Šovasar ar lauku ceļiem ir galīgi traki. Šķembas un viļņveida bedres, kuras šoferi iesaukuši par trepi, lauž automašīnas un bojā vadītāju nervus gandrīz uz katra lielceļa.
Šovasar ar lauku ceļiem ir galīgi traki. Šķembas un viļņveida bedres, kuras šoferi iesaukuši par trepi, lauž automašīnas un bojā vadītāju nervus gandrīz uz katra lielceļa.
Arī es kļuvu par šāda ceļa upuri. Uz asas šķembas saplīsa gluži jauna riepa. Autoservisā paskaidroja, ka šovasar tā nav pirmā reize. Es jau esot astotais klients, kura mašīnai gadījusies tāda ķibele.
Šoferi, kuri bieži dodas uz ārzemēm, stāsta, ka ne Lietuvā, ne Igaunijā tādu ceļu nav. Tur šosejas ir platas, gludas, tādi paši ir arī ceļi bez asfalta seguma, turklāt uz tiem šķembas nemētājas kā kukuržņi pa brauktuvi.
Igaunija un Lietuva nav nekādas vecās un attīstītās Eiropas Savienības valstis, kur par labiem ceļiem neviens vairs nebrīnās. Šo brīvvalstu ekonomiskajai attīstībai ir tikpat gadu, cik Latvijas izaugsmei. Tomēr no igauņu un lietuviešu sasniegtās dzīves kvalitātes mēs ievērojami atpaliekam. Un ne jau tikai labu ceļu jomā. Braucu vai, pareizāk sakot, kratos pa Latvijas ceļiem un domāju, kādēļ igauņi var, bet mēs ceļus nevaram savest kārtībā. Ja lielceļš kļuvis galīgi neizbraucams, tad vairākas reizes jāzvana atbildīgajiem dienestiem, līdz ilgi gaidītais greiders parādās. Un kādēļ vispār jāzvana? Ceļiniekiem pašiem būtu jākontrolē situācija uz ceļiem. Nuja, laikam jau esmu sapņotājs. Mums ir atrunas, ka nav degvielas, nav līdzekļu un kā tik vēl nav. Valsts vajadzībām, protams. Ja naudu iedod Eiropas Savienība, uzliekam brāķa asfaltu, kas pēc neilga laika ir sadrupis. Vai kāds par lielu naudu vēlējies uz ceļa uzlikt lētu preci? Kas to lai zina?
Kaimiņvalstīs arī minimālā alga un speciālistu atalgojums ir lielāki. Piemēram, Igaunijas un Latvijas ārstu algas starpība rēķināma pat tūkstoš latos un vairāk. Starpība algas lielumā ir arī citās nozarēs. Valkas labākie metinātāji darbu atraduši Igaunijā un pelna četras reizes vairāk. Igauņu un lietuviešu Īrijā un citās ārvalstīs ir mazāk kā latviešu.
Ar Baltijas kaimiņvalstīm reizē sākām celt jaunu dzīvi, bet nu izskatās, ka attiecībā pret igauņu un lietuviešu sasniegto atkal kļūst aktuālas jaunlatviešu laikos populārās dzejas rindas: “Kad atnāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas tagad redz?” Kad sapratīsim, ka katra labumu vispirms veido kopējais labums.
