Aizvadītā nedēļa Eiropā iezīmējās ar cīņu pret komunisma paliekām.
Aizvadītā nedēļa Eiropā iezīmējās ar cīņu pret komunisma paliekām. Ceturtdien Polijas premjerministrs Jaroslavs Kačinskis paziņoja par jauniem centieniem tikt galā ar valsts komunistisko pagātni, sakot, ka bijušajiem slepenpolicijas darbiniekiem atņems visas līdzšinējās privilēģijas un lielās pensijas. Pirms tam no amata atkāpās jaunais Polijas arhibīskaps Staņislavs Velguss, kad mediji atklāja viņa ilgstošu sadarbību ar slepenpoliciju. Jaunākajā iniciatīvā plānots izstrādāt likumu, kurš paredz atmaskot ikvienu, kurš sadarbojās ar komunistisko slepenpoliciju. Tas skars apmēram 400 tūkstošus personu. Kāda ir situācija Latvijā? Diemžēl atšķirīga no Polijā esošās. Vai paredzētā čekas maisu atvēršana būs ieguvums tautai kopumā?
Nupat LNT uzstājās bijušais Latvijas čekas šefs Edmunds Johansons un itin pārliecinoši izskaidroja, ka paredzētā čekas maisu atvēršana 1. martā ir ziepju burbulis. Nopietno aģentu lietas esot Maskavā, un tās vēl ilgi nebūs pieejamas sabiedrībai. Savukārt Latvijā esošajos maisos var būt falsificētas lietas, kuras iekārtoja izpildāmā plāna dēļ. Šajās lietās nav neviena viltus ziņotāja paraksta, un cilvēks pat nenojauš, ka bijis aģents. Čekas šefs zina, ka maisu saturam pēc Latvijas neatkarības atgūšanas varēja piekļūt gan profesionālie čekisti, gan valsts neatkarības izcīnītāji. Katram bija sava interese. Johansons paredz, ka tiesas būs pārslogotas ar prasībām, lai cilvēku atzītu par nevainīgu. Neviens jau nezina, kā būtu labāk, taču čekas maisi Latvijas tautu ir sadalījuši divās daļās.
