Itin piesātinātu un bagātu dzīvi dzīvo Valkas ģimnāzijas 11.b klases skolniece Ērika Tomiņa. Viņai ir neticami jauks un labsirdīgs smaids, kas liecina par lielu atvērtību un gatavību saskarsmei ar dažādiem cilvēkiem. Ērikai labi padodas valodas. Igauniski viņa runā kopš bērnības un dzīvo Valgā netālu no abu valstu robežas. Jauniete par dzimto uzskata gan latviešu, gan igauņu valodu, kuras iemācīja vecāki – igaunis un latviete. Šajā mācību gadā grupa pedagogu no Liepājas viesojās Valkas ģimnāzijā pirms došanās uz Tartu. Ar viņiem tikās Ērika, nedaudz pastāstīja par Igauniju un iemācīja dažas frāzes un vārdus šajā valodā. Viesi bija ļoti priecīgi un aicināja skolnieci stāties Liepājas augstskolā bez iestājpārbaudījumiem.“Piedāvājums labs, taču nezinu, cik tas ir nopietni, jo nebija izteikts oficiāli,” kautrīgi pasmaida Ērika.Pa kalniem un pa lejāmJauniete ar labām sekmēm apgūst angļu valodu un skolā mācās arī krievu valodu. Angļu valodā viņai ir trešā vieta skolas olimpiādē un iegūtas tiesības piedalīties starpnovadu olimpiādē Valmierā 14. janvārī. “Man ļoti patīk valodas. Domāju, ka arī padodas. Dažreiz gan nodomāju – viss, vairāk ne, ir apnicis, taču kaut kāds iekšējais dzinulis liek turpināt,” stāsta Ērika. Viņai patīk labas atzīmes, un tā ir motivācija censties.Jaunietei ļoti patīk ģimnāzijas kolektīvs, arī skolotāji ir jauki. Visi kopā ir kā liela draudzīga ģimene. “Ļoti priecājos, ka mācos šajā skolā. Pamatskolā tik labi nejutos. Man šķiet, ka pašlaik esmu savā īstajā vietā, īstajā gaisotnē starp man patīkamiem cilvēkiem,” pauž skolniece. Viņai ļoti patīk klases audzinātājas Andrigas Lozdas darba stils, jo audzinātāja spēj saturēt klasi kopā un bīda visus uz to labāko.Jautāta par gaisotni klasē, Ērika atbild, ka iet gan kā pa kalniem, gan kā pa lejām. Ir gan nesaskaņas, gan lielu prieku mirkļi. “Esam mīļi cits citam,” lakoniski savas klases saimi raksturo skolniece. Ērika ir domājusi arī par turpmākā ceļa izvēli, taču konkrēta plāna vēl nav. Visticamāk, ka tas būs saistīts ar valodu apguvi. Tas it kā ir iekšējs aicinājums. Viņai arī eksaktās lietas ir interesantas, taču ne tik ļoti kā valodas.Pilsētai piemīt sava burvībaViens no nozīmīgākajiem jaunietes vaļaspriekiem ir dejošana studijā “Joy” Valgā. Viņas skolotāja ir Elīna Luca no Rīgas. Kopā ar viņu Ērika māca dejošanu jaunākās grupas dalībniekiem. Tā kā viņa runā igauniski, tad var palīdzēt skolotājai, jo daudzi mazie krieviski nesaprot. Bērni apgūst laikmetīgās dejas. Tas ir jauns deju virziens un nav saistīts ar sporta vai klasisko dejošanu. To ritmiskas mūzikas pavadībā unisonā dejo grupās, nevis pa pāriem.Ērika ir absolvējusi Valkas mākslas skolu un viņai patīk gan zīmēt, gan gleznot. Ir turpinājusi strādāt arī skolas studijā, taču šogad iestājies pārtraukums, jo nevarot visu paspēt. Krāsas un viss pārējais darbam nepieciešamais glabājas mājās un atgādina par aktīvo darbošanās laiku ar tām.Kad gadās brīvāks brīdis, Ērika šo to lasa. Visvairāk pašlaik patīk Paulu Koelju romāni – kā jau meitenēm, par mīlestību un dzīvi. Protams, ikdienā liela nozīmē ir arī ārējam izskatam. Saposties un skaisti izskatīties patīk ikvienai. Viņa nedaudz nožēlo, ka nav iemācījusies šūt, jo tad varētu darināt oriģinālus tērpus. Tagad visu izšķir gadījums.Ērikai patīk dzīvot Valkā. “Man ir mīļa šī pilsēta. Patīk, ka te neapgrozās lielas ļaužu masas. Protams, dažkārt patīk būt arī lielpilsētā, taču Valkai piemīt sava burvība,” priecājas skolniece.Kanādā cilvēki ir atvērtākiLiels piedzīvojums viņai bija vasarā, apciemojot radus Kanādā. Tostarp jauniete divas nedēļas kā brīvprātīgā strādāja latviešu bērnu nometnē “Saulaine”. Ērika kopā ar vietējiem latviešu jauniešiem bērniem vadīja dažādas nodarbības – rīkoja spēles, veidoja un zīmēja. “Visu laiku ar viņiem darbojāmies. Vakaros likām gulēt un rūpējāmies par viņu labsajūtu,” atceras jauniete.Viņai palicis milzum daudz iespaidu par šo valsti. “Tur ir citādi. Cilvēki ir atvērtāki nekā Latvijā. Kanādieši ir pretimnākoši un jauki,” vidi raksturo Ērika. Viņai ļoti patīk šīs valsts modernā arhitektūra, arī otrajā lielākajā pilsētā Toronto, kur dzīvo viņas radinieki. Protams, dzīves līmenis tur ir ievērojami augstāks. Uz Latviju līdzi paņēmusi šo cilvēku atvērtību. “Mums arī vajadzētu tā dzīvot, nevis kā pašlaik, kad esam ierāvušies un dzīvojam katrs par sevi. Ir vairāk jādomā par līdzcilvēkiem. Katrā ziņā pozitīvo emociju man tur netrūka,” uzskata jauniete. Īpaši palicis atmiņā skats no televīzijas torņa smailes. Kopā saplūda baiļu izjūta, stāvot uz stikla grīdas, un lielpilsētas panorāmas plašums. Neaizmirstama ir Niagāras ūdenskrituma varenība. Vēl viņa izjuta Kanādas dzimšanas dienas svinību gaisotni galvaspilsētā, kur piedalījās Lielbritānijas princis Viljams ar jauno sievu. Svinības ar daudzu tūkstošu iedzīvotāju piedalīšanos notika laukumā pie parlamenta. Viss sarkanos toņos. Aizvadītā vasara Kanādā ilgi paliks Ērikas atmiņā, taču dzīve Valkā turpinās, un jaunieti gaida aizvien jauni izaicinājumi.
VIEDOKĻI
Andriga Lozda, klases audzinātāja: – Ērika ir cilvēks ar lielu potenciālu nākotnē, zina vairākas valodas un grūtību brīžos nepadodas. Sadarbojamies kopš 7. klases. Viņa ļoti labi jūt un zina robežu, ko var atļauties un ko ne. Ērika ir kristīgs cilvēks. Tas redzams gan ikdienas gaitā, gan viņas dzīves ritmā, izvērtējot visu darāmo. Viņa allaž parāda savas līdera spējas.Mācībās Ērika ir iekšā ar visu savu būtību, jo vēlas paņemt visu, ko dod skolotāji. Domāju, ka viņa būtu pagodinājums un ieguvums jebkurai ģimnāzijai.Zigfrīds Niklavičs, klasesbiedrs:- Domāju, ka viņa savā ziņā ir mērķtiecīga un dažreiz pretimnākoša. Ērika cenšas vienot klases kolektīvu. Kopumā viņu uzskatu par draudzīgu klasesbiedreni.Maruta Stabulniece, mākslas skolas direktore:- Ērika viennozīmīgi ir talantīga meitene. Man viņa ir palikusi atmiņā kā klusa un noslēgta. Ērika neapšaubāmi varēja attīstīt savu talantu mākslu jomā. Domāju, ka viņa sevi joprojām meklē. Ceru, ka arī mūsu skola viņai ir palīdzējusi atraisīties un lika noticēt savam talantam. Ja ir talants un patika strādāt, atliek vien uzdrošināties.
