Pavisam Mežu dienu darbos bija reģistrējušies gandrīz četrarpus simts dalībnieku. Jo īpaši daudz pasākumā bija bērnu un jauniešu, sākot no novada mazpulcēniem un pamatskolas jauniešiem līdz apmēram 30 Tehniskās universitātes studentiem, kurus atveda pasniedzējs Vilnis Kazāks. Protams, neiztika arī bez pagasta Dižvīriem, tiem, kuru personīgie krēsli atrodas pagastmājā.
Meža dienu talkas būtisks aspekts ir tas, ka, ja kopā tiek darīts, tad pēc tam arī kopā saudzēts. Acīmredzami, ka Kārķos kopumā apkārtējā vide ir sakopta. Viens no amizantākajiem talkas darbiņiem Lustiņdruvas dabas takā ir izveidotā viesnīca kukaiņiem. To rosināja Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Rūta Zepa. “Faktiski tas pasaulē nav nekas jauns, es vien piedāvāju šo ideju Meža dienu koordinatorei Sandrai Pilskalnei, jo man šķita, ka meža takai tas ir piemērots objekts,” teic R. Zepa. Ievērības cienīgs ir arī jauniekārtotais balss telefons starp kalna piekāji un kalna virsotni takas sākumā. Viens no idejas praktiskajiem īstenotājiem Raimonds Bricis teic, ka vēl nav skaidrs objekta nosaukums. Iespējams tas sauksies zeme.com, varbūt rūķu pazemes sakaru līnija jeb RPSL. “Man šī ideja radās Alūksnes pilī, redzot kaut ko līdzīgu, kas radīts pirms daudziem gadsimtiem. Nebiju īsti pārliecināta, ka šis akustiskais cauruļtelefons darbosies pie mums,” smaida S. Pilskalne. Viņa “Ziemeļlatvijai” atzina, ka ir ļoti pateicīga visiem talkas dalībniekiem par lielo ieinteresētību un atbalstu. Viss ir darīts par prieku dabai un cilvēkiem. Sandra tic brīnumiem. Piemēram, talcinieku mielasta ēdienkartē pamatēdienā kā piedeva bija iekļauta griķi. Tie vēl nebija nopirkti, kad piezvanīja “Lejasciļu” saimnieks Vilis Jansons ar piedāvājumu uzdāvināt griķu putraimus šim pasākumam, neko nezinot par ēdienkarti. Otru pārsteigumu sagādāja vietējie mednieki. Sadarbībā ar “Rūjienas saldējumu” viņi katram talciniekam dāvāja īpašu saldējuma kārbu. To bija vairāki simti.Meža dienu norisi Kārķos materiāli atbalstīja: Valkas novada dome, a/s “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecība, a/s “Latvijas finieris”, Dabas aizsardzības pārvalde, Valkas mežniecība, SIA “Mārupes Siltumnīcas”, medību klubs “Kārķi”, SIA “Valdis”, “Vietējie ražojumi”, “ARVORE”, “A.G.V.”, z/s “Kalnstāles”, “Jasmīni”, “Lejasciļi”, piemājas saimniecības “Mierkalni”, “Rudzīši” un Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētājs Vilnis Kazāks.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.VIEDOKĻIAnastasija Lūkina, talkas dalībniece:- Esmu no lielās Latvijas dakteru saimes, kuras dzimtas koks izpētīts kopš 1744. gada. “Praktiskajā Latvietī” izlasīju, ka Kārķos notiek Meža dienas un izjutu lielu vēlmi tajās piedalīties. Savaņģoju arī savu domubiedreni Spodrīti Grunduli, un priecājos, ka esam te un varam kaut nedaudz palīdzēt mūsu valsts dabas sakārtošanā.
Pēteris Pētersons, Kārķu pagasta pārvaldnieks:- Būtībā Meža dienas ir darbs, taču kārķēnieši to pratuši pārvērst svētkos. Tā ir dažu stundu pastrādāšana ar priecīgām emocijām, turklāt neviens nejūtas piekusis. Neapšaubāmi, ka šis ir arī kārķēniešus vienojošs pasākums. Piesaistām arī bijušos. Tie ir alpīnisti, arboristi un daudzi citi, kuri tagad dzīvo Rīgā un ir kļuvuši par augstas klases profesionāļiem. Tā mēs cits citu balstām. Otrdien apmēram 100 dalībnieku apmeklējām purvu. Jaunākais bija piecus gadus vecs, bet vecākajam – 86. Ne velti mums ir Meža dienas, nevis Meža diena. Pirms vairākām dienām pie mums ieradās ainavu arhitekte un apskatījām vietas, lai uzzinātu kur un kā pareizi stādīt košumkrūmus un citus augus. Atliek vien to īstenot. Profesionāļu padoms vienmēr ir vērtīgs. Mūsu panākumu atslēga ir tā, ka talkotājus uzrunājam personīgi un viņi par šo pasākumu uzzina vismaz divas nedēļas iepriekš. Daudzi zvana, piedāvā palīdzību un jautā, kad var iepazīties ar darāmajiem darbiem. Piemēram, ar katru no trijām zāģētāju brigādēm kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu Aldi Liepiņu apskatījām talku vietas un iezīmējām tos kokus, kas izzāģējami, lai veidotu pareizu ainavu.
Romāns Naudiņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs:- Kukaiņi savā viesnīcā noteikti dzīvos, vien nepieciešams viņiem piedāvāt kādu našķi. Domāju, ka te savus pūznīšus iekārtos gan lapsenes, gan skudras un citi kukaiņi. Viņi dzīvo draudzīgāk nekā mēs domājam. Mums no viņiem būtu daudz kas jāmācās, lai sadzīvotu ikdienā. Atnākot pēc gada, mēs te redzēsim dažādas interesantas lietas, dažādu sugu īpatņu kopā sadzīvošanu.Dzīvoju pavisam netālu, tas ir, Burtnieku novadā un nāku no laukiem. Ja Rīgā strādāju divas dienas, tad pārējās pavadu dažādos Latvijas reģionos. Regulāri tiekos ar iedzīvotājiem un pašvaldību vadītājiem.Mums šobrīd ir nozīmīgi, lai meži, kas ir nozīmīgs tautsaimniecības resurss, ietu roku rokā ar vides aizsardzības problēmu risināšanu. Nekādā ziņā nedrīkstam ignorēt vides aizsargāšanas prasības. Savukārt šīs prasības nedrīkstam pārspīlēt tik tālu, lai nodarītu kaitējumu mežam. Šīs lietas jāsabalansē, lai nevienai no pusēm nenodarītu kaitējumu. Ar tādiem objektiem kā viesnīca kukaiņiem bērni var mācīties, kā darbojas dažādas ekosistēmas. Kārķēnieši ir malači, ka to sapratuši, un noliecu galvu viņu priekšā par šādu uzņēmību tik daudzu gadu garumā.
