“Neēd
tik daudz konfekšu, dabūsi cukurslimību!” kādreiz bērnībā dzirdējām no
vecākiem. Šī ir viena no frāzēm, ko daudzi pārmantojuši un nu lieto savās
ģimenēs. Lai arī šogad svētki aizvadīti klusāk un šaurākā lokā, no
tradicionālās našķošanās šajā laikā daudzi tik un tā nav izvairījušies. Vai
tiešām tas var būt iemesls, lai saslimtu ar cukura diabētu?
Kas ir
diabēts?
Lai šūnas iegūtu enerģiju, tajās no asinīm jānokļūst
glikozei jeb cukuram. Šim procesam nepieciešams insulīns, ko ražo aizkuņģa
dziedzeris. Ja tas insulīnu neražo pietiekamā daudzumā, glikoze paliek asinīs
un veidojas cukura diabēts. Normāli cukura līmenis asinīs tukšā dūšā ir 3,3
līdz 6,1 milimols uz litru (mmol/l), bet pēc ēšanas var paaugstināties līdz
7,8. Diabēta gadījumā tas tukšā dūšā pārsniedz 7 mmol/l, savā mājaslapā skaidro
Latvijas Diabēta federācija.
Par paaugstinātu cukura līmeni asinīs var liecināt tādas
pazīmes kā bieža urinēšana, arī naktīs, mokošas slāpes, spēka zudums, kas
samazina darba spējas, pasliktināta rētu dzīšana, infekcijas, teikts “Cukura
diabēta ārstēšanas rokasgrāmatā”, kuras autori ir Viktors Jurgenss, Monika
Grīsere un Peters Kronsbeins. Vēl slimniekiem bieži ir paaugstināts
asinsspiediens.
Ja cukura līmenis ir ārkārtīgi paaugstināts – virs 15–20
mmol/l, urīnā veidojas acetons un var iestāties bezsamaņa jeb tā sauktā
diabētiskā koma, kas ir bīstama dzīvībai. Taču reizēm cukura līmenis asinīs ir
zemāks par normu – zem 4 mmol/l, kad cilvēkam iestājas hipoglikēmija, kas arī
var izraisīt bezsamaņu.
Zema cukura līmeņa pazīmes ir nervozitāte, trīcēšana,
drebuļi, galvassāpes, ļodzīgi ceļi, pastiprināta svīšana, karstuma viļņi,
sirdsklauves, grūtības koncentrēties, bālums, agresivitāte un apjukums. Lai
stāvokli uzlabotu, nepieciešams padzerties saldinātu dzērienu.
Ja diabēts netiek diagnosticēts vai pietiekami rūpīgi
ārstēts, ievērojot stingru režīmu, tas var izraisīt bojājumus mazajos
asinsvados un nervos. Rezultātā rodas komplikācijas – acu, nieru, pēdu,
smadzeņu un sirds slimības, kas izraisa infarktu un insultu. Tas samazina
darbspējas, rada invaliditāti un pazemina dzīves kvalitāti.
Ne
vienmēr zināms iemesls
Tiek izšķirti dažādi diabēta tipi, kas faktiski ir dažādas
saslimšanas. Biežāk sastopams pirmā un otrā tipa diabēts.
Ar pirmā tipa diabētu parasti slimo bērni un jauni cilvēki
līdz 40 gadu vecumam ar normālu svaru. Slimība sākas strauji. Pamatsimptomi ir
slāpes, līdz ar to pastiprināta urinācija, svara zudums, nervozitāte un
enerģijas trūkums. Lai gan ir daudz teoriju par pirmā tipa rašanās iemesliem –
izpētīts viss, sākot ar vīrusu, traumatiskiem notikumiem, klimatu, beidzot ar
mātes piena trūkumu zīdaiņa vecumā –, precīzas atbildes nav.
Ar otrā tipa diabētu pamatā saslimst pieaugušie, kas vecāki
par 40 gadiem, ar liekā svara problēmām, sevišķi gados vecāki cilvēki. Taču
tendences rāda, ka to diagnosticē aizvien jaunākiem cilvēkiem, kuriem ir
palielināta ķermeņa masa. Slimības riska faktori ir arī mazkustīgs dzīvesveids,
iedzimtība, diabēts grūtniecības laikā un stress. Tātad našķi paši par sevi
cukurslimību neizraisa, taču tie rada aptaukošanos, kas ir viens no otrā tipa
diabēta riska faktoriem. Slimība bieži sākas pakāpeniski, un cilvēki
specifiskus simptomus nepamana. Līdz ar to otrā tipa cukura diabētu bieži
atklāj nejauši.
Trešā tipa diabēts izpaužas kā nejutīgums pret insulīnu
smadzenēs. To mēdz dēvēt arī par Alcheimera slimību. Cilvēki, kuriem ir šis
stāvoklis, pakāpeniski zaudē atmiņu un garīgo uzmanību. Viņiem var būt
emocionālas svārstības un izmaiņas uzvedībā. Slimību izraisa augsts cukura
līmenis asinīs, un tā attīstās 50 līdz 65 procentiem otrā tipa diabēta
pacientu.
Svarīga
paškontrole
Cukura diabētu nevar izārstēt, taču mūsdienu medicīna
pacientiem ļauj dzīvot pilnvērtīgi. Jaunākās ārstēšanas metodes uzsvaru liek uz
samazinātu komplikāciju risku, tāpēc svarīga ir uztura plānošana, paškontrole,
ikdienas cukura līmeņa noteikšana.
Cilvēkiem, kuriem ir pirmā tipa diabēts, uzreiz jāuzsāk
terapija ar insulīna injekcijām, jo viņu aizkuņģa dziedzeris ražo pārāk maz
insulīna vai neražo to nemaz. Situāciju var atvieglot insulīna sūknītis –
aparāts, kas trūkstošo vielu piegādā caur katetru un kura adata maināma reizi
divās, trijās dienās. Bērniem un pusaudžiem valsts šo terapijas veidu apmaksā. Svarīgs
ir veselīgs un sabalansēts uzturs, kā arī piemērota fiziskā aktivitāte.
Otrā tipa diabēta slimniekiem insulīna rezerves organismā
vēl ir, tāpēc viņi var iztikt arī bez insulīna terapijas, ja uzvar cīņā ar
lieko svaru un sāk dzīvot fiziski aktīvu dzīvesveidu. Papildus var būt
nepieciešams lietot medikamentus, kas pazemina cukura līmeni asinīs.
Taču diabēta ārstēšanas stūrakmens ir pareizs uzturs.
Ēdienkartes plānošanā un novērtēšanā pacientiem ieteicams konsultēties ar
speciālistu. Kopumā rekomendācijas neatšķiras no vispārējām, taču jāzina, no
kuru produktu grupu lietošanas jāizvairās, jo tie paaugstina glikozes līmeni
asinīs. To skaitā ir cukurs un to saturošie produkti, medus, augļu sulas,
augļi. Tātad kūkas, smalkmaizītes, konfektes, sukādes, žāvētie augļi no
ēdienkartes jāizslēdz. Ierobežotā daudzumā var uzņemt graudaugus, pākšaugus,
kartupeļus, desas, cīsiņus. Svarīgs ir arī veids, kādā ēdiens tiek pagatavots.
Piemēram, kartupeļu biezputra glikozes līmeni paaugstina vairāk nekā krāsnī
cepti kartupeļi.
Slimniekiem ieteicams rakstīt dienasgrāmatu, kurā jānorāda
gan cukura līmeni asinīs, gan regulāri lietoto medikamentu nosaukums un devas,
reizi nedēļā – ķermeņa svars. Tāpat arī nepieciešams minēt citas saslimšanas,
raksturot pašsajūtu, paaugstināta cukura līmeņa pazīmes, neierastu fizisko
slodzi. Jāpiefiksē arī informācija par notikumiem, kas var ietekmēt vielmaiņu,
piemēram, svinības, ceļojumi, ciemošanās. Dienasgrāmatu vajadzētu ņemt līdzi
katru reizi, dodoties vizītē pie ārsta.
Pieredze
Vecmamma
dzīvesveidu negribēja mainīt
Anna,
diabēta pacientes mazmeita:
– Kad
manai vecmammai konstatēja otrā tipa cukura diabētu, viņa par to daudz neko
mums, radiniekiem, nestāstīja. Vienkārši negribēja par to runāt, jo bija no
stiprajām sievietēm, kas vienmēr ar visu tiek galā pati. Reizēm redzējām viņu
no rītiem mērām cukura līmeni ar tā saukto pildspalvu. Zinājām, ka viņa sev
injicē insulīnu, bet, kad un kādā daudzumā – tas no mums tika slēpts. Viņa
regulāri gāja uz pārbaudēm pie ārsta. Taču vecmamma negribēja ievērot nekādus
uztura ierobežojumus, viņa ēda cepumus, kūkas, smalkmaizītes, ceptus
kartupeļus. Šķita, ka kopumā jūtas labi, līdz reiz apmaldījās pazīstamā
pilsētā, bet pēc laimīgās atrašanās tikai smējās par savu apjukumu. Aptuveni
gadu vēlāk viņa pēkšņi zaudēja runas un kustību spējas un nonāca slimnīcā ar
insultu. Pēc tam izrādījās, ka mikroinsulti bijuši jau iepriekš, tikai tiem nav
pievērsta pietiekami liela uzmanība. Pēc pirmā insulta vecmamma atkopās diezgan
veiksmīgi, atjaunojās kustības, traucētas palika tikai runas spējas. Taču viņa
nespēja dzīvot veselīgu dzīvesveidu un turpināja paslepus mieloties ar
saldumiem, bet dzimšanas dienās pat sadusmojās, ja kāds iebilda pret to, ka
viņa ēd kūku. Otro insultu vecmamma piedzīvoja pēc tam, kad viena mēneša laikā
bija apmeklējusi vairākas svinības. Iznākums bija letāls… Mēs, ģimene,
uzskatām, ka nepareizs uzturs vecmammu arī noveda līdz šādām sekām. Mums bija
sajūta un pašpārmetumi, ka nenosargājām, bet, laikam ejot, esam secinājuši:
pieaudzis cilvēks ir pieaudzis cilvēks, un, ja pats negrib mainīt savus
paradumus, neviens cits viņa vietā to neizdarīs, lai kā gribētu.
Statistika
Pasaulē ar cukura
diabētu sirgst katrs vienpadsmitais cilvēks.
No katriem 10 diabēta
pacientiem astoņiem līdz deviņiem ir otrā tipa diabēts.
Puse no cilvēkiem,
kam ir cukura diabēts, to pat nezina.
Latvijā 2019.gadā
cukura diabēts tika diagnosticēts 6890 cilvēkiem.
Kopējais diabēta
slimnieku skaits Latvijā ir 110 tūkstoši.
Plašāk par slimību
var lasīt interneta vietnēm “Diabets.lv”
un “Diabetapacientiem.lv”.
Avots:
Latvijas Diabēta federācija.
Kā
atpazīt Alcheimera slimību jeb trešā tipa cukura diabētu?
Rodas atmiņas zudumi, kas traucē ikdienas dzīvē – aizmirstas
nesen uzzināta informācija vai svarīgi datumi, notikumi. Slimnieks var
atkārtoti pieprasīt tikko uzzinātu informāciju, sākt pierakstīt ikdienišķas
lietas, kuras agrāk nebija grūtību atcerēties.
Grūtāk uztvert
problēmas būtību, iedziļināties tajā un redzēt atrisinājumu. Ar vienkāršiem
jautājumiem var vērsties pie cita cilvēka, lai tas palīdz rast risinājumu vai
pieņemt lēmumu.
Datumi, cilvēku vārdi
vai notikumi rada apjukumu.
Rodas redzes
problēmas, kuras sākotnēji var novērot, vadot automašīnu.
Var pazust doma ne
tikai sarunas, bet pat teikuma vidū.
Sāk pazust lietas,
cilvēks var pamest darbu, sociālās aktivitātes.
Der zināt
Kā
rīkoties, ja cukura diabēta slimniekam kļuvis slikti?
Ja cilvēks ir pie
samaņas un spēj runāt:
pēc iespējas ātrāk iedod kaut ko saldu – glikozes tabletes,
cukurgraudu, ūdeni ar medu (divas tējkarotes uz pusglāzi ūdens), saldu tēju,
palīdzi ieņemt ērtāku stāvokli un dod dzert daudz ūdens,
ja sliktā pašsajūta nepāriet 30 minūšu laikā, sauc
neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Ja cilvēks ir apjucis vai bezsamaņā:
novieto drošā sānu guļas pozā,
izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Avots: “Diabets.lv”
