Sēsties pie šī raksta rakstīšanas rosināja Aināra Mežuļa ievietotā politiskā reklāma “Ziemeļlatvijā” 17. augusta numura 5. lappusē.Nav gudri uzklausīt tā cilvēka zvērestus, kurš daudz sola, melo un solīto nepilda. Tomēr uzklausām un ticam viņa sacītajam. Iemesls ir viens. Tā ir ērti un nav jādomā. Vēl to darām tādēļ, ka mums cilvēciski gribas, lai tā ir. Tas jau īstenībā ir negodīgums. Šķiet, ka par cilvēku droši var spriest pēc viņa rīcības. Vai cilvēks, kurš no rītiem dīķī baro zivis, ir zivju draugs, ja tieši šeit ar tādu pašu ēsmu makšķerē? Aplūkojot cilvēka rīcības pavediena daļu, neko nevar secināt un spriest. Blēdis nekad visu nesacīs un nerādīs. Tā rodas skaisti, bet pilnīgi greizi secinājumi. Cilvēks ikdienā vienmēr spiests izvēlēties, ko darīt vai nedarīt.Izrādās, daudz drošāk ir spriest par cilvēku, vērojot, ko viņš nedara. Nedara pat tad, ja tas visiem ļoti vajadzīgs un viegli veicams. Šāds cilvēks šajā fiziska, sabiedriska vai valsts darba jomā ir nevēlams. Nav svarīgi, vai tas ir stalts, darbīgs, apdāvināts vai muļķis. Mums viņš ir nevēlams šajā darbā, lai kā pēc tam pinas attaisnojumos. Latvijā ik pēc četriem gadiem notiek “stafete” – vēlēšanas. Lai kā stafetes dalībnieki klūp, klupuši un krīt, nākamo politisko vēlēšanu stafetes rindā atkal tie paši reizi pēc reizes. Pēc katras klupšanas valdības sērijveida maiņas un gali ūdenī…Latvija pašreiz ir kā apgāzta šūplāde. Viss izbiris, tikai stūros veci zirnekļi un to tīkli milzu parādu veidā. Vai tā ir? (Krievi) Padomju vara izveda 65-70 tūkstošus latviešu. Kurš radīja situāciju, lai tagad būtu izbraukuši vairāki simti tūkstoši? Cik īsti? To nesaka, jo tas ir ļoti neizdevīgi, bet aptuveni to var noteikt. Es domāju, ka droši ap 3 vai 4 tūkstošiem. Lauki, kas ir katras tautas un valsts īstie neatkarības nodrošinātāji, ir tukši. Tā lauku nozīmi vērtēja ASV prezidents Teodors Rūzvelts. Cukurrūpniecību, cukurbiešu audzēšanu likvidēja – ļāva likvidēt. Kā ar nozīmīgākām rūpniecības nozarēm un biodegvielas ražošanu? Kā ar medicīnu, skolu slēgšanu un vajadzību veidot novadus? Pustukšā valstī ar retu apdzīvotību taču nevajag mazus pagastus, kā bija līdz šim. Virsrakstu un galveno valdības darbības virzienu neatkarības sākumā TV raidījumā svinīgi postulēja premjers Ivars Godmanis: “Valdībai nekas nav jādara, tikai visam jāseko.” Lai kā nākamo valdību vīri centušies un rindojušies, Godmaņa norāde tos tik un tā vadījusi: rīkojās un darīja citi. Kaut kā jau bija jārosās, lai nevarētu teikt, ka neko nedara. Lai kā rosās viltīgās reklāmas, Godmanis seko norādei, ka “valdībai nekas nav jādara, tikai jāseko”, noslēpt nevar. Šo frāzi es pats dzirdēju, un tas stindzināja. Aicinu vērtēt ne tikai sev tuvākos cilvēkus pēc tā, ko viņi dara, bet arī valstvīrus, sevišķi pēc tā, ko nedara vai nespēj darīt. Mums, vienkāršiem cilvēkiem, tie nebūs derīgi. Varēja būt citādi. To rāda kaimiņu noturīgums. Viss atkarīgs no cilvēka īpašībām.Evalds Apīnis
