Pieredzē dalās cilvēki, kuri prot nomāktu, drūmu noskaņojumu sev nelaist pat tuvumā.
Marika Svīķe, dzejniece
Sāku dedzināt sveces Man šogad depresijai nesanāk laika. Piedalos dažādos pasākumos. Bērns ir vesels. Man depresija ir tad, ja rodas veselības problēmas, bet tās ir pārejošas.Vēl es televīzijā neskatos ziņu pārraides un speciāli nemeklēju sliktu informāciju. Tāpat to uzzināšu no apkārtējiem cilvēkiem. Labas zāles pret drūmu noskaņojumu ir arī netikties ar cilvēkiem, kuri nav pozitīvi. Ne velti saka, ka vajag kontaktēties tikai ar laimīgiem cilvēkiem.Pieļauju, ka depresiju rada sajūta, ka tu neesi nevienam vajadzīgs, piemēram, ja bērni ir izauguši vai arī nav darba. Man šoruden ir savādāk. Bērnam esmu vajadzīga. Cilvēki mani aicina uz pasākumiem. Vasarā veidoju fotogrāfiju izstādi par jūru. Pati darināju bilžu rāmīšus no jūras krastā izskalotiem kokiem un gliemežvākiem. Man ir prieks, ka skatītāji priecājas un viņiem patīk. Ir svarīgi dot citiem pozitīvo, jo tas nāk atpakaļ.Laika apstākļi? Ja man ir silts mājoklis, tad mani galīgi neiespaido tas, ka notiek ārā. Tagad varu dedzināt sveces, arī no rīta pie brokastīm. Svecei degot, rodas gaiša, jauka noskaņa.
Aigars Veldre, TV šova “Super Bingo” vadītājs
Pamostos un esmu dzīvs!Man tādas nav. Kāpēc lai būtu? Darba, ko darīt, pietiek. Siltums mājās ir. Malka ziemai sagādāta. Jumts virs galvas ir. Rēķini, vairāk vai mazāk, bet visi ir nomaksāti. Labākās zāles pret depresiju ir optimisms. To var rast dažādi. Ja ir iespēja, var noskatīties labu teātra izrādi. Var izlasīt labu grāmatu. Var vienkārši iet ārā dabā un skatīties krāsainās rudens lapas. Ja uznāk slapjdraņķis, kā tagad, uzvelc gumijas zābakus un ej skatīties pirmo sniegu. Jāmēģina rast pozitīvās emocijas tajā, kas ir apkārt. Pačīkstēt jau var, lai būtu dažādība un lai optimisms neizaugtu pārlieku nesamērīgi liels, taču pārlieku daudz čīkstēt gan nevajag. Tas gan varbūt vairāk humoram, bet tomēr, – iedomājies, pamostos no rīta un esmu dzīvs! Dzirdēju to vai nu filmā, vai lasīju grāmatā, bet tas ir pamatoti. Arī par to ir jāpriecājas. Un vēl ir svarīgi, lai cilvēks ir nodarbināts. Ja nav ko darīt un nav darba, tad pieļauju, ka var klāties bēdīgi, jo prātā iešaujas visādas domas. Bet tā nevar būt, ka pilnīgi nav nekā ko darīt.
Evita Kaķīte-Brasa, Tautas deju ansambļa “Ieviņa” vadītāja
Labākais – nesēdēt mājāsTas noteikti ir atkarīgs no cilvēka mentalitātes. Man ar rudens depresiju ir kā nu kuru gadu. Šogad tā vēl nav atnākusi un, cerams, arī nepienāks. Patiesībā rudens ir ļoti skaists laiks, neraugoties uz to, ka daba gatavojas ziemai. Kokiem ir skaistas, krāsainas lapas. Man šķiet, ka tas ir otrs skaistākais gadalaiks aiz pavasara. Viss mainās un notiek.Arī pirmdien, kad uzkrita pirmais sniegs, bija ļoti skaisti. Istabā ir silts, redzi, ka aiz loga viss balts. Gribas paņemt rokās kafijas krūzi un šo mirkli izbaudīt. Ja nu gadās depresija, tad labākais ir nesēdēt mājās, bet iet sabiedrībā, tikties ar draugiem. Rīkot patīkamas vakarēšanas pie kafijas krūzes un risināt siltas sarunas. Galvenais ir vienam pašam neietuntulēties un nesērot par to, ka vasara ir beigusies.Palīdzēt var kultūras pasākumi. Sevišķi tiem cilvēkiem, kuri strādā vienmuļu darbu, rudens un ziema ir īstais laiks, kad iet uz izstādēm, teātriem. Liela nozīme ir arī tuviem, mīļiem cilvēkiem sev apkārt.
