Gatavojoties Latvijas Republikas proklamēšanas 87. gadadienai, vēstures stundās skolotāja Ilze Pētersone skolēniem lūdza uzrakstīt pārdomas “Kā skan un smaržo Latvija, Kārķi un manas mājas”.
Gatavojoties Latvijas Republikas proklamēšanas 87. gadadienai, vēstures stundās skolotāja Ilze Pētersone skolēniem lūdza uzrakstīt pārdomas “Kā skan un smaržo Latvija, Kārķi un manas mājas”.
“Bērni uzrakstīja ļoti jaukas un sirsnīgas esejas. Katra no tām ir uzmanības vērta. Tie nav dzejnieku vārdi, bet skolēnu personīgās izjūtas. Tās ir skaistas domu pērles, kurās ir vērts ieklausīties,” teic Ilze Pētersone.
Manai Latvijai acis zilas un gaišas debesis. Manai Latvijai kleitiņa zaļa ar dzeltenām pienenēm. Manai Latvijai rokas ir mīļas un gādīgas. Ap kaklu manai Latvijai skaistas dzintara krelles.
(Danita Putēviča, 7. klase)
Latvija, Tu smaržo kā liela piparkūkas sirds, pavasarī — kā atplaukusi ābele.
(Ance Varta, 7. klase)
Latvija, Tu esi kā rožu krūms, kas izaudzis visā savā krāšņumā un nenovītīs nekad.
(Aleksandrs Peresunčenko, 8. klase)
Kārķi ir kaut kas lielisks. Tās ir manas mājas. Vasarā, kad eju peldēt, jūtu ūdensrožu smaržu. Pavasarī, kad laiks puķēm plaukt, ir tik skaisti, ka dejot gribas.
(Reinis Kalniņš, 6. klase)
Man Latvija un Kārķi skan kā skaista dziesma, no rītiem skaļi dzied gaiļi, pilnmēness naktīs gaudo suņi. Kad līst lietus, pilieni sitas pret palodzēm gar mājas pažobeli. Uzpūš stiprāks vējš un sāk gaudot. Un tas viss kopumā izklausās kā laba mūzika.
(Ivo Vavžiks, 8. klase)
Es laukos sajūtu brīvību, nekas nav saspringts. Dari pats, kā tev liekas pareizāk. Nolīst lietus. Viss smaržo, un jūtos kā no visuma atbraucis.
(Roberts Erdeli, 8. klase)
Es ļoti mīlu Kārķus. Man tie smaržo pēc mammas ceptās kūkas, tīriem palagiem, spilvendrānām un sapņiem.
(Gunārs Strazds, 6. klase)
Es mīlu koka mēbeles un ģimenes vakariņu smaržu.
(Sanita Cipruse, 6. klase)
Man vislabāk patīk apsēsties pie pirts un ieklausīties dabā. Es mīlu sienāžu dziesmas un putnu balsis. Es mīlu klusumu.
(Uģis Paiders, 9. klase)
Man Kārķi asociējas ar skolu. Tā parasti ir dzīvības pilna. Es te esmu pieradusi, skan katrs kāpņu pakāpiens un ienākot skolā pat dzīvības koki smaržo.
(Guna Lapiņa, 9. klase)
Latvija ir skaista, tā smaržo kā sarkanas rozes. Kārķi zaļo un plaukst, manas mājas smaržo pēc magonēm.
(Ojārs Bitenieks, 7. klase)
Mana māja smaržo pēc biezpiena un siera.
(Jānis Valters, 7. klase)
Latvijas laukos mājās smaržo pēc kāpostiem, pīrāgiem. Tiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību, — pēc kūts un svaigi skaldītas malkas. Taču pilsētā smaržo pēc dūmiem, benzīna un konditorejas.
(Arnis Bullenreiters, 8. klase)
Man no visiem mīļākais ir Valkas rajons. Ērģeme gandrīz kā Kārķi. Tur tikai vairāk bērnu skrej. Pati Valka skaistākā, īpaši Ziemassvētkos gaiši pretim smej.
(Kristīne Ikerte, 6. klase)
Vasarā Kārķos ir debešķīga smarža, gaiss skan kā “Melanholiskais valsis” putnu izpildījumā.
(Anrijs Pētersons, 9. klase)
Man Kārķi skan pēc mašīnu dūkoņas un baznīcas zvana.
(Arturs Bundzis, 8. klase)
Latvijā vasarā smaržo kā paradīzē. Kad saplūst ceriņu un ievziedu smaržas, tad tās ir visdārgākās, kuras nevar nopirkt par augstāko cenu.
(Evita Sproģe, 8. klase)
Latvija skan kā dūdas. Latvija skan arī katra īsta latvieša sirdī. Kārķēniešu soļi dun Kārķos, Latvijā, pasaulē.
(Indra Supe, 7. klase)
Katram cilvēkam novēlu atrast dzīvē vietu, kuru viņš nešauboties varētu saukt par savām mājām. Man tie ir Kārķi. Ja ilgāku laiku neesmu bijusi mājās, katra atgriešanās ir kaut kas īpašs. Man Kārķi neasociējas ar noteiktu smaržu un krāsu, tikai ar sirdsmīļumu, ko jūtu pret šo vietu.
(Vēsma Lūsīte, 9. klase)
Es gribu būt vējš, kas Kārķu sētās nes prieku. Aizveru acis un sapnī saku: “Palīdzēsim Kārķiem kļūt par karaļvalsti!”
(Sintija Ruciņa, 8. klase)
