Šovasar par pērkona negaisu trūkumu nevar sūdzēties. Biežā zibeņošana Valkas rajonā vairākās vietās ir nodarījusi kaitējumu datoriekārtām un citām elektroniskajām ierīcēm.
Šovasar par pērkona negaisu trūkumu nevar sūdzēties. Biežā zibeņošana Valkas rajonā vairākās vietās ir nodarījusi kaitējumu datoriekārtām un citām elektroniskajām ierīcēm.
Daži datoru īpašnieki ir izbrīnīti, jo tieši mājās negaisa laikā zibens nekur nav iespēris, bet vēlāk atklājas, ka dators vai televizors vairs nedarbojas. Valkas rajona padomes datorspeciālists Vilnis Vilguts informē, ka nav īsti pareizi uzskatīt – datoru var sabojāt tiešs spēriens. “Bojājumu var radīt situācija, kad mājas tuvumā notiek zibens izlāde. Tās laikā visos vados, kas vada elektrību, inducējas spriegums. Ja tas pārsniedz attiecīgajā elektroierīcē pieļaujamo normu, kāda paredzēta iekārtai, tā tiek sabojāta. Šādi bojājumi datoriekārtās pēdējā laikā radušies daudzos pagastos. Līdz šim gandrīz katrs negaiss aiz sevis ir atstājis tādus un līdzīgus postījumus. Ir bojātas pašas datoriekārtas, elektrības pievades līnijas un datu pārraides līnijas,” saka V. Vilguts.
Viņš norāda, ka šīs vasaras pieredze liek domāt, kā turpmāk izmantot minētās iekārtas ar iespējami mazākiem zaudējumiem. “Visvienkāršākais, ko varētu darīt, negaisa laikā ir atvienot visas elektroierīces no elektrotīkla. Kontaktdakšiņa jāizvelk no rozetes un pēc tam jāatvieno arī citi vadi. Ja tas ir televizors, tad no tā jāatvieno antenas kabelis, telefonam jāizrauj arī līnijas kabelis, bet datoram ar interneta pieslēgumu jāatslēdz tīkla kabelis. Ja tā ir “Lattelekom” līnija, tad vadi jāatvieno no modēma, ieteicams vadus atslēgt arī no sadalītāja. Šī iekārta var būt pat neieslēgta, bet, ja tā palikusi savienota ar vadiem, tad tajos ir iespējama sprieguma inducēšanās. Ir pareizi, ka daudzi cilvēki, sākoties negaisam, elektroierīces atvieno no elektrības tīkla, bet nedrīkst aizmirst atvienot arī vadus. Ja tie ir gari, tajos var inducēties spriegums un sabojāt tehniku. Esmu piedzīvojis gadījumu, kad negaisa laikā palika pie komutatora pieslēgti trīs datori. Diviem, kuriem kabeļi bija īsāki, nekas nebija noticis, bet dators ar 10 metru garu kabeli bija sabojāts,” skaidro V. Vilguts.
Viņš atzīst, ka visu minēto ieteikumu izpildīšana rada neērtības, īpaši to iestāžu darbiniekiem, kuriem visu dienu jāstrādā ar datoru. Proti, vadi nereti ir salikti zem galdiem, paiet laiks, kamēr tos atbīda un ierīces no savienojumiem atslēdz, turklāt kavēts tiek arī darbs. “Tad ir jāaprēķina, kas ir labāk – kādu brīdi paciesties vai riskēt un turpināt darbu, apzinoties, ka zibens postījuma gadījumā iekārtas tiks sabojātas un materiālie izdevumi to salabošanai būs diezgan prāvi,” saka V. Vilguts.
Viņš norāda, ka agrāk datoriem bija atsevišķa tīkla karte, bet tagad vairākos tā iebūvēta jau mātes platē. Strāvas pārspriedzes gadījumā var tikt sabojāta arī mātes plate. “Ja tīkla karte maksā trīs līdz piecus latus, tad mātes plates cena ir daudzkārt lielāka, līdz pat 50 latiem,” skaidro V. Vilguts.
Negaisu un zibeņošanu mums nav iespējams novērst, bet varam rīkoties prātīgāk, lai stihijas radītie zaudējumi būtu iespējami mazāki.
