Ikvienas apdzīvotas vietas, vai tas būtu pagasts vai pilsēta, lielākais balsts un vērtība ir cilvēki. Jo viņi ir zinošāki, uzņēmīgāki un idejām bagātāki, jo lielāku pievienoto vērtību dod vietai, kurā dzīvo, un saviem līdzcilvēkiem. Ņemot vērā to, ka nevar izdzīvot bez naudas un tātad – bez darbā nopelnītas algas, veicas tiem novadiem, kuros ir attīstīta uzņēmējdarbība. Ja ir labs darbs, kurā var labi nopelnīt, tad cilvēkam nav iemesla pamest savu pilsētu vai pagastu labākas dzīves meklējumos. Attiecīgi šai apdzīvotajai vietai nedraud demogrāfiskā krīze – iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās. Privātajā sektorā darba vietas nerada mistiski spēki, bet paši cilvēki. Taču pagaidām pētījumi neko labu neuzrāda, – Latvijas reģionos ir zems uzņēmēju skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Viens no šās problēmas iemesliem veido apburto apli, – kāda jēga uzņēmējam atvērt ražotni vietā, kur ir maz iedzīvotāju un attiecīgi trūkst kvalificēta darbaspēka, bet ko savukārt darīt tiem dažiem potenciālajiem darba ņēmējiem, kuri vēl šajā vietā ir palikuši? Visticamāk, meklēt darbu lielajās pilsētās. Visi nevar būt darba devēji, jo tam ir nepieciešams kapitāls, zināšanas un arī attiecīgas rakstura iezīmes. Taču ir nedaudz vieglāks ceļš – iespēja būt vismaz būt darba devējam pašam sev, piemēram, kļūstot par individuālo komersantu, un tad jau – kas zina, varbūt tas ir pamats kam lielākam nākotnē. Pirmā soļa speršanai varbūt ir nepieciešams vien padoms un iedrošināšana, tāpēc ir apsveicama Palsmanes pagasta biedrības “Spēkavots” un “Abulas lauku partnerības” iniciatīva šo sestdien Palsmanē rīkot semināru “Veiksmes stāsti radošai un darbīgai dzīvei” un uzaicināt dalīties pieredzē vietējos mājražotājus. Mērķis jau ir tas pats, sākotnēji minētais – padarīt savu novadu spēcīgāku un turīgāku. Kam darbs, tam maize, kā vēsta latviešu sakāmvārds.
