Nupat pabeigts Beverīnas ielas remonts Valkā, tostarp ieklāts arī bruģis abpus brauktuvei, taču iedzīvotājus mulsina apstāklis, ka Lugažu laukuma ietves stūris Beverīnas un Rīgas ielas krustojumā izveidots tā, lai Beverīnas ielu varētu šķērsot tikai desmit metru attālumā no Rīgas ielas brauktuves.
Gājēji piedāvāto ielas šķērsošanas iespēju ignorē un turpinot kustību pa Rīgas ielu, iet pa vairāk nekā metru plato zālāju. Kāpēc tā?Situāciju skaidro Valkas novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis: “Iespējams, ka pašlaik tas izskatās nedaudz nepareizi, taču kaut vai drošības apsvērumu dēļ Beverīnas ielas brauktuvi nedrīkst šķērsot tās platākajā vietā. Projektā tas nebija paredzēts, taču vietā, kur abpus ielai ietvēm izveidota lēzena nobrauktuve, nākamajā pavasarī būs izveidota gājēju pāreja ar “zebru” un attiecīgām ceļa zīmēm,” skaidro G. Bašķis. Pēc viņa ierosmes pie mākslas skolas bērnu drošībai paredzēts izveidot tā saucamos “gulošos policistus”.Ieradumam liels spēksValsts policijas Valkas iecirkņa satiksmes uzraudzības vecākā inspektore Valda Bratčikova uzskata, ka satiksmes dalībnieku kustībai šajā krustojumā ir vairāki aspekti. Viņas pieredze un reālā dzīve rāda, ka cilvēku ieraduma inerce ir grūti pārvarama un cilvēki tik un tā šķērsos Beverīnas ielu pa iedomāto ietves turpinājumu. Policijas viedoklis šī krustojuma satiksmes veidošanā nav jautāts. Inspektore domā, ka serežģījumu autovadītājiem, nogriežoties no Beverīnas ielas uz Rīgas ielu, var radīt neērtības, jo, lai pārliecinātos, vai Rīgas ielas brauktuve ir brīva, nākas apstāties vai samazināt ātrumu tieši uz gājēju pārejas. V. Bratčikova piebilst, ka uz šī krustojuma nekad agrāk nekādu problēmu nav bijis.Satiksmes un drošas autobraukšanas speciālists autoskolas īpašnieks Oļģerts Pedraudzis domā, ka šis krustojums pilsētā var kļūt par problēmvietu, jo loģiskākais un ierastākais ielas šķērsošanas veids ir pa ietves turpinājumu. Novirzot gājēju pāreju sāņus satiksmes dalībnieku drošība neuzlabosies. Pamācošs piemērs Valkā ir gājēju pāreja pretī frizētavai uz Raiņa ielas (kultūras nama krustojumā), kas novirzīta no ietves turpinājuma pa Ausekļa ielu. “Šajā vietā ir bijušas avārijas situācijas. Gājēji šķērso ielu pāris metru vai pat mazākā attālumā no “zebras”, jo viņi raduši iet pa ietves turpinājumu. Arī šoferim ir taisnība, jo kājāmgājējs nav atradies uz precīzi marķētās gājēju pārejas,” komentē O. Pedraudzis.Cilvēks ir slinka būtne“Ziemeļlatvijas” aptaujātie gājēji, jautāti, kāpēc viņi šķērso nelielo zālāja joslu, lai nokļūtu Rīgas ielas pretējā pusē, sākotnēji apmulst, taču taisnojas, ka tā ir ērtāk. Visticamāk, ka šo ieradumu – iet pa īsāko ceļu – varētu izskaust tikai, sodot tos satiksmes dalībniekus, kuri pārkāpj noteikumus, bet diez vai ir loģiski ar pātagas metodi pamatot ieviesto kārtību.Ikvienam zināms, ka cilvēks ir slinks radījums un izmantos ikvienu iespēju, lai no viena punkta uz otru pārvietotos, iztērējot pēc iespējas mazāk enerģijas. Ikviens arhitekts zina, ka, ierīkojot jaunus parkus un skvērus, ietves veidojamas tajās vietās, kur taciņas gājēji ieminuši, pārvietojoties ikdienā. Pēc šāda principa strādā ārzemēs. sŠo “dabas likumu” mainīt ir grūti. Spilgts piemērs ir autostāvlaukums pie veikala “top!”. Divi laukuma stūri ir pavisam tuvu Zvaigžņu ielas ietvei. Saprotami, ka apmēram pusmetru un vairāk nekā metru zālāja josla ir nomīdīta. Nav daudz tādu cilvēku, kuri, novietojuši mašīnu stāvlaukumā tuvu Zvaigžņu ielai, uz veikalu “Ardeks” vai “Ingra” dosies pa apkārtceļu, mērojot vairākus desmitus “lieko” soļu. Tā nu esam iekārtoti un, iespējams, šīs cilvēku “īpatnības” jāņem vērā tiem, kuri rūpējas par gājēju ērtībām.
