Apmeklējot Valkas pilsētas kultūras nama ēkas 90 gadu jubilejai veltīto svētku koncertu, no sirds priecājos par estētisko skatuves noformējumu. Izrādās, baltie taureņi tapuši Valkas mākslas skolā. Un tad manā galvā radās doma, kāpēc pilsētas ainavas izdaiļošanā nevarētu piesaistīt talantīgos mākslas skolas pedagogus un audzēkņus?
Beidzot mākslas skolu, bērniem ir jāveic diplomdarba uzdevumi. Kāpēc tie nevarētu būt ar konkrētu mērķi – radīt interesantu vides objektu, gleznojumu uz kādas sabiedriskās ēkas sienas, radoši izdaiļot soliņus? Vārdu sakot, uzdāvināt savai pilsētai ko tādu, kas priecētu ilgi un koši. Varbūt skolas mācību programmā varētu iekļaut stundas, kurās bērni sāktu apgūt pirmās iemaņas vides dizainā. Tā mūsdienās ir noderīga profesija, jo, kā izrādās, pašvaldībās piesaistīt radošus vides dizainerus ir gana sarežģīti, jo to vienkārši trūkst. Savukārt tie, kuri strādā, labprātāk izvēlas darbu lielākās un bagātākās pašvaldībās, kur idejas īstenojas, jo tam ir pietiekami finanšu līdzekļi. Diemžēl Valkas novada budžetā tam visam trūkst naudas, tāpēc, lai Valka būtu krāsaināka un pilsētas ainava mūsdienīgāka, varētu izmantot jauno un talantīgo mākslas skolas audzēkņu darbus.
Atceros, ka pirmajā Vispasaules valcēniešu saietā Roberts Ķīlis ieteica ideju Valkā izveidot nošu taku. Kāpēc nošu? Tāpēc, ka viens no Valkas, kā tagad mūsdienīgi saka, zīmoliem ir tautas dziesmu apdarinātājs Jānis Cimze. Diemžēl vēl līdz šim laikam neviena nots pilsētā nav parādījusies.
Tāpat kā kāds cits vērā ņemams vides objekts, ja neskaita draudzības akmeni ar divām tērauda bezdelīgām, kuras jau nav izturējušas laika pārbaudi un noņemtas rekonstrukcijai.