Kā nākamajos piecos gados tiks apsaimniekots rekreācijas ekomežs “Smiltenes meži”, tai skaitā simtiem ļaužu iecienītie Smiltenes piepilsētas meži pie Niedrāja ezera Launkalnes pagastā?
Par to aizvadītajā ceturtdienā sanāksmē Smiltenes novada domi un citus interesentus informēja akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Austrumvidzemes reģiona darbinieki, sniedzot ieskatu rekreācijas ekomeža “Smiltenes meži” apsaimniekošanas plānā 2017.-2021.gadam.
Viena no iecerēm, kas dabā būtu pamanāma uzskatāmāk, ir plānotā Torņa ceļa būve Niedrājam piegulošajā meža masīvā.
Redzot mežizstrādi,
nevajag satraukties
Taču vispirms – kas tad ir ekomeži rekreācijai (atpūtai un darbspēju atjaunošanai)? Tās ir vietējai sabiedrībai nozīmīgas teritorijas, kas tiek apsaimniekotas ar mērķi saglabāt un vairot rekreācijas, tai skaitā ainaviskās vērtības.
“Ekomežu teritoriju izveidošana nav noteikta ar likumu. Taču AS “Latvijas valsts meži” ir ņēmusi vērā sabiedrības intereses un arī Smiltenes novadā izveidojusi šādas vietējai sabiedrībai nozīmīgas teritorijas, kur kopā ar apsaimniekošanu ir arī rekreācijas un dabas aizsardzības vērtības, lai cilvēki mežā var atpūsties, iegūt dabas veltes, izmantot meža ainaviskās vērtības, sarīkot dažādus publiskus pasākumus, piemēram, sacensības,” uzsver Kaspars Spirks, LVM Austrumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs.
LVM Austrumvidzemes reģionā ir četras ekomežu teritorijas: Smiltenes piepilsētas mežos pie Niedrāja ezera Launkalnes pagastā, pie Strenčiem Strenču novadā, Augstajos kalnos Gulbenes novadā un Gaujienas pagastā Apes novadā.
No tiem platības ziņā lielākie ekomeži ir Smiltenes meži – pavisam 1363 hektāri, no kuriem meži aizņem 1248,5 ha.
Ja mežam ir ekomeža statuss, tas nenozīmē, ka šajā teritorijā netiek veiktas cirtes. Ir tikai jāievēro nosacījumi, piemēram, galvenās cirtes apjoms nedrīkst pārsniegt piecus procentus no kopējās platības. Smiltenes ekomežos tas nozīmē orientējoši 12 ha vienā gadā. Meža apsaimniekošana šajā teritorijā notiks pakāpeniski – gan meža atjaunošana, gan kopšana, gan ražas novākšana.
“Ja tas būtu saimnieciskais mežs, tad cirsmas tur būtu daudz lielākas,” norāda K. Spirks.
Nākamajā 2017. gadā LVM Smiltenes ekomežos plāno kailcirti (galvenās cirtes izpildes veids – redakcijas piezīme) līdz divu ha lielā platībā meža masīvā, kas orientējoši atrodas Smiltenes ekomežu nomaļākā nostūrī (aiz “Vīžumu” mājām Smiltenes pagastā).
Tāpat nākamgad plānota kopšanas cirte meža masīvā aiz Niedrāja ezera ziemeļu gala. Kopšanas cirte ir nepieciešama mežaudzes sastāva un paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu uzlabošanai, un, veicot kopšanas cirti, periodiski tiek izcirsta kāda daļa no audzes.
Visas ainaviski pievilcīgās audzes pie Niedrāja ir koptas. Tāpēc nākamgad cilvēkiem, redzot mežizstrādi pie Niedrāja ezera, nevajag ļoti satraukties, jo tās būs plānotas LVM darbības, norāda K. Spirks.
Smiltenes ekomežos galvenokārt aug priedes (82 procenti no kopējās platības). 65 procenti mežaudžu ir vecākas par 70 gadiem, kas nozīmē, ka priedes ir tuvu savam optimālajam ciršanas vecumam – 101 gadam).
Bažas par “šoseju” mežā
LVM Austrumvidzemes reģions arī neslēpj to, ka meža masīvos dziļāk aiz Niedrāja ezera tiks veikta mežizstrāde (ne šajā piecgadē, bet nākamajā plānošanas periodā). Tāpēc arī nepieciešams izbūvēt ceļu, lai meža tehnikai, tai skaitā kokvedējiem, būtu iespējams piekļūt meža masīviem, kur perspektīvā plānotas kailcirtes. LVM meža apsaimniekošanā izmanto meža autoceļus, lai nodrošinātu kokmateriālu transportu, mežsaimnieciskos, meža apsardzības un aizsardzības darbus, kā arī LVM ceļus var izmantot arī rekreācijas vajadzībām.
2019. gadā Launkalnes pagastā LVM plāno izbūvēt Torņa ceļu esošās dabiskās brauktuves (meža ceļa) novietojumā un ar apgriešanās laukumu vietā, kur savulaik atradās 2007. gadā demontētais Pārkaļņu uguns novērošanas tornis.
Pieminētā dabiskā brauktuve jeb vieta Torņa ceļa būvei atzarojas no ceļa Smiltenes tehnikums – Mēri – Lobērģi ceļa kreisajā pusē, braucot virzienā uz Mēriem (nedaudz tālāk aiz Niedrāja ezera) un ved pa ainaviski skaistu meža apvidu, ir ar stāvu kāpumu sākumā un arī vēlāk ar izteiktu reljefu.
K. Spirks piebilst, ka šajā plānošanas periodā galvenās cirtes nebūs Torņa ceļa iekšpusē (no Torņa ceļa virzienā uz Niedrāju), bet aiz tā.
Tomēr šis konkrētais LVM plāns par Torņa ceļa būvi bija lielākais diskusiju temats jau minētajā informatīvajā sanāksmē Smiltenes novada domē, jo šī konkrētā vēsts par plānoto Torņa ceļa būvi sanāksmē klātesošajiem novada deputātiem nepatīk.
Tāpēc Smiltenes novada dome tomēr pēc minētā Smiltenes ekomežu apsaimniekošanas plāna apspriešanas varētu rosināt LVM apsvērt citu risinājumu meža ceļa izbūvei iecerētā Torņa ceļa vietā, piemēram, izbūvējot to no Bilskas pagasta Zeltiņu puses, piemēram, pagarinot daļēji jau pārbūvēto pašvaldības ceļu Pakuļi – Zeltiņi – Zeltusceplis.
Ja esošās dabiskās smilšainās brauktuves vietā (ceļš platāks nekļūs) izbūvēs Torņa ceļu ar grants vai šķembu segumu, tad pašvaldība pieļauj, ka mežā aiz Niedrāja ezera ievērojami var palielināties automašīnu satiksmes intensitāte, jo šāda trase vilinās daudzus autovadītājus. Tas savukārt var apdraudēt riteņbraucējus, nūjotājus, sēņotājus, ogotājus un citus atpūtniekus.
Informatīvajā sanāksmē piedalījās arī Smiltenes novada deputāti Kaspars Markss un Guntars Markss, aicinot LVM pārskatīt savu ieceri.
“Es eju uz mežu, jo tur ir svaigs gaiss. Turklāt tāda zila līnija (tā kartē iezīmēts plānotais Torņa ceļš – redakcijas piezīme) radīs zināmu nedrošību cilvēkiem, kuri mežā pastaigājas, skrien, brauc ar velosipēdu. Pie Niedrāja notiek arī sacensības, un arī to dalībniekiem šāds ceļš ir liels riska faktors,” uzskata G. Markss, novada deputāts un arī Smiltenes novada Sporta pārvaldes vadītājs un Smiltenes Sporta centra priekšsēdētājs.
“AS “Latvijas valsts meži” ir valsts, tātad visu mūsu uzņēmums, un varbūt ekonomika kādreiz var palikt maliņā pret citām interesēm,” LVM Austrumvidzemes reģionu ideju par minētā ceļa izbūvi aicina pārdomāt arī novada deputāts Kaspars Markss.
Gatavi uzklausīt priekšlikumus
Informatīvajā sanāksmē piedalījās arī sporta entuziasts MTB trašu veidotājs Smiltenes piepilsētas mežos Jānis Brakovskis. “Jo dabiskāks mežs, jo patīkamāk. Kad uzber ceļam šķembas, zūd meža sajūta,” savu viedokli pauž J. Brakovskis.
Sanāksmē K. Markss arī ierosināja LVM slēgt autotransportam tos meža ceļus, kuri ved uz nekurieni, maksimāli samazinot šādu vietu skaitu, jo tās vilina cilvēkus ar automašīnām piebraukt pie šādiem ceļiem un izmest mežā sadzīves atkritumus.
Ekomeža plāns ir publiski pieejams LVM mājaslapā. LVM Austrumvidzemes reģions uzklausīs saņemtos priekšlikumus, tos izskatīs un nepieciešamības gadījumā papildinās LVM Austrumvidzemes reģiona rekreācijas ekomeža “Smiltenes meži” apsaimniekošanas plānu 2017.-2021. gadam.
Mežu apsaimniekošanā ir jāņem vērā trīs jēdzieni – sabiedrība, vide, ekonomika, un tas viss jāsabalansē, turklāt LVM Smiltenes piepilsētas mežu apsaimniekošanā ir pat ļoti pretimnākoša sabiedrības interesēm, uzsver LVM Austrumvidzemes reģiona speciālisti.
