Vakar daudzviet pasaulē atzīmēja Starptautisko veco ļaužu dienu. Arī Valkā, sociālās aprūpes namā, mīt gana daudz veco ļaužu, tāpēc vēlējos uzzināt, kā viņiem klājas.
“Zinām, ka šodien ir svētki, no rīta pa radio stāstīja. Svētkos gan pienāktos labāka paika un mēriņš brandavīna un tad jau justos pavisam labi,” smej iemītnieks Imants Pāvulsons. Pēc tam viņš nopietni piebilst, ka esot labi paēduši, vien, nedod Dievs, lai nākamā valdība neapcirptu pensijas. Ja tās samazinās, tad gan klāšoties plāni. “Visi premjera amata kandidāti solīja pensijas neaiztikt, bet viņiem nevar ticēt. Piemēram, kāds no šī amata kandidātiem ir “nogāzējis” tautu līdz kliņķim, bet viņš joprojām grib “gāzēt”,” ironizē vecais, bet itin spraunais vīrs.Labākas rozes neziedēsJautāts, kas pašlaik nodarbina vecāku cilvēku prātus, viņš atbild, ka tās ir visādas nebūšanas. Viņš mazā istabiņā ar sieviņu Marinu dzīvo divatā, un tur vieta ir tikai vienai gultai, taču trešais stāvs jau četrus gadus ir neapdzīvots. Nezin kāpēc tur neielaiž nedz bagātos, nedz nabagos. “Manā vecumā vienā dīvānā ar sievu grūti gulēt kopā, taču otrai guļamajai mēbelei vietas nav. Augšstāvā visas telpas ir apkurinātas, taču neizmantotas,” nesaprašanā pensionārs. Viņš ir gatavs maksāt arī par divistabu dzīvoklīti, taču neatļaujot. 74 gadus vecais un daudz pieredzējušais vīrs to uzskata par nesaimnieciskumu.Lielu dienas daļu pensionārs pavada pie televizora, lasa avīzes un iziet pastaigā. Ielūkojoties ģimenes dzīvoklīti, visur valda nevainojama kārtība. Virtuvē labi smaržo pēc Marinas kundzes gatavotajām pusdienām – vārītiem kartupeļiem un gaļas.Savukārt vecā kundze Vilma Ķīkule “Ziemeļlatvijai” sacīja, ka viss ir tā, kā ir, jo labākas rozes dzīvē vairs neziedēs un pazaudēto kāju klāt nedabūs. “Es jau dakterim Rācenim teicu, kā tas nākas, ka veci var pie griestiem pielīmēt, bet man kāju nevar pielīmēt. Skaidri un gaiši. Ko man vecam cilvēkam darīt? Paguļu, paskatu televizoru, izvāru ēst, sakopju istabu un tā dzīve aiziet,” stāsta Vilmas tante. Viņas valoda ir diezgan skarba, taču ar humora dzirksti. Viņa sociālās aprūpes centrā dzīvo jau sesto gadu.Jāvēlas vien laba veselībaAprūpes nama vadītāja Eleonora Bērziņa sacīja, ka pašlaik namā mīt 26 cilvēki. “Domāju, ka viņiem jābūt gana laimīgiem, jo visi dzīvo skaistās telpās, un mums ir centīgs personāls, kurš palīdz visās aprūpes jomās,” nešaubās E. Bērziņa. Iemītniekiem ir iespēja gatavot kopējā virtuvē katrā stāvā, vai izmantot kafejnīcas “Rozi” pakalpojumus. Tiesa, tikai divos dzīvoklīšos ir atsevišķas virtuves.Vadītāja piebilst, ka vienīgā problēma ēkā pašlaik ir lifti. Tas apgrūtina slimo un gulošo nogādāšanu pie dakteriem. Saviem spēkiem aprūpes nams to darbu nodrošināt nevar. “Mūsu ēkas iemītniekiem jāvēlas tikai laba veselība. Neviens no mums jaunāks nekļūst. Tieši veselība visvairāk ietekmē dzīves kvalitāti, tāpēc mums ir cieša sadarbība ar ģimenes ārstiem,” stāsta E. Bērziņa.Šodien aprūpes namā ieradīsies vēlēšanu komisijas darbinieki un katrs savā istabiņā varēs nobalsot par izraudzītajiem deputātu kandidātiem. Ievēroju, ka kopējā atpūtas telpā uz galdiņa vēlēšanu reklāmas materiālu ir ļoti daudz, tāpēc informācijas par politiskajām partijām vai to apvienībām netrūkst.
