Jau jūlija svelme lika secināt, – cik labi ir tad, ja dzīves vietas tuvumā ir ezers vai upe, kas sniedz īslaicīgu glābiņu no karstuma. Mūsu novadu pilsētu kontekstā ar ūdenstilpēm visbagātākā ir Smiltene un tās apkārtne. Cilvēkiem no malas varbūt šķiet, ka lielākais peldētāju pieplūdums ir Tepera virzienā, jo ezers atrodas pilsētas teritorijā un ir ērti sasniedzams arī kājām gājējiem. Taču tā nav. Topā ir Niedrājs. Pie Tepera aizvadītajās karstajās brīvdienās atpūtās ļoti maz cilvēku – brīžiem vien nepilns desmits. Personīgi mani tas neizbrīna. Kaut dzīvoju tikai pāris simtus metrus no Tepera, arī labprātāk peldējos Niedrājā, neraugoties uz šajā mežezerā reiz pretī “slīdošu” čūsku. Teperī ūdens ir vēsāks cauri plūstošās Abula upes dēļ, ezera krasti pie saliņas ir aizauguši ar ūdenszālēm un līdz iecienītajai peldvietai paliels gabals jābrien pa seklumu un akmeņainu gultni. Taču nesen mūsu portālā izlasīts komentārs manās acīs Niedrāja pievilcību krietni mazinājis. Kāda ģimene ieraudzījusi ezera ūdens virspusē peldam fekālijas un rezultātā vairs nekad uz Niedrāju nebraukšot. Ko tādu esmu redzējusi, peldoties jūrā, un “ainava” nudien nav patīkama – paliekoši iespiežas atmiņā un rezultātā ik reizi jūrā turpmāk bažīgi skatījos, vai atkal blakus nepeld izkārnījumi. Ja Smiltenes novada domei izdosies īstenot Tepera hidrotehnisko būvju glābšanas projektu, tad nākamvasar ezers var stāvēt bez ūdens un cilvēki vēl vairāk “gāzīs apkārt” Niedrāju ar visām no tā izrietošajām sekām. Neērtības varētu pārciest cerībā, ka pašvaldībai pie viena izdosies sakopt Teperi, kā iecerēts, – ar laipām un līdz ar to ērtu piekļuvi ūdenim (kas ir Niedrāja magnēts, pateicoties “Latvijas valsts mežiem”) un iztīrītu krasta apaugumu. Tad peldētāju plūsma varbūt līdzsvarosies.
