Masu medijos teju ik dienu izskan kāda ziņa par briesmīgo vīrusu ‒ koronavīruss, kas aizsācies Ķīnā un kura dēļ miruši jau vairāk nekā trīs simti cilvēku, bet inficējušies vairāk nekā 14 000. Pēdējie virsraksti elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos vēsta, ka nu jau vīruss aizceļojis līdz Lielbritānijai, Francijai, Vācijai, bet Itālijā izsludināta ārkārtas situācija un atcelti visi lidojumi uz un no Ķīnas. Laika apstākļi aiz loga arī nav iepriecinoši – mitrs, silts un drūms laiks – ideāli piemērots, lai vairotos un izplatītos dažādi vīrusi.
Bet kāda ir reālā situācija mūsu pusē? Vai slimojam? Ar ko slimojam? Un kādas ir pamata lietas, ko varam darīt, lai izvairītos no saslimšanas?
Ģimenes ārste Marianna Ķire stāsta, ka Valkā saslimšanu nav vairāk kā ierasts. “Vairāk slimo bērni – skolēni un bērnudārznieki. Pieaugušie reti. Iespējams, ja Valkā būtu vairāk publisko vietu, kur pulcēties cilvēkiem, situācija būtu citādāka. Nedaudz vairāk slimo vecāka gadagājuma cilvēki, tas izskaidrojams ar novājinātu imūnsistēmu un dažādām hroniskām veselības problēmām.”
Tomēr, ja ir gadījies saslimt, daktere M. Ķire iesaka biežāk mazgāt rokas, uzņemt šķidrumu – dzert ūdeni (istabas temperatūrā) un siltu tēju – karstu dzert nevajadzētu, tas var pat kaitēt. Ja ir augsta temperatūra – pārāk biezi neģērbties un vēdināt telpas. Ja temperatūra nav augstāka par 38,5 un ir fiziski panesama, M. Ķire iesaka to “nenosist”, jo pie šādas temperatūras organismā izstrādājas antivielas, lai cīnītos pret vīrusu. “Nevajag būt varoņiem un iet uz darbu slimiem. Ja ārstējaties paši mājās, bet jūtat, ka trūkst elpas, tad obligāti jānāk pie ārsta,” iesaka M. Ķire. Lai gan, dzirdot diagnozi gripa, uzreiz domājam par došanos uz slimnīcu, tomēr ģimenes ārsts katru gadījumu izvērtē ‒ kuriem no inficētajiem patiešām ir nepieciešams ārstēties slimnīcā. “Ja cilvēks ir jauns, stiprs, visdrīzāk viņš varēs izārstēties mājās, ja vājāks, tad gan iesakām doties ārstēties uz slimnīcu.”
Katram no mums ir sava saslimšanas specifika. Vienam tā ir angīna, citam auss iekaisums vai klasiskā saaukstēšanās, kas nereti parādās un sakrīt ar laiku, kad apkārt tiek runāts par dažādām vīrusu slimībām. Kā saprast, vai esam saaukstējušies vai inficējušies ar vīrusu? MFD Veselības grupas mājaslapā sagatavota viegli pārskatāma un saprotama tabula ar simptomiem, kādi raksturīgi saaukstēšanai un kādi gripai ‒ akūtai, īpaši lipīgai vīrusu infekcijas slimībai, kas skar elpceļus un var izraisīt smagas komplikācijas. Ar gripu Latvijā ierasti slimo ziemā un pavasara sākumā.
Katram no mums ir savi ārstēšanās paņēmieni, tradīcijas un pārliecība, bet vai ir tradīcijas, lietas, ko darām, lai nesaslimtu? Starp lietām, kuras veicamas profilaktiski, lai nesaslimtu, ir daudz tādu, kuras ir ikdienišķas un vajadzētu būt par ieradumu ikvienam. Izrādās, pati primārā lieta, ko darīt, lai izvairītos no saslimšanām, ir roku mazgāšana un laikā, kad tendence saslimt ar vīrusu slimībām palielinās, ir jāatceras to darīt biežāk, rūpīgāk un pēc roku mazgāšanas pievērst arī uzmanību tam, vai rokas kārtīgi noslaucītas. Mitras rokas ir labvēlīga vide, kurā veidoties un vairoties nevēlamiem mikrobiem. Tā ir tikai viena lieta, uz kuru arī norādīts Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotajā materiālā “Ieteikumi gripas profilaksei”, kas noderēs kā labs atgādinājums un pamudinājums tos ievērot.
viedokļi
Sabīne Kazaka, divu bērnu mamma, farmaceite:
– Galvenais ir ieklausīties savā ķermenī un saprast, kad esi vienkārši noguris vai tomēr nāk virsū slimība un ātri reaģēt. Vitamīnus ikdienā nelietoju, bet, kad jūtu, ka nebūs labi, dzeru dzelzi, magniju, kad atceros, arī zivju eļļu. Vienkāršākās lietas, ko daru, lai nesaslimtu, ir roku mazgāšana, telpu vēdināšana un pastaigas svaigā gaisā.
Evita Cimbule, Ērģemes pamatskolas pedagoģe, izglītības metodiķe un logopēde:
– Neteiktu, ka ir trakāk kā citus gadus. Šobrīd nekā ārkārtēja. Bērni, protams, slimo, bet mazāk par pusi grupās noteikti nav. Izglītības iestādēm ir savi higiēnas noteikumi un aukles dara visu, lai tas tiktu ievērots. Par savu uzdevumu kā audzinātājai vienmēr esmu uzskatījusi iemācīt bērniem kārtīgi nomazgāt rokas ar ziepēm, līdz veidojas putas, un pilnībā noslaucīt pēc mazgāšanas. Esmu novērojusi, ka tieši tam ir ļoti liela nozīme. Katru dienu, lai kādi laika apstākļi, ejam ārā. Vecākus aicinām dot bērniem līdzi piemērotu un ērtu apģērbu, lai viegli kustēties un nav karsti. Šajā jautājumā vecāki ir ļoti atsaucīgi. Bērnudārzs ir tā vieta, kur bērns norūdās – aprod ar dažādiem mikrobiem, tāpēc, ja bērns ir ar iesnām, puņķains, bet redzam, ka viņš jūtas labi, mājās nesūtām, bet, ja šķauda, ir asarainas acis, tad gan dzīvojam mājās. Kopumā, vienalga kādā vecumā bērns uzsāk gaitas dārziņā, ir jārēķinās, ka pirmais pusgads līdz gads būs biežākas slimošanas un pierašanas periods.
