Vakar Valkā notika sanāksme par Vidzemes teritoriālo plānošanu turpmākajiem 20 gadiem. Tajā varēja ierasties ikviens interesents.
Vakar Valkā notika sanāksme par Vidzemes teritoriālo plānošanu turpmākajiem 20 gadiem. Tajā varēja ierasties ikviens interesents.
“Mēs izstrādājam Vidzemes teritoriālo plānojumu. Šobrīd esam otrās redakcijas etapā. Projekts ir nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tā sākās pagājušā gada 27. decembrī. Projekts aplūkojams Vidzemes attīstības aģentūras (VAA) mājas lapā, uzaicinājumi piedalīties nosūtīti visām reģionu centru pašvaldībām un masu medijiem. Plānošana ietver sevī infrastruktūras un apdzīvojamo centru attīstību un vides plānojuma aspektus,” skaidro VAA direktores vietniece Daina Dzilna.
Attīstībai jānotiek vienā virzienā
D. Dzilna uzskata, ka Valkai un Valkas rajonam šajā plānā ierādīta īpaša vieta — tam jākļūst par placdarmu sadarbībai ar Igauniju. Tas ir uzskatāms pārrobežas teritoriju sadarbības attīstīšanas piemērs. Valku un Smilteni paredzēts veidot kā reģionālas nozīmes apdzīvojamo un pakalpojumu sniegšanas centru. Valkas priekšrocība ir esamība ģeogrāfiski izdevīgā vietā uz valstu robežas, lai kļūtu par loģistikas un transporta pakalpojumu centru. Joprojām ir cerība, ka ātrvilciena “Rail Baltica” projekts varētu ietvert Valku un Valgu. “Grūti paredzēt, kā šis projekts veidosies turpmāk. Konkurenti nesnauž un vēlas citus risinājumus, kas Valgu izslēgtu no iespējamā maršruta.
Vidzemes attīstības plānojums ir vērienīgs lauku teritoriju attīstības projekts ar tālu skatu nākotnē. Vietējie teritoriālie attīstības projekti nedrīkst būt pretrunā ar novada vadlīnijām. Attīstībai jānotiek vienā virzienā. Tieši tāpēc nepieciešams Vidzemes reģionālais plānojums.
“Valka un Alūksne ir pierobežas rajonā. Tieši tāpēc mēs esam ieinteresēti, lai pēc iespējas ātrāk tiktu noslēgts robežlīgums starp Latviju un Krieviju. Tas ļautu skaidrāk noteikt attīstības perspektīvas sadarbībai ar Krieviju. Sadarbības perspektīvai ar Igauniju ir konkrētākas aprises,” uzskata D. Dzilna. Valkas rajonu šķērso divas nozīmīgas transportmaģistrāles. Tas ir pamats cerēt, ka te varētu veidoties nozīmīgs tūrisma un starptautiskā transporta koridors. Protams, joprojām aktuāla ir arī mežu resursu izstrāde un pārtikas ražošana. Šīs nozares nekur nepazudīs.
Vīzija balstās uz pieejamiem resursiem
Saietā Valkā piedalījās visdažādāko nozaru speciālisti un interesenti, kuriem rūp savas apkārtnes iespējamā nākotne. Jo plašāka sabiedrības daļa ir iesaistīta nākotnes apspriešanā, jo lielākas iespējas plānotājiem saņemt jaunas idejas un vērtīgus priekšlikumus.
“Man ir prieks, ka Vidzemē strādā un ir gatava jau otrā redakcija, kas nodota sabiedriskai apspriešanai. Dokumentā akcentētais ir vērtējams visnotaļ pozitīvi. Ir izceltas pareizās vērtības — ainava, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, saimnieciskie meži un nedaudz mazāk arī lauksaimniecībā izmantojamā zeme,” uzskata Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Nacionālās un reģionālās plānošanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vespers. Protams, tagad grūti paredzēt, cik precīzi visas ieceres īstenosies, jo tās veidotas ilgstošam periodam. Vīzija ir laba tajā ziņā, ka tā pamatoti balstās uz novadā pieejamajiem resursiem. Protams, daudzas lietas rediģē dzīve un visu nekad nevar paredzēt, bet, ja ir skaidra ģenerālā līnija, iespējams darboties mērķtiecīgi.
Iedzīvotājiem jāzina spēles noteikumi
“Šādu projektu sabiedriska apspriešana jau kļuvusi par ikdienu. Tas ir absolūti nepieciešams process, jo, tikai maksimāli iesaistot sabiedrību uzņēmumu, iestāžu un iedzīvotāju līmenī, iegūstam adekvātu un ilglaicīgi lietojamu rezultātu. Šajā gadījumā plānošanai valsts piešķirtā nauda nav tērēta veltīgi. Mēs pašlaik vērtējam plānā iezīmētās tendences. Pamatīgi sagatavotā Māras Zeltiņas ziņojuma atziņas sakrīt ar mūsu pašu secinājumiem,” uzskata Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta administrācijas direktors Valērijs Sēlis. Viņš ir pārliecināts, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir jāiegulda papildu cilvēkresursi un līdzekļi, lai pabeigtu dabas aizsardzības plānus. Bez tiem nav iespējams noteikt konkrētās teritorijas aizsardzības statusu.
Valkas pusē ir trīs Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijas — Sedas purvs, Kārķu purvs un Burgas pļavas. Šīm teritorijām aizsardzības plāni būs. Iedzīvotājiem un attiecīgajām pašvaldībām kļūs zināmi spēles nosacījumi. “No šodienas pasākuma paņemsim līdzi tendences, kā Vidzemes rajoni redz kopējās attīstības tendences infrastruktūras jomā un sociālo pakalpojumu sniegšanā. Dabas aizstāvjiem jāzina, ar kādām cilvēku plūsmām, satiksmes intensitāti un pārrobežu ietekmi rēķināties,” “Ziemeļlatvijai” skaidro V. Sēlis.
Strādā Nacionālā plānojuma darba grupā
Vidzemes teritoriālajā plānošanā ir iesaistījusies Valkas domes speciāliste Māra Zeltiņa. Tā ir joma, ko viņa profesionāli studējusi un kurā uzkrājusi arī praktiskā darba pieredzi. Šajā jomā strādā M. Zeltiņas studiju biedri un bijušie darbabiedri, tāpēc vieglāk iegūt nepieciešamo informāciju. “Projektā ir trīs lielas sadaļas — apdzīvojums, transports un infrastruktūra un lauki jeb atvērtās telpas daļa. Lauki ir ļoti plašs jēdziens. Tā ir visa teritorija ārpus pilsētām. Tā kā Vidzemē lielu pilsētu nav, tas nozīmē, ka plānošana notiek par mežiem, lauku zemēm, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, klimatu, augsnēm, vides kvalitāti un daudziem citiem aspektiem,” stāsta M. Zeltiņa. Likumā ir noteikts, ka reģiona plānojumā ir jābūt stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumam. Tas likumdošanā ir jaunievedums, tāpēc visiem plānotājiem par to vēl daudz jāmācās.
M. Zeltiņa strādā arī Latvijas Nacionālā plānojuma darba grupā. Rīt paredzēta darba grupas otrā sanākšana, tāpēc darbs pa īstam vēl nav sācies, vien apspriestas teorētiskās pamatnostādnes.
Valkā viņa ziņoja par dažādiem vides aspektiem. “Tas ir ļoti interesants darba lauks. Iespējams, jau pavisam drīz saņemsim Eiropas Savienības direktīvu, ka līdz, piemēram, 2010. gadam valstī jāpatērē noteikti procenti bioloģiski atjaunojamās enerģijas daudzuma. Mums jābūt tam gataviem,” nešaubās plānotāja.
