Tumšs, apmācies, līst, pūš stiprs vējš, dubļi. Viss pelēks un nemīlīgs. Kā tu, cilvēks, lai saņemies un stājies pretim grūtsirdībai un skumjām? Rudenī, līdzīgi kā iesnas, šādu drūmu noskaņojumu nemaz nav grūti saķert. Saka gan, ka reizēm pat ir svētīgi paskumt un sevi pažēlot. Tāpat kā mammas žēlo savus bērniņus – paņem klēpī, piespiež klāt un paijā. Nu kuram gan negribētos ielīst siltā azotē, paslēpties no visām skumjām, bēdām un pasaules nelaimēm. Taču mūsdienās nemaz nav tik viegli no visa aizbēgt, jo ir savi obligātie pienākumi, kas ietver darbu, ģimeni, bērnu audzināšanu, rēķinu maksāšanu un tā tālāk un tā joprojām. Vāveres ritenis. Un tam klāt vēl – slikts laiks. Kur tur vieta sevis pažēlošanai un grūtsirdībai?
Lai šajā nemīlīgajā laikā, kāds tas pašlaik ir aiz loga, saņemtos, man pašai ir savs ikvakara rituāls. Atnākot no darba iededzu sveces. Vispirms jau virtuvē, kur pavadu vakara cēlienu gatavojot maltīti. Ieslēdzu radio staciju, kur skan pārsvarā latviešu dziesmas, lai varu dziedāt līdzi. Samīļoju un parunājos ar kaķiem, jo tie jau arī prasa savu devu uzmanības. Gatavojot ēdienu un skatoties dzīvās uguns rotaļā, mēģinu atstābt. Ziniet, izdodas! Tā darot ikdienišķas lietas, aizdomājos, ko varētu vēl izdarīt un paveikt, lai dzīve nešķistu tik vienmuļa un skumja. Nenoliedzami, lai sevi palutinātu, ir vajadzīga arī nauda. Kaut vai lai aizietu pie friziera un manikīra. Protams, var lasīt labas grāmatas vai sieviešu žurnālus, bet gribas taču arī sevi palutināt, lai, paskatoties spogulī, varētu teikt: “Tu esi forša un smuka!” Un ja Latvijas rudenī izdodas izrauties atvaļinājumā uz siltām zemēm, manuprāt, tā vispār ir saules vitamīnu deva pret visām grūtsirdībām un apātiju. Kaut kur lasīju, ka prieks ir lielāks par skumjām. Citi saka, nē, skumjas ir lielākas, bet es jums saku – prieks un skumjas nav šķirami. Tas izjūtams rudenī!
