Valkas pilsētas pašvaldībai pieder 526 dzīvokļi. Kā notiek pašvaldības dzīvokļu piešķiršana rindās stāvošajiem, jautāju dzīvokļu komisijas sekretārei Līgai Metuzālei un SIA “Valkas namsaimnieks” valdes priekšsēdētājam un dzīvokļu komisijas loceklim Ivo Meļķim.
Nesen dzīvokli Ausekļa ielā 26 dome piešķīra Kasparam Jaunzemam. Viņš rindā esot gaidījis apmēram 10 gadu. “Dzīvoklis bija sliktā stāvoklī. Cik nu spēju, šim trīsistabu dzīvoklim uztaisīju kosmētisko remontu un sakārtoju pašas elementārākās lietas. Tas ir ēkas gala dzīvoklis, tāpēc salstam. Pēc iespējas ātrāk jāapmaina logi,” situāciju raksturo dzīvokļa saimnieks.Pavisam pagājušajā novada domes sēdē piešķīra sešus dzīvokļus, tostarp arī Jūlijai Dzenei, kura rindā stāv kopš 2006. gada februāra. Viņa piekrita piedāvājumam, no kura atteicās citi, kas rindā ir priekšā, un ieguva divistabu dzīvokli ļoti sliktā stāvoklī mikrorajonā 5. stāvā. No šī dzīvokļa atteicās arī Ilze Juhņeviča, kura rindā stāv kopš 2004. gada septembra. Ar viņu sazināties neizdevās. No piedāvājuma atteicās arī Velga Vorobjova, kura ir saraksta pašā augšgalā. Viņai piedāvāja dzīvokli Merķeļa ielā 13, taču arī tas esot drausmīgā stāvoklī. “Man šķiet, ka tur dzīvojuši tā saucamie bomži, arī dzīvokļa plānojums ir nepatīkams, turklāt ceturtais stāvs,” stāsta V. Vorobjova.Savukārt Ārijai Ferderei, kura stāv rindā kopš 2004. gada, piedāvāts vienistabas dzīvoklis Raiņa ielā 6b. “Vēl domāju, vai šim piedāvājumam piekrist. Dzīvoklis ir auksts un, lai to sakārtotu, nepieciešami vairāki tūkstoši latu. Nezinu, vai man tas būs pa spēkam. Man šķiet, ka domei pašai savs īpašums vismaz nedaudz būtu jāsakārto un tikai tad to varētu piedāvāt izīrēšanai,” komentē Ā. Ferdere. Viņai savulaik ir piedāvāts dzīvoklis Kūru ielā, taču arī tas neesot bijis pieņemams.Secinājums: lielākoties pilsētā iegūstamie dzīvokļi ir sliktā stāvoklī, un ne visi rindā stāvošie ir ar mieru ieguldīt līdzekļus un spēkus to remontam. Pie dzīvokļa var tikt, gaidot, piemēram, četrus gadus, kā J. Dzenes gadījumā, taču tad jārēķinās ar lieliem ieguldījumiem.Rinda atkal kļūs īsākaPavisam pastāv trīs rindas uz dzīvokļiem. Pirmās kārtas rindā likumā noteiktajā kārtībā dzīvokļus saņem jaunieši, kuri kļūst 18 gadu veci un kuri ir bijuši aizbildniecībā. Otrajā grupā ir denacionalizēto māju īrnieki, ja viņi to var dokumentāri pierādīt, un trešie ir cilvēki, kuri atbrīvojas no ieslodzījuma, ja pirms ieslodzījuma viņi ir reģistrēti šajā pašvaldībā. Visvairāk šajā rindā piesakās jaunieši, kuri vēlas dzīvokli, piemēram, pēc gada, kad būs pabeigta skola. Tā ir rinda ar dažādiem nosacījumiem, taču nav gara. Otrā ir vispārējā un arī viskustīgākā rinda. “Tajā pašlaik reģistrēts 151 cilvēks. Martā atkal, kā katru gadu, notiks rindas precizēšana, un, visticamāk, ka tā kļūs par pārdesmit cilvēkiem īsāka. 2009. gadā esam piešķīruši 27 dzīvokļus. Lielumlielā daļa ir no vispārējās rindas,” informē L. Metuzāle. Šobrīd dzīvokļu komisijas uzskaitē ir 16 brīvi dzīvokļi. 12 no tiem ir Varoņu ielā un četri no šiem 12 ir Varoņu 28 (bijusī kopmītņu ēka). I. Meļķis piebilst, ka faktiski brīvi ir 18 dzīvokļi, bet divi no tiem vēl nav juridiski brīvi. Visticamāk, ka līdz martam arī šie būs piešķirami rindā stāvošajiem. Visus tukšos dzīvokļus apmaksā novada dome. “Cilvēkiem šķiet, ka ir daudz brīvu dzīvokļu, taču tā nav. Tiesa, pilsētā ir daudz neapdzīvotu tukšu dzīvokļu, taču liela daļa no tiem ir privātīpašumā,” stāsta I. Meļķis.Trešā ir apmaiņas rinda, kurā cilvēki vēlas no pašvaldības dzīvokļa aiziet uz citu pašvaldības dzīvokli. Parasti cilvēki vēlas atstāt lielu dzīvokli, jo nespēj par to samaksāt. Otra lielākā grupa ir veci cilvēki, kuri vēlas dzīvot zemākā stāvā.Dzīvokļus pamet nesakārtotusJautāta, kāpēc cilvēki nevēlas dzīvot Varoņu ielā, L. Metuzāle atbild, ka tur parasti dodas cilvēki, kuri rindā ir iestājušies salīdzinoši nesen. Daudzi jau iesniegumā raksta, ka nepiedāvāt Lauktehnikas rajonā. Tie, kuri ir rindas galvgalī labprāt gaida sev tīkamu piedāvājumu, parasti centrā, otrajā vai trešajā stāvā, un lai nebūtu mājas galā. Visas rindā stāvētāju vēlmes ir grūti apmierināt. “Process ieilgst tāpēc, ka pēc konkrētā piedāvājuma atteikuma paiet mēnesis, līdz varam piedāvāt nākamajam rindā stāvētājam. Visbiežāk pat cilvēki nepaziņo, ka viņiem šis piedāvājums nav pieņemams. Viņi neliekas zinis, un tā nu laiks rit. Tiesa, ir noteikums, ka nedēļas laikā no paziņojuma saņemšanas pretendentam uz dzīvokli ir jāpiesakās. Ja viņš to nedara, var piedāvāt nākamajam,” kārtību skaidro L. Metuzāle. Dzīvokļu komisijas sēdes var rīkot bieži, taču domes sēde notiek tikai reizi mēnesī un lemt par dzīvokļa izīrēšanu ļauts tikai deputātiem.Nereti cilvēki jūtas sarūgtināti par iepriekšējo īrnieku atstāto “mantojumu”. Gadās, ka dzīvokli pamet nesakārtotu. SIA “Valkas namsaimnieks” iespējas ir ierobežotas. “Visbiežāk pašlaik atbrīvojas tie dzīvokļi, kuru īrnieki tiek izlikti tiesas ceļā vai arī īrnieks ir nomiris un cita juridiski korekta pretendenta uz šo dzīvokli nav. Šie dzīvokļi parasti nav labi uzturēti,” atzīst I. Meļķis. Viņš piebilst, ka dome cenšas cilvēkiem palīdzēt. Nesen no dzīvokļa izlikta kāda daudzbērnu ģimene, ierādot tai dzīvokli ar malkas apkuri.Ar skatu uz upi vai ezeruTie, kuri pašlaik ir rindas galvgalī, stāv tajā kopš 2004. gada, bet daži ar īpašām vēlmēm gaida kopš 2003. gada. Varoņu ielā ir dabūjuši dzīvokli arī tādi, kuri rindā iestājās 2005. un 2006. gadā. Pašlaik ir vairāki brīvi dzīvokļi Varoņu ielā 40, kas faktiski ir laba māja, taču attālums no centra daudziem ir nozīmīgs kavēklis. Runājot par vēlmēm, nākas sastapties arī ar ekskluzīvām prasībām, piemēram, lai logi būtu saules pusē turklāt ar skatu uz upi vai ezeru. Daži vēlas ar malku apkurināmus dzīvokļus, citus neapmierina telpu projekts, kaimiņi un tā joprojām. Gadās arī tā, ka dzīvokļu komisija domei iesaka atcelt lēmumu par jau piešķirtu dzīvokli. Parasti tā gadās cilvēkiem, kuri dodas strādāt uz ārzemēm. Diezgan daudz valcēniešu, kuri stāv rindā, pašlaik strādā ārzemēs. Nākas arī sastapties ar gadījumiem, kad cilvēki saņem dzīvokli, jo vēlas uzsākt patstāvīgu dzīvi. Paiet gads, un viņi tiesas ceļā no dzīvokļa jāizliek, jo nespēj nomaksāt ikmēneša rēķinus. Tas nozīmē, ka vēlmes nav adekvātas iespējām.Jautāts par iespējām privatizēt piešķirto domes dzīvokli, I. Meļķis atbild, ka īrētos dzīvokļus var iegūt īpašumā saskaņā ar likuma “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums” noteikumiem. Ja īrnieks ierosina dzīvokļa pirkšanu, pašvaldība lems pārdot vai paturēt savā īpašumā konkrēto dzīvokli. Pozitīva lēmuma gadījumā pašvaldība dzīvokli ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda, novērtē un īrniekam piedāvā konkrētu pārdošanas cenu.
