Garās rindas pie “Swedbank” bankomātiem aizvadītās nedēļas nogalē investīciju baņķieris Ģirts Rungainis televīzijā ironiski izskaidro ar pilnmēness ietekmi, kas izraisījis pūļa stihiju.Taču faktiski “Latvijas Krājbankas” slēgšana ir izraisījusi situāciju, kad teju ikviena norāde uz varbūtējām problēmām banku sektorā ir kā degoša sērkociņa iemešana kūlā. Kā rīkoties turpmāk, – uzticēties bankām vai ne? Ticēt oficiāliem viedokļiem vai anonīmiem paziņojumiem internetā?
Jānis Vehi, Valsts policijas Valkas iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšnieks
Ļaudis kļūst nervozākiVispirms iesaku cilvēkiem vairāk ieklausīties oficiālajos viedokļos, nevis lasīt komentārus internetā – tviterī, sociālajos portālos un tamlīdzīgi. Uz tādu ažiotāžu, kas tika sacelta saistībā ar “Swedbank”, nevajadzētu reaģēt un uztvert tik sāpīgi. Paši zinām, kādi bija paziņojumi un kāda bija reālā situācija (ir ierosināts kriminālprocess saistībā ar nepatiesas informācijas izplatīšanu – redakcijas piezīme). Cilvēkiem pašiem vajag izvērtēt bankas, to, kāda tām ir aizmugure. Vai tiešām lielās Ziemeļvalstu bankas tik vienkārši bankrotētu? Sekas ir tādas, ka cilvēki kļūst nervozāki, bet tas ietekmē sadzīvi, rada stresu, un šādā gaisotnē pat cilvēks ar augstu izglītības līmeni var uzvesties neadekvāti. Valkas iecirkņa policistu darbu notikumi ar “Latvijas Krājbanku” un ažiotāža ap “Swedbank” nav ietekmējuši. Cilvēkiem, kuri policijā meklē palīdzību, ir citas problēmas, un viņi arī saprot, ka tas nav policijas lauciņš. Pa šo laiku Valkas iecirknī ienācis tikai viens cilvēks no Igaunijas saistībā ar “Latvijas Krājbankas” krīzi. Izskaidrojām viņam, kurā vietā jāvēršas pēc palīdzības. Mans kā iedzīvotāja, nevis kā policista subjektīvais viedoklis ir tāds, ka pēdējā laika notikumi ir satricinājuši cilvēku uzticību bankām, bet, vai tas ietekmēs finanšu stabilitāti valstī, rādīs laiks.
Gita Mūrniece, akciju sabiedrības “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja
Varbūt cilvēki kļūs izglītotākiTelevīzijā Uldis Cērps (Zviedrijas finanšu uzraudzības inspekcijas Banku departamenta vadītājs – redakcijas piezīme) diplomātiski norādīja, ka Skandināvijas valstīs cilvēki šādās situācijās ir izglītotāki. Notikumiem saistībā ar “Swedbank” pamatā ir cilvēku neinformētība, un kāds Latvijā diemžēl to izmanto. Tāpēc aicinu beigt lasīt dzelteno presi, kas ar ko iet un kas ar ko šķiras, bet sekot līdzi finanšu ziņām, lai zinātu, kur noguldīt savu naudu. Būtu ļoti labi, ja plašsaziņas līdzekļi reizi gadā vai pusgadā publicētu Latvijā esošo banku sarakstu un nosauktu šo banku īpašniekus, akcionārus. Tāds saraksts jau ir par piensaimnieku uzņēmumiem, lai zemnieki zina, kam nodot pienu. Ja tāds saraksts būtu par bankām, tad cilvēkiem būtu informācija, kā izdarīt izvēli, vai noguldīt naudu Austrumu bankā, kur naudas plūsmai un īpašnieku darījumiem grūti izsekot, vai arī uzticēties vecajām Rietumeiropas bankām ar senām tradīcijām. Varbūt pēc šiem notikumiem cilvēki tiešām kļūs izglītotāki un zinās arī to, ka jau vairākus gadus Latvijā ir spēkā Noguldījumu garantiju likums un atbilstoši tam katram noguldītājam ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 70 tūkstošiem latu vai 100 tūkstošiem eiro. Ja kāds vienā bankā noglabā lielāku summu, tad viņš arī uzņemas risku. Uzņēmējdarbībā neliek olas vienā groziņā, tādēļ uzņēmēji nav tie, kuri rada ažiotāžu. Arī mūsu uzņēmums strādā ar vairākām bankām, turklāt tādām, kurām ir daudzu gadu pieredze. Notikušajā nevaram vainot nevienu. Tā ir mūsu izvēle, kur glabāt savu naudu – zeķē, bankā vai ieguldīt īpašumos.
Gunta Atare, pensionēta skolotāja
Zudusi uzticība bankāmCilvēkiem zūd uzticība bankām. Vismaz man pagaidām ir doma savus nelielos iekrājumus bankā neglabāt. “Bankā Baltija” turēju 500 latus. Toreiz dabūju atpakaļ 140. Tagad daži simti latu mūža mājai palika “Latvijas Krājbankā”, bet nekas jau nezudīs. Garantēto atlīdzību saņemšu. Uz “Citadeli” Valmierā vēl neesmu bijusi. Gaidu, kad no Smiltenes mūs vedīs organizēti ar autobusu. Toreiz, kad slēdza “Latvijas Krājbanku”, trīs dienas paliku bez naudas, jo nepaguvu izņemt pensiju. Sajūtas nebija patīkamas. Aizgāju dienā, kad naudu vēl varēja izņemt, bet krājbankas meitenes mierināja: “Ko jūs, kundzīt, viss ir kārtībā! Problēmas ir tikai “Snoras” bankai, bet “Latvijas Krājbankai” nav.” Tādas garantijas! Noticēju, un uz laiku paliku bez naudas. Paskatījos savā pieliekamajā: kartupeļi, burkāni, gurķi ir, milti, ievārījumi un sulas ir. Domāju, kaut kā jau izvilkšu. Taču omulīgi nejutos.Tagad jādomā, kur turpmāk glabāt uzkrājumus. Pensionārs no savas pensijas neko lielu iekrāt nevar, taču rezerves vajag: gan veselībai, ja nu kas notiek, jo operācijas maksā dārgi, gan arī tai dienai, kad cilvēks aiziet. Var jau naudu turēt mājās zeķē, taču cilvēkiem tas ir papildu stress. Domājot par bankām, tagad atceros, ko brālis savulaik teica par “Banku Baltiju”, – tā banka, kura piedāvā vislielākos procentus, ir visšaubīgākā un grib savākt naudu. Es daudz lasu, arī to, ka Mārtiņš Bondars brīdināja, ka banku krīze var būtu kuru katru laiku. Diemžēl trūkst informācijas par bankām. Par Krājbanku domāju, ka tā ir veca Latvijas banka. Par Antonovu neko nezināju.