Valkas mākslas skolas sestkursnieku darbu izstāde kultūras namā atklāj Mākslas dienu notikumus pilsētā.
Valkas mākslas skolas sestkursnieku darbu izstāde kultūras namā atklāj Mākslas dienu notikumus pilsētā. Šie darbi ir par jūras tematiku.
“Jūras lietas apskatījām un par to mācījāmies otrajā pusgadā. Keramikas un veidošanas darbos audzēkņi izprata šās tēmas bezgalību. Skolēnu ļaušanās un atbrīvošanās, risinot kādu no iecerēm, redzamas darbos – zivīs, kuģos, nārās un citos simbolos,” stāsta pedagoģe Daiga Soloveiko.
Jūra asociējas ar mūžīgu kustību, un audzēkņi ir centušies fiksēt savas sajūtas, domājot par jūru vai atceroties kādus konkrētus notikumus saistībā ar to. Ar jauniešiem daudz ir strādājusi skolotāja Kristīne Ganiņa. Viņas vadībā ir izveidotas daudzas kompozīcijas, izmantojot dabīgos materiālus, kuri saistās ar jūru – gliemežvākus, smiltis, ādu un putnu spalvas. Mērķis tika sasniegts, jo audzēkņi saprata, ka jūra ir norobežota okeāna daļa. Šī apziņa vēl vairāk ļāva atbrīvot fantāziju un tātad veidot emocionāli atvērtākus darbus.
6. kursa audzēkņiem izveidojās radoša sadarbība ar bijušo valcēnieti Madaru Kalmi, kura izglītības praksi aizvadīja Valkas mākslas skolā. Atšķirīga pieeja tēmu estētiskajiem aspektiem un to tehnoloģiskajiem risinājumiem audzēkņos radīja īpašu aizrautību. Madara skolēnos iedzīvināja interesi par melnbalto fotogrāfiju. Daži no valcēniešu darbiem ir apskatāmi ģimnāzijas sporta hallē un Valkas rajona bērnu un jauniešu interešu centra vestibilā.
Zīmēšanas un gleznošanas skolotāja Iveta Brūvere uzskata, ka piedalīšanās izstādēs ikvienam ir motivācija pašizpausmei un turpmākajam darbam. “Mūsu audzēkņi izzina ne tikai dabas, bet arī gleznotāja profesijas noslēpumus, jo mācāmies, pētot glezniecības klasiķu darbus. Nav viegli uz papīra un audekla attēlot noskaņas dabā – jāsaskaņo līnija, kolorīts, triepiens, pludinājums un jāvērtē laukumu attiecības,” vērtē I. Brūvere.
“Jūra man vienmēr ir ļoti patikusi. To gleznojot pilnā mērā varu iztēloties, kādas ir izjūtas, atrodoties jūras krastā. Gan raudzīšanās ūdens plašumos, gan gleznošana man ir atpūta. Ir bezgala patīkami kaut rudens vējos un drēgnumā aizbraukt līdz jūrai un tās krastā atstāt visu, kas ikdienā nomāc. Ar gleznošanu ir gluži tāpat. Uz papīra uzlieku visu, kas satrauc. Pēc tam iestājas patīkama miera sajūta. Jūra mani pievelk gluži tāpat kā gleznošana. Pie tās esmu patiesa. Gleznojot ir līdzīgi,” atzīst izstādes dalībniece Ieva Kaupe. “Kad gleznoju jūru, vēlējos, lai pēc iespējas ātrāk pienāk vasara,” lakoniski definē Māris Laviņš. “Jūra man saistās ar bezgalīgu ūdens klajumu. Tajā slīd kuģu baltās buras. Jūra ir visvarenākā, jo neviena spēkos nav kontrolēt tās gaitu – paisumus un bēgumus. Jūra ir atšķirīga pasaule uz Zemes, un tajā valda sava kārtība un likumi… Gleznojot jūru, es jūtos, kā ielauzusies citā pasaulē. Tikai retajam māksliniekam izdodas parādīt īsto jūru – tās dziļumu un viļņu spēku, ar kādu tie triecas pret kuģa bortu vai klinti,” iztēlojas Austra Jaunslaviete. Viņas māsa Anna uzskata, ka jūra ir ļoti fascinējoša. “Tā simbolizē brīvību, plašumu un allaž nezināmo. No tās senatnē ir cēlusies visa dzīvā radība. Jūra ir visa dzīvā radīta. Tās tuvumā ir patīkami būt tādēļ, ka var sajust ūdens sāļo smaržu, pirmatnējo vēju, izjust smiltis zem kailajām kāju pēdām un aplūkot ūdens nogludinātos akmeņus. To gleznot nekad nav apnicīgi vai garlaicīgi,” prāto Anna.
“Jūrā vienmēr valda dzīvība. Zīmēt jūru nozīmē attēlot patiesu dzīvi, un tā ir kā nebeidzama spēle,” pārliecināta Sabīne Dreimane. Savukārt Artis Belka pie jūras vienlaikus izjūt gan prieku, gan bailes. “Cilvēks ir varens, taču to nevar salīdzināt ar jūras varenību, jo, atrodoties jūras krastā, viņš izjūt savu niecību un vājumu. Mākslā ir līdzīgi,” nešaubās Artis.
