Aprīlis Strenču novadā noslēgsies ar tur vēl nebijušu pasākumu. Jērcēnmuižas parkā nākamo sestdien, 30. aprīlī, pulksten 21 sāksies Valpurģu ballīte, kuras laikā kurinās raganu pirti, ugunskurā ceps pīrāgus, sajauks maija boli un izbaudīs pilnmēness nakts maģiju Jērcēnmuižā un muižas parkā.
Sandra Pētersone
Valpurģu ballītes rīkotāji – biedrība “Esam Jērcēniem” un Strenču novada kultūras centrs – aicina ierasties raganiskos tērpos ar pašu gatavotu slotu un lukturīti.
Kungiem ieeja liegta
Pasākuma idejas iniciators ir Strenču novada kultūras centra vadītājs Edijs Frīdenbergs, kurš Valpurģu nakti piedzīvojis bērnībā dzimtajā pusē Gulbenes novada Stāmerienā.
“Stāmerienā bija izcila vācu valodas skolotāja (Valpurģu nakts tradīcija nāk no vācu raganu folkloras – redakcijas piezīme), un pēc kultūras darbinieku iniciatīvas tika sarīkots Valpurģu nakts pasākums. Es tad biju mazs bērns. Mammai mani un brāli nebija kur atstāt. Viņa mūs pārģērba par meitenēm un paņēma līdzi,” atceras E. Frīdenbergs.
Arī tagad kungi uz Valpurģu ballīti varēšot noskatīties, vien lūrot no pakša, vai arī viņiem būs jāmaskējas par sievietēm, smaida Strenču novada kultūras centra vadītājs. Arī viņam esot liegums ierasties Valpurģu svinībās.
Šo pasākumu E. Frīdenbergs raksturo kā pavasarīgu eksperimentu raganiskās noskaņās un labu iespēju Strenču novada un arī citu novadu sievietēm interesanti pavadīt laiku. Kaut arī folklorā norādīts, ka Valpurģu nakti svin raganas, šis vārds sievietēm nav jāuztver kā apvainojums, jo raganas ir gudrākās sievietes, uzsver kultūras centra vadītājs.
Valpurģu ballītes ideju atsaucīgi uztvērusi Ginta Gailīte, Strenču novada domes kultūras pasākumu organizatore Jērcēnu pagastā un biedrības “Esam Jērcēniem” valdes locekle.
“Sasaucām piektdien biedrības sapulci un nolēmām izmēģināt un sarīkot kaut paši sev. Jērcēnmuiža ar parku un dīķi ir šādam pasākumam piemērota vieta,” spriež G. Gailīte.
Atgādinām, ka biedrība “Esam Jērcēniem” ir dibināta šogad janvārī. Šajā nevalstiskajā organizācijā pašlaik ir 18 biedri. Valdes locekļi ir G. Gailīte, Jānis Ziediņš un Simona Kalniņa.
Jau svin studenti
“Tā nu Jērcēnmuižā 30. aprīlī gaidīs visas viedās, modernās, rotaļīgās, asprātīgās, burvīgās, veiksmīgās, lai kopā svinētu šo maģisko nakti,” apmeklēt Valpurģu ballīti rosina G. Gailīte.
Meklējot informāciju par Valpurģu svinēšanas tradīcijām, viņa noskaidrojusi, ka Latvijā tās nav izplatītas.
Tērvetes dabas parkā ik gadu rīko Valpurģu nakts mistērijas, kas veltītas pavasara atmodai.
Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā Valpurģu nakts ir studentu gada krāšņākais notikums.
Valpurģu nakts bijuši vislielākie pagānu auglības svētki un viens no galvenajiem raganu sabatiem, taču Latvijas Kultūras akadēmijā Valpurģu nakts ir vairāk kā dabas pamošanās svētki un auglības rituāls jauniem un veiksmīgākiem darbiem jeb Studentu pašpārvaldes organizēts kultūras un mūzikas pasākums, norādīts augstskolas mājas lapā.
