1783. gada 3. jūlijā Krievijas ķeizariene Katrīna II parakstīja pavēli par “Valga Kreis” jeb Valgas apriņķa dibināšanu. Kopš tā laika ir apritējuši 230 gadi. Igauņi uzskata, ka šajā laikā dibināts viņu apriņķis, un tādēļ svētku organizatori visus aicina baudīt dažādus pasākumus.
Svētdien, 30. jūnijā, notiks jautra un izglītojoša spēle – pārgājiens “Kā spēļu kauliņi uz galda”. Spēles kauliņi būs paši dalībnieki, bet spēles laukums – Valkas un Valgas teritorija.
Spēle sāksies pie “Rimi”Startā katra četru dalībnieku komanda (var piedalīties arī individuāli) saņems spēles norādījumu laukumu un elektronisko palīgu Albertu – viltnieku, kurš mācīs un parādīs, kur komandai doties, īstajā laikā uzdodot āķīgus jautājumus. Gan spēles elektroniskais palīgs Alberts, gan pasākuma vadītāji runās latviešu un igauņu valodās.Pulcēšanās pulksten 11 pie lielveikala “Rimi”, kur izskaidros spēles noteikumus. Starts paredzēts pulksten 12. Tā kā pārgājiens notiks gan Valkas, gan Valgas teritorijā, organizatori aicina ņemt līdzi personu apliecinošu dokumentu.Savukārt no pulksten 13 laukumā pie “Rimi” uzstāsies tautas deju grupa “Rukkilill”, kantri dejotāji no Valgas, deju grupa “Glanshammari” no Zviedrijas, kā arī pašdarbnieku kolektīvi no Valkas. Ap pulksten 15 svētku dalībniekus cienās ar zupu un notiks apbalvošana.
Varēs laimēt balvasJubilejas dienā, 3. jūlijā, pulksten 15 Valgas muzejā viesosies pētnieks Prīts Riemanns ar prezentāciju par Valgas apriņķi vēstures griežos. No 1. līdz 3. jūlijam pulksten 13.10 radio “Ruut FM” būs pusdienu spēle, kurā uzdos jautājumus par “Valga Kreis”. 3. jūlijā, ielās sastopot Valkas jauniešu domes pārstāvjus un pareizi atbildot uz jautājumiem par Valgas apriņķi, arī Valkas iedzīvotāji varēs piedalīties viktorīnā un laimēt balvas. Visi pasākumi ir bez maksas.“Valga Kreis” gadadienas svinības atbalsta Valgas apriņķis, Valkas novada dome, Valgas pilsēta, klubs Valgā “Sports”, Valgas kultūras un interešu centrs, Valgas apriņķa veselības veicināšanas organizācija, Valgas muzejs, Valkas novadpētniecības muzejs, Latvijas – Igaunijas institūts, Kultūrkapitāla Valgas apriņķa ekspertu grupa un daudzi citi.Vēstures fakti ir citādiDaudzi par to labprāt nerunā, jo pilsētas vēstures aspekti ir delikāts jautājums, taču latviešiem un igauņiem šajā ziņā nav vienprātības. Ir precīzi dokumentēts, ka 1584. gadā 11. jūnijā Polijas karalis Stefans Batorijs Valkai jeb tolaik Walk piešķīra pilsētas tiesības, kuras 12 gadus vēlāk karalis Sigismunds III papildināja ar īpašām privilēģijām. Tās palika spēkā arī pēc tam, kad Vidzeme pārgāja zviedru rokās. Kad Vidzeme nokļuva Krievijas teritorijā, 1783. gada 3. jūlijā Krievijas ķeizariene Katrīna II atkārtoti Valkai piešķir apriņķa pilsētas tiesības ar pakļautību Rīgai.Jēdziens Valga parādījās tikai 20. gadsimta sākumā. Vēsturnieks Juris Pavlovičs teic, ka šis ir nopietni diskutējams jautājums, jo Valga (latviski Baltā) ir igauņu izsapņots un dīvainā kārtā arī īstenots projekts. Pēc Latvijas atbrīvošanas 1920. gada vasarā igauņi cerēja uz daudz plašāku teritoriju piešķiršanu Igaunijai, tomēr Valka tika pārdalīta tā, ka lielākā daļa pilsētas ar dzelzceļa mezglu, saimniecisko centru un sabiedriskajām ēkām pārgāja Igaunijai. Latvijas daļā palika gandrīz neapbūvētais Lugažu smilšu laukums un nedaudzas mājiņas gar Rīgas, Lugažu un Pedeles ceļu, kā arī Putraskalnā.
