Sabiedrībā pastāv viedoklis, ka dzīve Igaunijā, salīdzinot ar Latviju, ir daudz labāka. Tā savās instalācijās un mūsdienīgos mākslas darbos rāda arī jaunie latviešu mākslinieki, kas izstādījušies Valgas muzeja galerijā.
Valgas muzejā –
provokatīva izstāde
Valgas apriņķa laikraksta “Valgamaalane” redaktors Jāns Raps stāsta, ka otrdien Valgas muzejā atklāta interesanta un visnotaļ provokatīva latviešu mākslinieku darbu izstāde. Tās tēma – kas Igaunijā ir labāks nekā Latvijā. J. Raps atklāj, ka sarunās ar māksliniekiem viņš noskaidrojis, ka latvieši, salīdzinot ar igauņiem, savā kopienā neuzņem citas nacionalitātes, toties igauņi pret svešiniekiem esot daudz atvērtāki.
Igauņi pērk žāvētu gaļu
un rupjmaizi
Šonedēļ kaimiņu laikraksts daudz rakstījis par aizvadītajās brīvdienās notikušo Lielo labdarības robežtirgu. J. Raps priecājas par latviešu tirgotāju piedāvājumu un preču izvietojumu. Tas ļāvis pircējiem labi orientēties un atrast meklēto. Igauņu žurnālisti, aptaujājot tirgus apmeklētājus no Igaunijas, noskaidrojuši, ka viņi pie latviešu tirgotājiem visvairāk iegādājušies dažādus stādus, rupjmaizi un žāvētu gaļu. J. Raps atzīst, ka esot bijis patīkami komunicēt ar latviešu tirgotājiem, jo latvieši labi protot krievu valodu, lieliski reklamējot savu preci un esot laipni cilvēki. Personīgi J. Rapam simpatizē, ka latvieši savu preci prot skaisti iesaiņot, noformēt un pārdot arī nelielā fasējumā. Cilvēkam, kas dzīvo viens, tas ir izdevīgi. Pašam viņam vislabāk garšojusi latviešu ceptā burkānmaize.
Darbu uzsācis eko veikaliņš
J. Raps stāsta, ka Valgā, ēkā, kur darbojas valcēniešu iecienītā kafejnīca “Riia”, darbu uzsācis eko pārtikas preču veikaliņš. Tā īpašnieks pats cep arī rupjmaizi, ko iecienījuši vietējie Valgas un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. J. Raps atzīst, ka cilvēki, kuru dzīves pārliecība ir uzturā lietot eko pārtiku, neskatās, cik tā maksā, taču ierindas pircējam jārēķinās, ka cenas veikalā ir salīdzinoši dārgas.
Publicē vietējo pašvaldību vadītāju algas
Šonedēļ “Valgamaalane” žurnālisti laikraksta slejās apskatījuši vietējo pašvaldību vadītāju algas. Valgas apriņķī vislielāko darba samaksu pirms nodokļu nomaksas saņem Tervas pilsētas galva – mēnesī 2632 eiro. Savukārt Valgas pilsētas mērs Kalevs Herks katru mēnesi pirms nodokļu nomaksas saņem 2400 eiro. Salīdzinot ar 2016. gadu – K. Herka alga “uz papīra” pieaugusi vien par 100 eiro. Savukārt Otepē galva – 2130 eiro. J. Raps atklāj, ka, ja vērtē algu pieaugumu, Valgas pilsētas pašvaldības budžets ir salīdzinoši knapāks. Citās pašvaldībās, salīdzinot ar 2016. gadu, mēriem algas vidēji palielinātas par 300 eiro. Jāteic, ka igauņu pašvaldību vadītāju algas ir daudz lielākas nekā Valkas novada domē. Piemēram, Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa alga uz rokas ir 1213,74 eiro (janvāra dati).
