Šonedēļ Latvija atcerējās savā vēsturē kārtējo traģisko dienu – 14. jūniju, kad 1941. gadā daudzus Latvijas iedzīvotājus staļinisti aizveda svešumā.Šīm izsūtīšanām sekoja 1949. gada 25. marta baigā nakts. Represijas no okupācijas režīma pret latviešiem turpinājās vēl vairākus gadus. Šogad 25. marta piemiņas pasākumā Valkā, Lugažu dzelzceļa stacijā, piedalījās arī Valkas novada jaunsargi, stāvot godasardzē pie Latvijas valsts karoga. Šādos brīžos ne reizi vien prātā iešāvusies doma, vai mūsdienu jaunatne ir gatava aizstāvēt Latviju, ja tās brīvība kļūs apdraudēta. Un ko nākamie dzimtenes sargi zina par tās vēsturi? Jaunsargu rindas kļūst lielākasGada sākumā, redzot, ar kādu prieku daudzi ģimnāzijas un Ērģemes pamatskolas audzēkņi uzņem ziņu par jaunsargu kustības atjaunošanu novadā, pārņēma cerīgs noskaņojums, ka mūsu jauniešiem ar patriotismu un dzimtenes mīlestību viss ir kārtībā. Toreiz to apliecināja arī jaunais Valkas 213. jaunsardzes vienības instruktors Ritvars Leitens, kurš tikko bija iepazinis savus jaunsargus. Kopš jaunsargu kustības atjaunošanas Valkā un Ērģemē ir pagājis pusgads. Vēlējos uzzināt, kāds tas bijis jaunsargiem un kā viņu paveikto un iemācīto vērtē instruktors R. Leitens.Instruktors neskopojas ar atzinīgiem vārdiem, turklāt viņa paša darbu atzinīgi ir novērtējusi arī Valkas novada dome, mācību gada beigās izsakot pateicību.R. Leitens kā pozitīvu momentu min to, ka kopš gada sākuma ir ievērojami palielinājies jaunsargu skaits. “Sākumā bija 16, bet tagad ir 48 puiši un meitenes. Šopavasar gan daļa ģimnāzijas beidzēju mūsu rindas atstāj, bet, esmu pārliecināts, ka viņu vietā nāks jauni. Skaita pieaugums nozīmē, ka jauniešiem tā lieta patīk un nebaida grūtības, ar kādām mācībās jāsastopas. Tas mani ļoti iepriecina,” apliecina R. Leitens. Gūti panākumi, apgūtas prasmesRunājot par paveikto, instruktors atklāj, ka pusgada laikā ir izdevies izvērtēt katra jaunsarga individuālās spējas un psiholoģisko modeli. “Pēdējais nepieciešams tādēļ, ka katram cilvēkam vajag savu individuālo pieeju. Tikai tā var panākt savstarpēju uzticēšanos un atvērtību. Savukārt, ja valda savstarpējā saskaņa, tad cilvēks spēj parādīt, ko spēj tādā pakāpē, ka pats par to brīnās. To es domāju pozitīvā nozīmē. Gribu uzsvērt dažus momentus, kas mani patīkami pārsteidza. Vispirms tas, ka Valkas novada jaunsargi ļoti lepojas ar savu piederību novadam. Tas bija apbrīnojami, kā viņi nesa Latvijas un savas skolas karogu Gaujienā, kur piedalījāmies Cēsu skolnieku rotas karoga godināšanas svētkos. Karogs bija uzticēts Valkas ģimnāzistei Signei Zalužinskai. Viņa savu pienākumu veica ar lielu atbildības izjūtu. Valcēnieši kaunā nepalika arī erudīcijas konkursā, kurā viņi ar savām zināšanām par Latvijas brīvības cīņām ieguva trešo vietu. Nenoliedzami, par to jāpateicas arī viņu vēstures skolotājai Irai Silājai. Tāpat ar gandarījumu vēroju mūsu jaunsargu stāju un izturēšanos martā piemiņas pasākumā Lugažu dzelzceļa stacijā. Tā bija īsta patriotu attieksme pret savu pienākumu,” secina instruktors.Labi sasniegumi gūti arī mācībās un sacensībās. Kā ievērojamu panākumu R. Leitens min jaunsardzes Līvas Kreiles augstos rezultātus šaušanas sacensībās Šampētera vidusskolā Rīgā, kur ieguva sudraba medaļu. Kopumā Valkas jaunsargi vairāk nekā 20 komandu konkurencē ierindojās ceturtajā vietā. R. Leitens atzīst, ka labu pamatu jaunsargu zinībās skolēniem ielikuši arī iepriekšējie instruktori. To apliecinājušas jauniešu labās sekmes orientēšanās sportā.Situācija tuva kaujas apstākļiemJau no ziemas vidus jaunsargu apmācībā lielāka uzmanība ir pievērsta lauka kaujas iemaņu un ierindas mācības apgūšanā. “Maija beigās jaunsargi kārtoja ieskaiti lauka kaujas iemaņu prasmē. Šo spēju un prasmju pārbaudi veicām, spēlējot peintbolu. Finansiāli mūs atbalstīja novada dome,” informē R. Leitens.Instruktors atzīst, ka peintbolā atklājās arī prasmju trūkumi, kuru novēršanā vēl būs jāpiestrādā nākamajā mācību gadā. “Kā izcilnieku ieskaitē gribu nosaukt jaunsargu Sandri Zuti. Varbūt tas skan mazliet pārdroši, bet es viņa sniegumu vērtētu krietni virs vidējā līmeņa Nacionālajos bruņotajos spēkos,” saka jaunsargu instruktors. Raksturojot Sandra sniegumu, R. Leitens uzteic viņa prasmi mobilizēties kritiskā situācijā un izcilās pašsavaldīšanās spējas. Instruktors piebilst, ka vairāki jaunsargi sevi labi parādījuši gan mācībās, gan jaunsardzes pasākumos. Tāda ir jau pieminētā Signe Zalužinska, Dāvis Zirnis, Vilmārs Vesingi un citi. Ieskaitē peintbols maksimāli bija pietuvināts īstajiem kaujas apstākļiem. Jaunsargi to spēlēja bez aizsargtērpa, galvā bija tikai ķivere. “Mērķis tam bija panākt, lai dalībnieki izjustu arī bailes, kas karavīrus pavada īstā kaujā. Tikai tā var radīt iespējami patiesākus kaujas apstākļus un tikai tādos var pamatīgāk izkopt cīņas iemaņas,” apliecina R. Leitens.Instruktors uzsver, ka jaunsargu apmācībā viņš sev nav uzstādījis mērķi izveidot no jaunsargiem papildinājumu Bruņotajiem spēkiem, bet vēlas panākt, lai jaunieši dzīvē prastu pareizi rīkoties ekstremālās situācijās un spētu izglābt nelaimē nokļuvušus cilvēkus vai arī kādu vajadzības gadījumā aizstāvēt. R. Leitens atzīst, ka ar prieku turpinās jaunsargu apmācību Valkas novadā. “Kā jau teicu, man ļoti patīk šo jauniešu patriotiskā attieksme pret savu novadu, kā arī pret visu Latviju un mūsu latviešu valodu. Esmu pārliecināts, ka šie puiši un meitenes ir īsti savas zemes patrioti,” apliecina R. Leitens.
