Visai straujš tipiņš – tā par sevi saka divdesmit gadus vecais Kristaps Elstiņš. Jau trīs gadus viņa kaislīgākā aizraušanās ir velotriāls. Kas tas tāds? Individuāls sporta veids, kur ar specifisku velosipēdu jābrauc vai jāmanevrē pa šķēršļu sekcijām. Tās var sastāvēt no visdažādākajām lietām – baļķiem, akmeņiem, betona bluķiem, caurulēm, mašīnām.Kā īsti viņam radās interese par šo visai ekstrēmo sporta veidu, pastāsta pats Kristaps. Bet tas nebūt nav viss! Jaunietis ir tik enerģisks, ka bez studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātē un velotriāla ir gatavs darboties vēl citā jomā – mūzikas.Dzīve pilsētā izmainaKristaps ir no Variņiem jeb, kā pats saka, maza lauku pagastiņa. Tur riteņbraukšana nav nekādā līmenī. Redzami vairāki vecāka gadagājuma cilvēki, kas ar velosipēdu pārvietojas ikdienā, un mazi bērni, kas pagalmos dauzās. Neko līdzīgu velotriālam tur nevar redzēt. “Pirms četriem gadiem atnācu mācīties uz Smiltenes ģimnāziju. Pa nedēļas vidu dzīvoju Smiltenē. Vakaros staigājot pamanīju, kā daži čaļi lēkā ar riteņiem pa dažādām malām, šķēršļiem. Nodomāju, nu baigi interesanti. Un šitā nelēkā katrs otrais. Gribējās arī man nopirkt riteni un pamēģināt braukt tāpat,” stāsta Kristaps.Tā kā viņš ir Velobodes nr. 1 klients, aizgājis līdz veikalam un aprunājies ar Andi Lapiņu. “Prasīju Andim, kas tie par čaļiem un kā ar viņiem var sazināties. Viņš sadabūja kontaktus. Toreiz nopirku savu pirmo velotriāla riteni. Priekš tiem laikiem tā bija liela nauda, ap 350 latu. Tā arī viss sākās,” saka jaunietis.Triāla velosipēds atšķiras no parastajiem ar to, ka šim ir plata un salīdzinoši zema stūre un plakanīgs rāmis. “No malas skatoties, triāla velosipēdu var atšķirt no parasta ar to, ka tam nav sēdekļa. Šiem velosipēdiem ļoti svarīgas ir labas bremzes un viegls svars,” piebilst Kristaps.Kad velosipēds bija iegādāts, satikti arī jaunie domubiedri Uldis Upenieks, Jānis Pētersons un Maksims Cukanovs. Jaunietis stāsta, ka Maksims tajā laikā bija viszinošākais, ar daudzu gadu laikā uzkrātu pieredzi velotriālā. Var teikt, tieši viņš bija Kristapa skolotājs.Tad arī puišiem sākās braukāšanās un triku izpildīšana Smiltenes ielās. Bet bieži gadījās saķeršanās ar policijas darbiniekiemBieži uzskata par vandalistiem“Mēs lēkājām pa visādām apmalēm, trepēm un citām vietām. Bet bieži mūs gaiņāja prom, jo uzskatīja par vandalistiem. Policija bija biežs viesis. Patiesībā tas ir nepareizs priekšstats par velotriālistiem. Lai nevienam netraucētu, atradām citu vietu. Tagad mums ļauj trenēties slēgtās teritorijās, kur sakrauti dažādi betona krāvumi. Tās mums tagad ir iemīļotas vietas,” saka sportists.Bet ar to negācijas nav beigušās. Mazie puiši ielās bojājot sportistu reputāciju. Viņi esot nedaudz ķerti un daudz runājot pretī. Tāpēc Kristaps ar domubiedriem, labu gribēdami, labprāt padalās ar jauniņajiem zināšanās. “Cenšamies vairāk viņus paskolot. Gribam, lai šis sporta veids pie mums kļūst populārāks. Pagaidām Latvijā ar velotriālu nopietni aizraujas apmēram 150 cilvēku. Tas ir maz,” nosaka šī sporta veida piekritējs.Šovos gūst popularitātiKristaps, tāpat kā citi sportisti, piedalās sacensībās. Notiek pat Latvijas čempionāts velotriālā, kurā varinietis tagad startēs Elites grupā. Čempionātā jaunietis ar savu trīs gadu pieredzi velotriālā sacenšas ar čaļiem, kuri ar šo sporta veidu nodarbojas astoņus un vairāk gadus. Panākumi nemaz nav slikti. Viņš turas piecniekā. Bet bez klasiskā triāla un šķēršļu pārvarēšanas ir braukšana uz ātrumu un vēl aizraujošāki ir freestyle šovi. Tie tendēti uz skatītājiem. “Tur mēs vairāk zīmējamies un veicam visdažādākos trikus – uzgriežam dažādas piruetes, droši lēkājam pāri cilvēkiem un pa mašīnām. Man patīk pārsteigt cilvēkus. Pirms uzstāšanās izņemu priekšējo riteni, bet nospiežu bremzes, tad tas vēl turas iekšā. Uzlecu augšā uz kāda šķēršļa un tad ritenis nokrīt zemē. Sataisu izmisuma pilnu seju, it kā tas viss būtu nejauši un turpinu rādīt trikus. Skatītāji gavilē!” atklāj Kristaps.Pēc LNT šova “Zelta talanti”, kur piedalījās divi velotriāla sportisti, viss gājis plašumā. Kristaps un citi puiši tiek aicināti uzstāties dažādos pasākumos pagastos un pilsētās. Cilvēkiem tas patīk, jo šādus trikus tik bieži neredz, kā uzstājamies dziedātājus un dejotājus. Īpašu sajūsmu izrāda meitenes – prasa autogrāfu un telefona numuru. To gan Kristaps nevienai nedod. Tomēr meitenes izrādās izveicīgākas. Pirms uzstāšanās parasti velotriālisti iepazīstina ar sevi, nosaucot vārdu un uzvārdu. Tādējādi fanes vēlāk sameklē attiecīgo sportistu portālā draugiem.lv un uzrunā.“Ja patiešām kāds vēlas uzzināt ko vairāk par velotriālu un sazināties ar mums, to var izdarīt, ieejot www.karters.lv. Tur būs viss aktuālais un jaunākais par to, ko darām mēs,” teic jaunietis.Vecāki par aizraušanos triekāTā kā Kristapam velotriāls ir svarīgs, viņa vecākiem ar to nākas sadzīvot, gribot negribot. “Vecāki ir triekā, it sevišķi tad, kad esmu guvis kārtējo traumu. Sākumā tas notika bieži, jo braucu bez kāju sargiem un ķiveres. Kad pirmo reizi sadauzīju galvu, par laimi, viss beidzās labi. Tad arī nopirku ķiveri. Visvairāk bijušas kāju traumas. Vienreiz pavisam nepaveicās, kritu un stūre iedūrās celī. Nācies arī ribu salauzt. Es vienkārši esmu traks, man vajadzīga adrenalīna deva. Bet tagad esmu kļuvis mazliet prātīgāks,” smaidot apgalvo Kristaps. Tomēr nav jau tā, ka vecāki tikai iebilstu pret dēla nodarbi. Viņiem ir patīkami tad, kad, atšķirot kādu žurnālu vai avīzi, ierauga dēlu bildēs. Bez velotriāla Kristapam ir vēl kāda mazliet mierīgāka aizraušanās. Tā ir elektroniskā mūzika.Prot apvienot nodarbesElektronisko mūziku puisis klausās jau sen. Ar laba drauga Anša Zvirgzdiņa palīdzību tika ievākta nepieciešamā informācija un resursi, lai uzsāktu Kristapam pavisam ko jaunu – mūzikas producēšanu un miksēšanu. Mierā nosēdēt nevarot. “Dīdžeja lietām sāku pievērstiem pirms kāda mēneša. Esmu sācis aktīvi interesēties, ievācu informāciju, sekoju līdzi jaunumiem. Kā notiek mācīšanās? Tas ir liels darbs ar programmām, mūzikas miksēšanu kopā un vēl daudzām citām lietām,” aizrautīgi stāsta Kristaps.Draugi jau sakot, lai izvēlas vienu – velotriālu vai mūziku. Bet tā kā abas šīs nodarbes Kristapam ir ļoti mīļas, viņš centīsies tās apvienot. Turklāt tas viss jāapvieno arī ar studijām. “Jo vairāk daru, jo labāk viss sanāk. Galvenais ir mīlestība pret darbu. Tam visam palīdz arī gribasspēks. Ko tu trakam un neaprēķināmam padarīsi!” saka Kristaps. Lai arī kādam šķistu, ka jaunietis ir vieglprātīgs un izmēģina visādas lietas, pats galvenais, viņš tās visas noved līdz galam. Tas arī rada vislielāko gandarījumu viņam pašam.
Par Kristapu Elstiņu
Laba draudzene Elīna Kalniņa: – Kristaps ir cilvēks, kurš vienmēr sameklēs iespēju, kā paveikt to, ko iecerējis. Vienmēr ir pozitīvs. Piedzīvojumi ar viņu garantēti. Neatlaidīgs un izpalīdzīgs. Viņš vienmēr ir bijis labs draugs un arī treniņu biedrs motosportā (tad, kad viņš vēl trenējās). Lai arī tagad viņš ir atgriezies pie velotriāla, es vienalga novēlu viņam panākumus un sasniegt to, ko iecerējis. Tā arī būs, jo tas taču ir Kristaps!
