Latviešu valodas aģentūra ik gadu rosina skolēnus izzināt savas dzimtas vēsturi, tādējādi stiprinot nacionālo pašapziņu. Aģentūras radošo darbu konkursā “Dzimtas stāsti. Ar saknēm Latvijā ” no Latvijas un latviešu skolām ārzemēs kopumā tika iesūtīti 419 likteņstāsti, dzejoļi, esejas, zīmējumi.
Smiltenes tehnikuma 1. kursa audzēkne Sabīne Kurmeņa vidusskolas klašu vecuma grupā guva Atzinības rakstu par detalizēti izpētītu vecvecvectētiņa Dāvida Plauža dzīvesstāstu. Smiltenes tehnikuma latviešu valodas skolotāja Ilvija Biržmane atklāj, ka pieteikšanās konkursam notika jau pērn rudenī. Šī iespēja tika piedāvāta daudziem audzēkņiem, taču interesi izrādīja vien retais. “Sabīnei ir ļoti laba valoda. Par to jāpateicas arī Trikātas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotājām par ieliktajiem pamatiem. Iekšēji ticēju, ka viņa gūs panākumus,” teic I. Biržmane.Sabīne “Ziemeļlatvijai” atklāj, ka viņa ir piedalījusies daudzos konkursos, tieši pateicoties vecmāmiņas Maijas Ingelevičas uzstājībai. “Konkursos mani iedvesmo un mudina piedalīties vecmāmiņa. Atceros, reiz viņa teica: “Sabīne, piedalies, jo dzīvē tev šī pieredze noderēs.” Vecāmiņai izrādījās taisnība,” stāsta dzīvespriecīgā jauniete.Tehnikuma audzēkne lepojas ar savu dzimto Trikātu, kur viņas dzimta dzīvo sešās paaudzēs. Viņai zināmi daudzi stāsti, kas dzimtā iet no mutes mutē. Daži no tiem esot traģikomiski, citi raisa cieņu. Konkursa “Dzimtas stāsti. Ar saknēm Latvijā” darbā Sabīne raksta: “Tie ir stāsti par cilvēku, kuram varam pateikties, kuru varam apbrīnot, bet viņš nav bijis ne balts, ne pūkains – ar savu raksturu un mugurkaulu. Šie stāsti ļauj iepazīt cilvēku, kuru nekad neesam redzējuši un satikuši. Tie un nobružāts ģimenes albums ir saikne starp tagadni un pagātni, saikne starp paaudžu paaudzēm vienas dzimtas vēsturē.” Ja daļai vienaudžu savas dzimtas pētīšana šķiet garlaicīga, tad Sabīnei tas bija aizraujošs process, kurā daudz palīdzēja vecmāmiņa. Tas ļāva salīdzināt dzīvi 1900. gadu sākumā ar mūsdienām. “Mums šodien ir tik daudz dots, tik daudz iespēju, taču reti to protam novērtēt,” uz pārdomām mudina tehnikuma audzēkne.Sabīnes stāstījumu novērtēja arī radošo darbu konkursa žūrija, aicinot uz noslēguma pasākumu, kas pavisam nesen norisinājās Rīgā Latviešu biedrības namā. Turp tehnikuma audzēkne devās kopā ar savu vecmāmiņu un latviešu valodas skolotāju. Smiltenes tehnikuma audzēkne saņēma ne vien Atzinības rakstu, bet arī vairākas grāmatas, kurās apkopoti iepriekšējo gadu labāko konkursantu darbi.“Es daudz lasu. Arī šīs grāmatas noteikti izlasīšu, jo zinu, ka tajās ir man pazīstamu cilvēku stāsti,” priecājas jauniete. Pavisam noteikti zināms, ka arī pēc “Dzimtas stāsti. Ar saknēm Latvijā” iznāks skolēnu radošo darbu krājums, kurā tiks publicēts tehnikuma audzēknes darbs par viņas vecvecvectētiņu.
