Sadarbībā ar laikrakstu „Diena” biedrība „Go Beyond” organizēja skolēnu radošo darbu konkursu „Jaunieši un atkarības”. Konkurss ir noslēdzies, uzvarētāji ir noskaidroti. Ne visi iekļuva to trīs labāko darbu vidū katrā klašu grupā, kas iegūs balvas, tomēr arī no Vidzemes pilsētām ir vairāki ļoti labi darbi, kas iekļuva TOP 10 darbu vidū katrā klašu grupā. Tostarp arī Dārtas un Junetas darbi.
Juneta Ostrovska, Valkas ģimnāzijas 10.b klases skolniece
Tu lieto narkotikas, narkotikas lieto tevi
Sveiks, bijušais draugs! Eju pa ielu un pamāju ar galvu, tevi sveicinot. Man tevis žēl. Iespējams, nav tiesību tevi nosodīt, jo neesmu bijusi un nebūšu tavā vietā, es to zinu. Taču tu esi nožēlojams, dzirdi? Es vairs nespēju ieskatīties tavās acīs. Man arī ir licies, ka pamēģināt kaut ko aizliegtu nav noziegums, bet mani vienmēr kaut kas ir atturējis. Tomēr tu izlēmi paļauties kārdinājumam.Vai tagad esi laimīgs? Neesmu svētā, un esmu slepus no mammas uzvilkusi dūmu. Un tomēr ir lietas, kurās es sev esmu pateikusi stingru „nekad”. Es nedrīkstu nosodīt tavus vecākus, kas nav pamanījuši to, ka tu grimsti.Taču tu nedrīkstēji noniekot savas spējas, asprātību mēģinot savu iznīcību ietīt dūmos. Nejēdzīgi šobrīd būtu tev teikt, ka tas ir slikti un narkotikas bojā tavu veselību, vai ne? Tu jau pats to zini.Vakar atkal tevi redzēju pie veikala „top!”. Pelēkas, novalkātas drēbes, rokas, kas ož pēc cigaretēm, un elpa, no kuras jūtamas tavas vakardienas sekas. Bļāviens!Džointu atkal tin? – Skaidrs.. Tev mācības, bijusī klase, mēs, bijušie draugi, vairs pavisam neinteresē. Lai gan, ja tomēr arī interesētu, piedod, tava galva ir pavisam tukša, tajā ir palicis vien acetons, kurš „uzlabo” tavas legālās narkotikas.Nedrīkst taču tā, tu esi citiem vajadzīgs, neskatoties pat uz to, ka sen jau esi viņus aizmirsis.Nē, viņi nav tevi nodevuši. TU nodevi viņus!Šo vēstuli mans bijušais draugs, visticamāk, nelasīs. Žēl.
Dārta Lozda, Valkas ģimnāzijas 10.b klases skolniece
Jaunieši un atkarības“Ja tu man esi….Man nevajag ne debesis, ne zemi…Ja tu man esi…Es gribu tik, lai apstājas laiks…”Šos vārdus ir teikusi Andra Manfelde mūziklā „Adata”. Man bija iespēja viņai uzdot jautājumus: „Par ko ir šie vārdi? Par mīlestību? Par Dievu? Par narkotikām?” Atbilde: „Par mīlestību.” Taču šīs dzejas rindas var saprast un uztvert dažādi. Domājot par tematu ”Jaunieši un atkarības”, šī dziesma bija pirmais, kas man nāca prātā. Mūsdienās ir tik daudz un dažādu atkarību, jo piedāvājumu un iespēju klāsts ir mežonīgi liels. Pie kam vieglais piekļūšanas veids rada papildu cēloņu un seku sakarības, kā rezultātā arvien vairāk jauniešu, paši to neapzinādamies, tiek ievilināti atkarību jūgā, no kura praktiski izejas nav. Atkarība ir atrašanās kā varā, ietekmē, pakļautībā. Tā rodas spēlējoties, kompānijās viens otram sakot: ”Še! Paņem! Neņemsi? Tu mani necieni?” Pēc dažām it kā nevainīgām reizēm pamēģināšana var kļūt par ieradumu. Brīdī, kad šis ieradums kļūst traucēklis un lielākā vēlme ir no tā atbrīvoties, tas vairs nav iespējams, jo tā jau ir atkarība. Nereti atkarība pārvēršas par katastrofālu apsēstību. Manā pilsētā arī ir atvērta „bodīte”, kurā pārdod ūdenspīpju tīrāmos. Esmu dzirdējusi, ka daži skolasbiedri „apciemo” šo vietu. Zinu, ka ir bijuši vairāki protesti, kā, piemēram, logu izsišana. Es nesaprotu, kāpēc šāds veikaliņš ir atvērts. Tā kā es nesekoju līdzi politisko lietu norisēm, man nav skaidrs, kā tas var būt – tirgot legālās narkotikas? Pusaudžiem tās ir tik viegli pieejamas, gluži kā maize veikalā. Tas ir šausmīgi. Manuprāt, ir vairāki iemesli, kādēļ cilvēki vispār ko tādu varētu aizsākt. Galvenokārt viss sākas galvā, tādēļ, līdzko rodas problēmas, cilvēki meklē risinājumu un mierinājumu. Tāpēc nesaskaņas ģimenē vai strīdi skolā arī varētu būt sakne šādai rīcībai. Arī nenodarbinātība, pēc manām domām, noved pie liela posta, jo esmu ievērojusi, ka es arī sāku darīt dažādas nevajadzīgas un reizēm nelabas lietas – ja man ir pārāk garlaicīgi, tad arī slinkums kaut ko iesākt. Bet lai arī kāds būtu iemesls, manuprāt, vecāki ir savā mērā līdzvainīgi. Kopumā man šķiet, ka šo lietu nav iespējams tagad apturēt, lai gan tomēr vajadzētu mēģināt. Es uzskatu, ka pirmais solis noteikti ir jāsper valdībai, jo tomēr likums pret visa veida kaitīgajām vielām varētu daudz ko mainīt. Bet lai arī ko aizliegtu vai teiktu cilvēki no malas, vissvarīgākais ir paša rokās.
