Šomēnes desmit dienu ilgā vēstures izpētes nometnē jaunieši no Latvijas un Igaunijas apmeklēja un sakopa zīmīgākās brīvības cīņu piemiņas vietas, kā arī iepazinās ar Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.
Nometnes koordinators Edgars Gertners informē, ka šovasar, tāpat kā pērn, nometnē piedalījās Valkas ģimnāzijas audzēkne Džineta Zariņa. Lai piedalītos nometnē, jauniešiem ne tikai labi jāpārzina angļu valoda, bet pirms tam bija jāiesniedz motivācijas vēstule, kuru izvērtēja īpaša komisija. Nometnes pirmais posms notika Rīgā, apmeklējot Brāļu kapus gida pavadībā, uzzinot par latviešu izcilā tēlnieka Kārļa Zāles radīto piemiņas ansambli un tā nozīmi latviešu tautai. Nometnes dalībnieki apmeklēja arī Kara muzeju un izstaigāja vecpilsētu. E. Gertners atklāj, ka īpaši zīmīgs bija 14. jūnija (Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena) gājiens no Melngalvju nama līdz Brīvības piemineklim. Piedaloties gājienā, jaunieši aizdomājušies, kādas smagas ciešanas bija jāizdzīvo latviešu tautai. Tālāk sekoja praktiskais posms, ko aizvadīja Cēsīs, Salacgrīvā un Mazsalacā. Katru dienu nometniekiem bija jāveic kāds uzdevums, piemēram, jādomā par Igaunijas un Latvijas kopīgo nākotni un jādebatē par sabiedriski aktuālām tēmām. Dalībnieki, dodoties uz Mazsalacu, sakopa Brīvības cīņās kritušo igauņu karavīru kapus, kā arī palīdzēja uzstādīt informatīvo stendu par šo piemiņas vietu. Savukārt nometnes noslēgumā jaunieši nolika ziedus pie Skolnieku rotas pieminekļa un Uzvaras pieminekļa Cēsu pilsētas centrā, tikās ar Igaunijas vēstnieku Latvijā Teni Nirku un bijušo Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāju Māri Niklasu, kā arī kopīgi noskatījās uzvedumu, veltītu latviešu un igauņu kopīgām neatkarības cīņām. Nometni organizēja Latvijas Brāļu kapu komiteja kopā ar Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienību Eiropas Savienības programmas “Igaunija – Latvija” projekta “Iedzīvināt kopīgo vēsturi” ietvaros.
