Ja citiem šis laiks pirms gadu mijas paiet nesteidzīgās pārdomās, tad skolotājai Lienei Skruodei svētki ir karstākais darba laiks. Viņa rāda decembra kalendāru, kurā visas dienas ir izraibinātas ar ierakstiem. Liene atzīstas, ka pēc koncerta Kārķu pamatskolā, kur viņa jau trīs gadus pasniedz muzikālo audzināšanu un vada dažādus bērnu interešu pulciņus, raudājusi no sirds, cik liels bijis pārgurums un reizē arī atslābums pēc labi padarīta darba.Meklē jaunu dzīves motoTo, ka Lienei ir ideju un enerģijas pārpilnība, varēja redzēt Valkas novada bērnu koncertā Valkas kultūras namā. Kārķēniešu priekšnesumi atšķīrās ar daudzveidību – koris dziedāja kopā ar solisti Sabīni Metus, bet pavadījumu spēlēja instrumentālā grupa.Liene lepojas, ka Kārķos dzied gandrīz visi sākumskolas audzēkņi. Sākot strādāt, rūcēju komanda bijusi itin paprāva, tagad tikai pāris bērnu turpina rūkt, pārējie dzied, ka prieks. Skolotāja lepojas par šo sasniegumu, jo tam pamatā ir rūpīgs un neatlaidīgs darbs. Ja vien varētu, Liene labprāt darītu tikai vienu darbu, bet dzīve piespiež darīt reizēm vairāk nekā vajadzētu, jo ar algu, kuru pašlaik saņem skolotāji Latvijas lauku skolā, nevar izdzīvot. Liene tā saucamajos treknajos gados paņēmusi kredītu, lai izremontētu savas pašas pirmās mājas, un nopirktu lietotu auto, lai paspētu laikā nokļūt no punkta A līdz punktam B. Viņa joprojām atceras augustu, kad gandrīz divas nedēļas raudājusi neziņā – būs darbs vai arī nāksies papildināt bezdarbnieku rindas, vai arī, tāpat kā māsai Dainai, vajadzēs braukt prom no Latvijas. Lienei tas nav tik vienkārši izdarāms, jo viņa audzina meitu, un bez bērna viņa nevēlas doties prom. Viņai ļoti pietrūkst māsas. Daina pēc augstskolas sāka strādāt par sporta skolotāju. Ja viņa būtu palikusi Valkā, algas dienā maciņā iekristu vien 80 latu. Daina nepadevās un sameklēja darbu Anglijā. Liene mudina māsu neapstāties un mēģināt atrast nodarbošanos, kas atbilstu viņas izglītībai un profesionālām spējām. Lienei paveicās un pašlaik viņa Kārķos pasniedz ne vien stundas, bet vada arī vairākus vokālos ansambļus, folkloras kopu, kori, kā arī jauniešu centrā – jauniešu instrumentālo ansambli. Liene strādā arī Jāņa Cimzes mūzikas skolā un Kārķu filiāles audzēkņiem pasniedz solo dziedāšanu un māca klavierspēli. “Līdz šim dzīvoju ar moto – jo vairāk tu dari, jo vairāk var izdarīt. Pašlaik mēģinu pārvērtēt savu dzīvi un meklēju jaunu dzīves moto,” atklāj jaunā skolotāja. Tas vairs neesot labi, ja neatliekot laika ne sev, ne arī ģimenei. Liene apņēmusies svētkos, kārtojot māju, sakārtot arī savas domas. Tas noteikti jāizdara, lai jauno gadu sāktu bez aizvainojuma un dusmām.Pasūta trīs mājas tālāk Liene piekrīt, ka viņai izdodas darbs ar bērniem. Tam pamatā ir nopietna gatavošanās katrai stundai, rūpīga tēmas izvēle un analīze. Bērni jūt, ja skolotājam pašam nav interesanti vai arī viņš vienkārši stundu vada bez iniciatīvas un vēlmes patiesi kaut ko iemācīt. Nepieciešams vien nedaudz izdomas, lai skolēnus ieinteresētu un stundas būtu neaizmirstamas un atmiņā paliekošas. Liene atklāj, ka viņa ir prasīga pret sevi un citiem, darbā vēlas sasniegt kvalitāti un acīm redzamu rezultātu – bērnu izaugsmi. Tas prasa lielu darbu, spēku un arī, nenoliedzami, stiprus nervus. Lienei patīk, ka Kārķu skolā klases nav lielas, tāpēc var strādāt ar katru bērnu individuāli. Liene zina, ka nevēlas strādāt lielās pilsētas skolās. Joprojām atmiņā palicis prakses laiks kādā no Rīgas centra vidusskolām. Liene vēl nebija paguvusi nostāties klases priekšā, kad jau bija no skolēnu mutēm, vienkārši sakot, rupjiem vārdiem pasūtīta trīs mājas tālāk.“Tas bija tik liels šoks, ka bezmaz gribēju skolotājas profesijai atmest ar roku,” atceras Liene. Paldies Dievam, dzīvē viss izvērtās savādāk un viņa strādā ar labsirdīgiem, līdzjūtīgiem un vienkāršiem bērniem. Pirmajā gadā, kad skolotāja sāka strādāt Kārķos, viņa pārdzīvojusi par katru lietu, par ko stāstījuši bērni. Liene nenoliedz, ka reizēm laukos sociālā situācija nav no tām spožākajām. Uzklausot bērnu stāstus, Liene paslepus slaucījusi asaras. Bērns, kurš piecas minūtes bija nokavējis stundu, nokaunējies stāstījis, ka vecmāmiņai bijis jāpalīdz sadzīt cūkas kūtī. Viņš dzīvo pie vecvecākiem, jo vecāki strādā ārzemēs. Skolotāja novērojusi, ka lauku bērni patiesi vēlas iemācīties spēlēt instrumentus un muzicēt. Bērnos var saskatīt visu, par ko viņi domā un pārdzīvo. Visbiežāk jau pie vainas ir vecāku pastāvīgā dzeršana. Lienei svētīgi esot bijis tas, ka uz skolu brauc psihologs. Ar viņa palīdzību jaunā skolotāja sapratusi, kā ar katru bērnu vajag strādāt, kas viņam jāpiedot un kas jānoklusē. Liene slavē arī savus kolēģus, kuri vajadzības gadījumā nekad neatteiks un vienmēr būs gatavi palīdzēt un atbalstīt. Jaunā skolotāja siltus vārdus velta arī ilggadējai skolas direktorei Valijai Ābelei. “Mani Kārķos gaida. Skolā visi esam vienoti un cits citu atbalstām ar darbiem un labiem vārdiem,” stāsta Liene. Viņa atklāj, ka nesen saņēmusi darba piedāvājumu kādā no pilsētas skolām. Skolotāja atteikusi, jo nevēlas pamest savējos. Ir savs sapnisUz jautājumu, vai Lienei ir sapnis, viņa, pie sevis smaidot, atklāj – esot gan, tikai par to vēl negribot nevienam teikt. Jau sen viņa lolo ideju par sapņa īstenošanu, bet pagaidām tas jāatliek dēļ lielās krīzes. Pēc stāstītā sapņa ideja ir nojaušama, bet Liene lūdz, lai to neatklāj, citādi varot nepiepildīties. Viņa gan netic visādiem aizspriedumiem, tic tikai sev, savai ģimenei un saviem darbiem. Skolotāja Valkā saskata daudz iespēju, kā varētu organizēt saturīgu un garīgu bērnu izaugsmi. Gribas ticēt – Lienei izdosies, jo viņa sevi jau ir pierādījusi kā varošu un talantīgu pedagoģi, kura neatkāpjas neveiksmju priekšā.
liene Skruode
26 gadiMācījusies Valkas pamatskolā, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas koledžā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu mūzikas pedagoģijāKārķu pamatskolas skolotājaIndividuāli bērniem māca dziedāt bērnudārzā “Pasaciņa”Vada mazpulku Valkas novada bērnu un jauniešu centrā “Mice”Vada aerobikas grupasSpēlē taustiņus grupā “Ateljē”Mamma četrgadīgai meitai ArīnaiIr kopā ar draugu Kristapu
