Sestdien Kārķu Dabas koncertzālē tika godināti latviešu senie mūzikas instrumenti un mūzika. Kā liecina pasākuma nosaukums – “Otrais Ieviņa ermoņiku spēlmaņu saiets” – starmešu gaismā tika celtas Ieviņa ermoņikas. Gan pieredzējuši vecmeistari, gan nesen ermoņiku spēli apguvušie skatītājus priecēja ar labi zināmām senām melodijām 20. gadsimta pirmās puses zaļumbaļļu skanējumā.
Ieviņa ermoņiku pirmsākumi esot meklējami Austrijā. Caur Vāciju tās nonākušas Latvijā, kur instrumenta izgatavošanai klāt ķērušies Ieviņu dzimtas pārstāvji. Šobrīd Latvijā pieejamās ermoņikas pārsvarā ir Augusta Ieviņa vai arī viņa ģimenes locekļu meistardarbs, tādēļ pie mums sastopamie instrumenti “nes” meistaru uzvārdu. Labā stāvoklī saglabājies pavisam neliels instrumentu skaits, taču sadarbībā ar igauņu meistariem notiek darbs pie ermoņiku atjaunošanas.
Ieviņa ermoņikas ir diatonisks mūzikas instruments, kas nozīmē, ka viens un tas pats taustiņš, atverot un aizverot plēšas, skan dažādi. Kā atzīst saieta dalībnieks Ivars Dāvidsons no Alojas, iemācīties spēlēt Ieviņa ermoņikas var, “ilgi spiežot taustiņu un klausoties, vai jāspiež iekšā vai jāvelk ārā”. Arī ieviņu vecmeistars Juris Golvers, kurš nopietnāk šim instrumentam pievērsies pēdējos trīs gadus, atzīst, ka ermoņikas spēli apguvis pašmācības ceļā bez jebkādas muzikālās izglītības. Viņa tēvs bijis Ieviņu ermoņiku spēlmanis un abiem dēliem katram atstājis pa instrumentam. Šobrīd Jura īpašumā esot pat veselas piecas Ieviņa ermoņikas.
Saieta iniciatore ērģemiete Rūta Lūse par Ieviņu ermoņikām ieinteresējās pirms vairākiem gadiem. Viņu bija pārņēmušas nostaļģiskas atmiņas par vecotēvu, kurš bijis apkārtnē labi zināms ermoņiku spēlmanis. Vectēva instruments gan neesot saglabājies, taču ermoņikas viņai izdevies iegādāties no kaimiņienes. Vispirms tām bija jāiziet cauri ilgstošam atjaunošanas procesam. Sākotnēji bijis plānots ieviņas mājās turēt atmiņām, taču, uzzinot par Oskata Patjanko organizēto ieviņu spēles apmācību, Rūta nolēma arī pati instrumentu apgūt. “Kur tu teci, gailīti” esot mācījusies veselu mēnesi.
Ilgus gadus Ieviņa ermoņikas bija aizmirstībā krājušas putekļus vecu māju bēniņos. Taču šobrīd, pateicoties jauno tautas mūzikas entuziastu aktīvai interesei par senajiem instrumentiem, arī ieviņas sāk atgūt savu popularitāti. Par to lielā mērā jāpateicas etnomuzikologam Oskaram Patjanko, kurš Ieviņu ermoņiku izpētei veltīja savu diplomdarbu un šobrīd vada šī instrumenta apmācības. Arī otrā Ieviņa ermoņiku spēlmaņu saieta ietvaros svētdien rīkotajās meistarklasēs Rūtas Lūses dzimtas mājās “Lejaskukros” Oskars palīdzēja ieviņu entuziastiem pareizo skaņu meklējumos.
