Līgo dienas un Jāņu gaidīšanas laiks asociējas ne tikai ar alu un sieru, bet arī ar jasmīnu ziedēšanu un pirmajām gatavajām Latvijas zemenēm.
Šovasar jasmīni jau zied, bet ar vietējām zemenēm ir, kā ir. Aukstais maijs darījis savu, piemēram, Smiltenes tirdziņā nopērkamās vietējās zemenes ir nogatavojušās vai nu siltumnīcās, vai uz lauka tad, ja stādījumiem bijusi uzsegta agroplēve, bet uz lauka zem klajas debess (bez apklāšanas) augošo zemeņu ogas vēl ir zaļas, turklāt ir šķirnes, kas vēl tikai zied.
Ražo siltumnīcā
un zem agroplēves audzētās
Zemeņu sezonas sākumu vietējie audzētāji prognozē pēc Jāņiem. “Un, kad sezona sāksies, tad zemeņu būs ļoti daudz. Pirms diviem gadiem ‘Polkai’ bija 60 līdz 80 ogu uz krūma. Šogad ir tas pats,” stāsta zemeņu audzētājs Aleksandrs Solomko, tāpēc šovasar savas zemenes “Mazdāmi” piedāvās tirgū ne tikai Smiltenē, kā jau ierasts citos gados, bet arī Valkā.
Launkalnes pagasta piemājas saimniecībā “Mazdāmi”, kurā Aleksandrs saimnieko ar dzīvesbiedri Lailu Eglīti, zemeņu stādījumi (pavisam 80 tūkstoši stādu, no kuriem 20 tūkstoši ir jauni) uz lauka aizņem gandrīz divus hektārus. Pagaidām ienākušās vien pāris ogu, taču jau no 12. maija ražo siltumnīcās iestādītās zemenes. Kaut arī tirgū šo ogu cena ir aptuveni divas reizes augstāka nekā no Polijas ievestajām zemenēm (Polijā zemeņu audzēšanu subsidē valsts), viena daļa pircēju tik un tā izvēlas vietējo preci. “Visiem gribētājiem mūsu siltumnīcas ogu nepietiek,” secina “Mazdāmu” saimnieki.
No aizvadītās sestdienas pirmās gatavās lauka zemenes nelielā daudzumā tirgū piedāvā Launkalnes pagasta zemnieku saimniecība “Ludzītes”. Arī šīs ogas maksā dārgāk nekā importētās zemenes, taču ātri tiek izpirktas, stāsta “Ludzīšu” saimniece Liene Gūtmane.
“Ludzītes” savus lauka zemeņu stādījumus apsedz ar agroplēvi, ko noņem, tiklīdz zemenes nozied. Taču ar visu segšanu šovasar zemenes nogatavojušās vēlāk. “Pagājušajā gadā ar ogām tirgū bijām jau 4. jūnijā, 10 dienas agrāk,” piebilst Liene Gūtmane.
Zemenes audzē arī Smiltenes pagasta saimniecībā “Bises”. Tur stādījumus ar agroplēvi nesedz. “Ogas vēl ir zaļas. Visas zemenes vēl pat nav noziedējušas. Pavasaris ilgstoši bija vēss, arī sauss. Tas atstājis ietekmi,” stāsta saimnieks Valfrīds Mičulis.
Tas, cik ilgi šovasar varēs nopirkt Latvijā audzēto zemeņu ogas, atkarīgs no šķirnēm. Piemēram, “Mazdāmos” ir septiņas zemeņu šķirnes – ‘Polka’, ‘Sonata’, ‘Rumba’, ‘Āzija’, ‘Sīrija”, ‘Dali’ un ‘Malvīne’, un vēlīnās var ražot līdz pat augusta vidum. Ražojošie stādi tiek turēti trīs gadus.
Jaunums – ‘Dali’ un ‘Sīrija’
“Mazdāmos” zemeņu audzēšana ir Aleksandra darbs un arī hobijs, piemēram, arī šogad viņš sācis audzēt jaunas šķirnes, pasūtot stādus no Holandes. Šoreiz jaunpienācējas ir ‘Dali’ un ‘Sīrija’. Aleksandrs stāsta, ka ‘Dali’ ir Latvijā šobrīd maz audzēta zemeņu šķirne. Tās aprakstā norādīts, ka ogu garša ir ļoti laba, ar aromātu, zemenes ir tumši sarkanas, ogas – ļoti spīdīgas. Savukārt zemenēm ‘Sīrija’ ogas ir tumši sarkanas, saldas, ar blīvu un sulīgu mīkstumu. Vai tā ir, “Mazdāmu” saimnieki uzzinās, tiklīdz pirmās ogas būs gatavas.
Saimniecība zemeņu sezonai jau ir sagatavojusies. Ogu lasītāju komanda ir nokomplektēta, turklāt ļoti ātri. “Mazdāmi” informāciju par darba piedāvājumu (zemeņu lasīšanu) vienu dienu no rīta ielika “feisbukā”, bet vakarā jau izņēma, jo pieteicās vairāk nekā 70 pretendentu no Smiltenes, Madonas, Valkas, Rīgas, citām vietām, pat no ārzemēm, Igaunijas pilsētas Valgas – tur dzīvojošās latvietes ir ar pieredzi, jo pērn vasarā lasījušas ogas igauņu zemeņu audzētāju laukos, un viņas darbu “Mazdāmos” šovasar arī ieguva.
“Izvēlējāmies cilvēkus ar pieredzi. Mums arī zvanījuši studenti no Rīgas, kuri vēlas šurp braukt ar velosipēdiem, dzīvot teltī un nomest kādu kilogramu svara, taču mums vajag cilvēkus, kuri strādās visu sezonu,” stāsta Laila Eglīte. Viņa secina, ka šovasar cilvēki grib piepelnīties lauku darbos, šad un tad kāds apjautājas, vai “Mazdāmos” vajag ravētājus.
Savi strādnieki saimniecībā jau ir, strādā arī paši saimnieki, jo, ko aprūpēt, ir daudz, – uz lauka aug ķiploki, sīpoli, kartupeļi, kāposti, zirņi, burkāni, siltumnīcās – gurķi, tomāti, garšaugi. Mazos gurķīšus pavasarī apkurināmajā siltumnīcā saimnieki ievāc jau no jūnija sākuma.
“Ceļamies no rīta pulksten piecos, citreiz pussešos, salasām siltumnīcās gurķus un zemenes un prom uz tirgu (jau pāris stundu vēlāk siltumnīcā ir tāda suta kā pirtī – redakcijas piezīme),” stāsta saimnieki.
