Lai pašvaldības varētu sekmīgi uzņemt bēgļus, Latvijas valdībai ir jāpaveic vairāki mājas darbi, piemēram, jāpiešķir finansējums valsts valodas apmācībai. Tā uzskata Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Vakar ziņu aģentūra LETA publicēja V. A. Kraukļa viedokli saistībā par pēdējā laikā visvairāk apspriesto jautājumu par Latvijas iespējām un gatavību uzņemt bēgļus.
Nepieciešams valsts finansējumsŠo jautājumu saistībā ar bēgļiem un pašvaldības iespēju viņiem piešķirt dzīvokļus novada domes deputāti pārrunāja novada domes augusta sēdē. V. A. Krauklis uzskata, ka vispirms valstij ir jāveic vairāki mājasdarbi – jāapmāca un jāpiešķir finansējums īpašiem pašvaldības Sociālā dienesta darbiniekiem, kuri spētu un mācētu strādāt ar bēgļiem. Kad tas būs izdarīts un pašvaldības zinās nosacījumus un valsts atbalsta apjomu, tad arī varēs lemt par iespējām uzņemt bēgļus. Pēc novada domes priekšsēdētāja domām, 700 bēgļu, kurus nāktos uzņemties Latvijai, nav daudz, ja tos vienmērīgi sadalītu pa visu Latvijas teritoriju un pašvaldībām valsts būtu piešķīrusi vajadzīgās tiesības, tostarp tiesības izraidīt bēgļus, ja tie nepilda iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus. Novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka, lai arī novada pašvaldības rīcībā ir neaizņemti dzīvokļi, ir jāatrisina vairāki būtiski jautājumi. Pirmkārt, ir jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašvaldībai būtu tiesības šīm personām piešķirt dzīvojamo platību ārpus kārtas. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka novada dome dzīvokļus piešķir, ņemot vērā vairākus noteikumus, kā arī ievērojot rindas kārtību. Turklāt lai pašvaldībai piederošo dzīvojamo platību savestu tādā kārtību, lai bēgļi tur varētu dzīvot, jo pašvaldības brīvie dzīvokļi ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc nepieciešams valsts piešķirtais finansējums. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šie dzīvokļi stāv tukši. Diemžēl novada domei nav brīvu finanšu līdzekļu, lai šos dzīvokļus varētu izremontēt.
Būs jāslēdz līgumsPriekšsēdētājs uzskata, ka ir jābūt arī līgumiskām attiecībām starp pašvaldību un bēgļiem, kur ir paredzēti abu pušu pienākumi un tiesības. Arī tas, ka bēgļiem zināmā laika posmā jāapgūst latviešu valoda, jāpiedalās aktivitātēs, ko pašvaldība piedāvā – jāiesaistās gan darba, gan sabiedriskajā dzīvē. Līgumā ir jāparedz, ka bēgļi ievēro valstī noteiktās tradīcijas, arī tās, kas attiecas uz bērnu mācībām skolā. Līguma nosacījumiem jābūt detalizētiem, stingriem un skaidri noteiktiem. Būtisks nosacījums ir arī tas, ka bēgļiem būtu jāpiešķir tiesības uzsākt darbu, ja tas ir pieejams, un nopelnīt iztiku. V. A. Krauklis atgādina, ka vismaz pagaidām Latvijas likumdošana nosaka, ka šie cilvēki nemaz nedrīkst strādāt, kamēr viņiem nav piešķirts vai arī jau ir piešķirts bēgļu statuss. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka šonedēļ izšķirsies Latvijas viedoklis saistībā par bēgļu uzņemšanu. Jau vakar un vēl šodien Valsts prezidents Raimonds Vējonis Melngalvju namā tiekas ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, lai vēlreiz pārrunātu šo jautājumu. Prezidents jau paudis, ka bēgļu problēma ir Eiropas Savienības, tostarp arī Latvijas, kopējs jautājums, kuru var atrisināt tikai kopīgiem spēkiem.
Jāpiešķir finansējums brīvo dzīvokļu remontam
00:00
15.09.2015
84