Populārais Līgo vakara ēdiens “Jāņu siers” iekļauts Eiropas Savienības tradicionālo īpatnību reģistrā. Šim statusam ir nosacījumi, kas jāievēro, – tikai tradicionāla recepte un sakārtoti dokumenti.
Sarmīte Ozola
Nosaukumu “Jāņu siers” savam produktam šobrīd drīkst lietot tikai pieci Latvijas uzņēmumi ‒ Valmieras piens, Rankas piens, Lazdonas piensaimnieks, Straupe un Dundaga, “Ziemeļlatvija” gadskārtējā reģionālo mediju dienā uzzināja, ko organizē Zemkopības ministrija. Šie uzņēmumi Jāņu sieru gatavos pēc senās tradicionālās receptes.
Īpaši šis jaunums jāievēro mājražotājiem, kuri plāno ar saviem izstrādājumiem piedalīties gadatirgos, jo plānotas pārbaudes par šo noteikumu ievērošanu. Sieram var dot jebkuru citu nosaukumu – Līgo, Ķimeņu vai Jāņudienas.
Biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova paskaidroja, ka pieteikumu tradicionālā Jāņu siera pagatavošanai var iesniegt ikviens Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēts ražotājs, kurš, to gatavojot, piena biezināšanai neizmanto etiķi, citronskābi vai citus paņēmienus, bet izmanto biezpienu, pievienojot olas, vājpienu, ķimenes, kā to darīja senlaiku saimnieces. “Senām saimniecēm olu pulvera nebija,” viņa piebilst.
Šobrīd Eiropas Savienības nacionālo produktu reģistrā vēl no Latvijas ir salināta rudzu rupjmaize, sklandrausis, Carnikavas nēģi, pelēkie zirņi, kā arī ir pieteikts un gaida apstiprinājumu Rucavas baltais sviests.
