Skolotāja ar lielo burtu. Tā
J. Cimzes Valkas mūzikas skolas vijoļspēles skolotāju Liesmu Freibergu raksturo ne viens vien viņas bijušais audzēknis.
Pedagoģes darbu augstu novērtējusi arī Valkas novada dome. Liesmai Freibergai aizvadītajā nedēļā tika pasniegta Valkas novada Jāņa Cimzes balva, ko pašvaldība reizi gadā piešķir kādam no novada pedagogiem par ievērojamu un ilggadēju ieguldījumu talantīgu skolēnu audzināšanā un izglītošanā.
Prieks, kad viņiem izdodas
Balvas pasniegšana sakrīt ar kādu nozīmīgu notikumu Liesmas Freibergas dzīvē. Pēc 49 gadiem, kas visi aizvadīti, strādājot J. Cimzes Valkas mūzikas skolā – skolotājas pirmajā un vienīgajā darba vietā – viņa nolēmusi doties pelnītā atpūtā. Tas nozīmē, ka jaunajā mācību gadā J. Cimzes Valkas mūzikas skolai būs jauns vijoļspēles pedagogs.
Savukārt skolotājas paveiktais darbs bez pēdām nepaliks, jo viņas bijušie audzēkņi pat tad, ja pēc Valkas mūzikas skolas absolvēšanas nav tālāk ieguvuši profesionālu muzikālo izglītību, mūziku cenšas saglabāt kaut hobija līmenī.
Taujāta, kas tik ilgi noturējis vienā darbavietā, Liesma teic, – tas, ka mūzikas pedagoga darbs ir viņas sirdslieta. Vislielākais šajā profesijā iegūtais gandarījums skolotājai bijis par saviem audzēkņiem, jo redzējusi savam darbam atdevi, to, ka bērniem sanāk.
“Ir bijušas mazas ikdienišķas laimītes, kad kādam audzēknim pēkšņi kaut kas padodas pēc ilgāka laiciņa. Ir bijuši lielāki priecīgi notikumi – uzvaras konkursos,” stāsta skolotāja un piebilst, ka saikne ar audzēkņiem nepārtrūkst, tiklīdz viņi absolvē J. Cimzes Valkas mūzikas skolu, jo seko līdzi viņu turpmākajām gaitām.
No tiem saviem audzēkņiem, kuri kļuvuši par profesionāliem mūziķiem, Liesma Freiberga nosauc Ingu Sīmani, Janeku Niklaviču, Martu Rāceni, Gunu Jegorovu, labus vārdus velta Rūdolfam Miķelsonam, kurš tagad mācās Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, un šā gada absolventei Evelīnai Miņakovai, kura turpinās mācīties vijoļspēli Igaunijā, Tartu mūzikas vidusskolā.
Skolotājai patīkamu pārsteigumu sagādājusi bijusī audzēkne Lāsma Alberga. Lāsma ikdienā dzīvo un strādā Beļģijā, bet, atbraucot atvaļinājumā uz dzimto Valku, atnāca apsveikt savu skolotāju Jāņa Cimzes balvas pasniegšanas ceremonijā. Bijis prieks, dzirdēt, ka Lāsma joprojām spēlē vijoli, jo radusi tādu iespēju orķestrī Beļģijā.
Seko mammas pēdās
Mūzika ikvienam cilvēkam dod ļoti daudz, un ir vērts jau kopš bērnības mācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu, uzsver Liesma Freiberga un atgādina populāro teicienu par mūzikas un matemātikas saikni, jo šīm abām jomām ir daudz kopīga, tās viena otru papildina un palīdz cita citai. “Spēlējot kādu mūzikas instrumentu, bērnam jāveic daudz darbību ne tikai prātā, bet arī fiziski, kustinot pirkstus. Prātā jāpatur simtiem nošu. Tas ir sarežģīti. Droši varu teikt, ka tas viss attīsta prāta spējas. Tad, kad bērni izaug, viņi tāpat meklē, kur sevi izteikt mūzikā, tas jau ir viņu hobijs, ja neizvēlas profesionālu mūziķa karjeru,” teic skolotāja.
Arī viņa pati brīvajā laikā spēlē vijoli, līdz pat šim bija vijoļu trupas dalībniece Dienvidigaunijas bērnu un jauniešu simfoniskajā orķestrī “Livonija”, kur muzicē arī vairāki J. Cimzes Valkas mūzikas skolas audzēkņi.
Liesmai ir trīs dēli. Divi no viņiem sekojuši mammas pēdās un arī izvēlējušies profesionāla mūziķa darbu. Gints absolvējis augstskolu Vācijā, Hamburgā, kur tagad strādā un dzīvo.
Guntars ir Latvijā augstu novērtēts profesionāls sitaminstrumentālists, kā solists uzstājies kopā ar orķestriem Latvijā un ārzemēs, guvis panākumus prestižos konkursos arī Eiropas mērogā.
“Vecākais dēls Sandis maziņš skraidīja pa sētu ar stūri rokās un tēloja šoferi, bet tagad ar stūri rokās “skraida” pa visu Eiropu, brauc ar lielo autobusu,” smaida Liesma.
Šobrīd viņa ar savu vīru Gunti Freibergu, arī ilggadēju J. Cimzes Valkas mūzikas skolas pedagogu, divatā dzīvo privātmājā Valkā. Skolotājas hobijs ir puķu audzēšana un rušināšanās savā mazdārziņā. “Ko darīt, ir daudz. Kā būs turpmāk, rādīs laiks,” teic Liesma Freiberga.
Izmantojiet vienreizēju iespēju!
Jebkurā gadījumā ar dzīvi un darbu Valkā viņai saistās ļoti daudz labu atmiņu. Pēdējais saviļņojošākais notikums skolotājai bija Jāņa Cimzes balvas pasniegšanas ceremonija, tajā saņemtie daudzie apsveikumi, ziedi un paldies vārdi.
Svinīgais sarīkojums notika Valkas novadpētniecības muzejā, kur to ar savu uzstāšanos kuplināja dziedātāja, komponiste un mūzikas pedagoģe Līga Priede.
“Tas viss bija ļoti aizkustinoši. Kolēģi man pēc tam teica, – domājuši, man acīs parādīsies asaras, tomēr noturējos,” pasmaida skolotāja.
Liesma Freiberga novēl nu jau bijušajiem kolēģiem, J. Cimzes Valkas mūzikas skolas skolotājiem to augstāko, kas var būt, – no sirds mīlēt savu profesiju, bet bērniem – izmantot to īpašo iespēju, ko sniedz Latvijas valsts, proti, mācīties mūziku.
Viedokļi
Par Liesmu Freibergu
Inga Sīmane, Smiltenes mūzikas skolas vijoļspēles pedagoģe:
– Man ir ārkārtīgi liels prieks par to, ka manas skolotājas Liesmas Freibergas mūža darbs ir novērtēts ar Jāņa Cimzes balvu. No sirds lepojos par viņas darba novērtējumu, jo tas ir godam nopelnīts. Liesma ir Skolotāja ar lielo burtu. Personība. Retais, stājoties mūzikas koledžā un izvēloties turpināt muzikālo izglītību, domā, ka viņš būs skolotājs. Man bija tieši tāpat, bet tad, kad tomēr kļūsti par skolotāju, tad skaidri saproti šā darba jēgu un lielo nozīmi. Man ir ļoti paveicies ar labiem un talantīgiem skolotājiem, kuri atstājuši ļoti nozīmīgus nospiedumus manā dzīves uztverē, pārliecībā, domāšanā, rīcībā. Mana pirmā vijoles skolotāja Liesma ir viena no viņiem. Manās atmiņās spilgti dzīvo mūsu kopīgie muzicēšanas mirkļi vijolnieku ansamblī, tas, cik mēs daudz spēlējām, cik daudz uzstājāmies. Bijām lielajos dziesmu svētkos, kuros diriģēja Kokars. Un tā visa rūpe, lai mazs cilvēkbērns būtu apritē un piedzīvotu to, ko viņš tajā brīdī nesaprot un novērtē tikai vēlāk, ir tas devums, ko skolotājs dod, lej tajā traukā. Liesma ir ārkārtīgi mērķtiecīga, neatlaidīga, ar augstu iekšējo kvalitātes standartu. Turpina par saviem audzēkņiem domāt arī pēc tam, kad viņi pabeiguši mūzikas skolu, seko viņu gaitām. Nu jau esmu arī viņas kolēģe. Viņa skatās uz maniem skolēniem, novērtē un priecājas. Es savukārt atpazīstu Liesmas rokrakstu viņas skolēnos. Ik pa laikam pieķeru sevi pie domas, – daru tāpat, kā viņa mācījusi.
Lāsma Alberga, valcēniete, dzīvo un strādā Beļģijā:
– Liesma Freiberga ir Skolotāja ar lielo burtu. Stingra, bet tajā pašā laikā vienmēr pozitīva, vienmēr griboša dot visu, kas viņai ir. Māca sajust gandarījumu par to, ko dari, tiekties uz rezultātu, uz perfekcionismu. Valkas mūzikas skolā sāku mācīties no sešu gadu vecuma. Atceros to mirkli, ka mums bija pārbaudes tests, kādu instrumentu katrs spēlēs. Liesma mani un manu draudzeni paņēmu pie rokas un teica, – “tās būs manas meitenes”. Beļģijā strādāju transporta kompānijā, taču, neskatoties uz to, mūzika manā dzīvē ir palikusi kā galvenais hobijs. Briselē ir daudz latviešu. Mums ir pašiem savi kori, vokālā grupa, deju kolektīvi, teātris, un piespēlēt vijoli vienmēr ir kur. Es spēlēju arī beļģu stīgu orķestrī, vijoļu trupā. Esam amatieri, bet līmenis ir diezgan augsts.
Aivars Ikšelis, Valkas novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs:
– Profesionāli meistarīgs pedagogs. Augstā līmenī noris viņas vadītais mācību audzināšanas darbs, par ko liecina audzēkņu pastāvīgie panākumi. Skolotājas sagatavotie audzēkņi regulāri gūst atzinību un uzvaras reģiona, valsts un starptautiskajos mēroga jauno mūziķu konkursos. Pati skolotāja pastāvīgi paaugstina savu pedagoģisko meistarību dažādos kursos, semināros un meistarklasēs.
