Ceturtdien Valkā norisinājās Valkas novada Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas organizētais apmācību seminārs “Radošā NEdarbnīca”, kuru vadīja biedrības “Zinis” pārstāve Vita Brakovska.
Sintija Kvēpa
Valkas novadā tā jau ir kļuvusi par tradīciju – organizēt izglītojošus un iedvesmojošus pasākumus izglītības un kultūras jomas darbiniekiem. Pērn Valkā viesojās lektore Dagmāra Beitnere-Le Galla ar stāstījumu “Latvietība: pašizpratne un pašapziņa”, kurā runāja par nāciju un novada kultūras vērtībām caur teorētisku skatu punktu. Šajā reizē novada kultūras darbiniekiem bija dota iespēja ne vien klausīties, bet arī praktiski darboties seminārā un atklāt no jauna mūsu novadam raksturīgās vēstures, kultūras un dabas vērtības. „Šāda veida seminārus, mācības noteikti turpināsim rīkot arī turpmāk. Tas ir ne vien veids, kā kopā pulcēt nozares profesionāļus, bet pavērt jaunus apvāršņus ikdienas darba veikšanai,” uzsver Aivars Ikšelis, Valkas novada Izglītības un kultūras daļas vadītājs.
Ar misijas apziņu
par radošu Latviju
Vitu Brakovsku dēvē par zināšanu eņģeli. Klīst leģendas, ka viņa no rītiem dzer benzīnu, jo tikai tā varētu izskaidrot viņas nerimstošo enerģiju, spēju divu dienu laikā paspēt pabūt dažādos Latvijas punktos un tā jau desmit gadus sniedzot padomus un konsultējot esošos un topošos Latvijas uzņēmējus, kultūras darbiniekus, skolēnus un citus interesentus.
Praktiskā semināra galvenais mērķis bija rosināt kultūras dzīves veidotājus aktīvāk izmantot iekšējos radošos resursus, pārkāpt pašu izdomātas robežas un aktīvāk iesaistīt arī citu nozaru pārstāvjus pasākumu veidošanā. Nereti nepieciešams skats no citas, neierastas puses, lai pasākumam rastos jauna pievienotā vērtība, lai ierastās lietas iegūtu citu nokrāsu un rastos jauns kvalitatīvs produkts.
Kā norāda V. Brakovska, motivējoši pasākumi Latvijas reģionos notiek gana regulāri, un tas tiešām ir ļoti nepieciešams sabiedrības zināšanu veicināšanai. „Lai stimulētu radošo domāšanu, šādi un līdzīgi semināri jārīko vēl un vēl, jo radošuma lielākais ienaidnieks ir bailes, bet bailes var pārvarēt tikai darot sākotnēji, kaut vai seminārā,” piebilst A. Ikšelis.
Laika gaitā semināra vadītāja spējusi noformulēt trīs galvenos rīkus, kas sevi perfekti pierādījuši un darbojas Latvijas sabiedrībā. Pirmkārt, līdzcilvēku pieredzes, tostarp kļūdīšanās, stāsti – tie rosina cilvēkos uzņēmību un vēlmi uz savām spējām paskatīties no citas puses. Otrkārt, strādājot ar praktiskā radošuma metodēm, kas ir vienkāršas, bet īsā laika posmā dod virkni nestandarta risinājumu, cilvēki spēj attīstīt jaunus domāšanas veidus, ko tālāk izmanto profesionāliem nolūkiem. “Caur praktisku darbošanos dalībnieki saņem tā saucamo Dieviņa sindromu jeb pārliecību, ka ikviens spēj radīt lieliskas idejas,” pārliecināta Vita. Treškārt, sataustāmais ir ticamāks nekā tikai klausāmais. Apmācību laikā klausītājiem bija iespēja apskatīt unikālu semināra vadītājas kolekciju ar Latvijas radošo uzņēmēju darinājumiem, kura savākta piecu gadu laikā un turpina papildināties. Ikvienam bija iespēja šos darinājumus aptaustīt, izmēģināt un pārliecināties, ka drosmīgas idejas var pārtapt reālā uzņēmējdarbībā.
Teoriju izmanto praktiskos uzdevumos
V. Brakovskas nosauktos radošās domāšanas veicināšanas principus varēja novērtēt arī Valkas novada kultūras darba organizatori. Vijciema pagasta bibliotekāre Aija Brasle atzīmē, ka darbošanās grupās bija lieliska iespēja dalīties ar savām un uzklausīt citu idejas. Izmantojot tā dēvēto “ērģeļu metodi” apspēlēt Valkas novada kultūrvēsturiskos un dabas objektus. Metodes mērķis ir ieraudzīt objektu netradicionālu izmantošanu jeb radīt jaunu neierastu pakalpojumu savienojot it kā nesavienojamas lietas. Šādu un citas metodes izmanto ne vien kultūras darbinieki, bet arī uzņēmēji, lai ģenerētu jaunas drosmīgas idejas. Kultūras darbinieki pierādīja, ka ir gana radoši un drosmīgi, tā dzima idejas par jaunu konceptu Dzejas dienu, Valkas novadpētniecības muzeja pasākumu, Vijas dienu Vijciemā organizēšanā, iespējamās norises rudenī gaidāmajiem Semināra ielas svētkiem. Valkas novada centrālās bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Līga Rozīte, izvērtējot piedāvātās darba metodes, atzīst: „Lai saņemtu savādāku impulsu uz to, ko darām vai gribam darīt, ir ļoti noderīga šādu metožu izmantošana, sevišķi sadarbībā ar citu nozaru iestāžu pārstāvjiem. Iegūtās zināšanas vēlamies integrēt arī Valkas bibliotēkas ikdienas darbā un pasākumu organizēšanā.” Kā vienu no interesantākajām idejām jāatzīst Ērģemes pilsdrupu apkaimē izveidot viduslaiku ciematu, kurā interesenti varētu izbaudīt visus viduslaiku dzīves jaukumus gan vienkārši to apciemojot, gan šādā vidē pavadot savu atvaļinājumu. Jāpiezīmē, ka Skandināvijas valstīs šī ir jau zināma un populāra prakse ‒ ļaut mūsdienu cilvēkam atrasties ārpus laika, nomainīt ierasto dzīvošanas veidu un uz lietām sev apkārt paskatīties savādāk.
Iegūtās zināšanas
izmantos ikdienā
“Tas bija stimuls paskatīties uz sevi no malas un nebaidīties iesaistīt citu industriju pārstāvjus pasākumu organizēšanā,” atzina pasākuma apmeklētāja Aija Brasle. Savukārt Līga Mežule no Valkas bibliotēkas norāda, ka organizējot Valkas novada Dzejas dienas noteikti tiks pārņemtas šajā seminārā izskanējušās idejas, kaut gan idejai par dzejas lasījumiem kapsētā, viņasprāt, visticamāk, vēl neesam gatavi.
Izvērtējot pasākumu var izvirzīt divas galvenās atziņas, ka pasaule izvēlas vai nu labāko vai atšķirīgo, bet būt atšķirīgam – tas ir tavas drosmes jautājums. Jācer, ka Valkas novada kultūras dzīve kļūs krāsaināka, radošām idejām piepildītāka, vairojot novada unikalitāti. Var piekrist vienam no pasākuma organizatoriem Aivaram Ikšelim, ka “šāda tipa semināri ļauj uz ierastām lietām paskatīties savādāk un atbrīvot “spārnus” radošām idejām. Jo, ja neko nedarīsim, nekas nemainīsies. Mums ir jāmainās, ja gribam pastāvēt”.
