Nesen Smiltenes novada dome izmantoja savas tiesības un nedeva atļauju “Klondaikas” tīkla īpašniecei firmai “Furors” organizēt azartspēles ēkā Smiltenes centrā. Saskaņā ar azartspēļu un izložu likumu pašvaldības dome var atcelt atļauju atvērt spēļu zāli, ja azartspēļu organizēšana rada būtisku attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Par to šajā gadījumā liecināja pašvaldības rīkotās aptaujas rezultāti. 74 procenti anketu iesniedzēju neatbalstīja minētās atļaujas izsniegšanu. Runājot par iedzīvotāju interešu aizskārumu, ir vēl kāds jautājums, par ko novada deputāti sprieda vienā sēdē ar “Klondaikas” gadījumu – Grundzāles dolomīts jeb visas šīs lietas otrās redakcijas nodošana publiskajai apspriešanai. Ja azartspēļu gadījumā pašvaldība apturēja uzņēmēja ieceri, atsaucoties uz iedzīvotāju interesēm, tad otrajā gadījumā iedzīvotāju interešu aizskārums nelīdz, lai apturētu grozījumus Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā un liegtu dolomīta ieguvi Grundzāles, Vizlas un Vecpalsas upes tuvumā. Teritorijas plānošanas likumā pašvaldībai nav likumiska pamata, aiz kā aizķerties un neļaut uzņēmējam īstenot savus plānus (vien tos ierobežot, kas arī tiek darīts), jo aizliegums var novest pie tiesvedības. Valstī pieņemtais aizsargjoslu likums diemžēl neparedz, ka aizsargjoslām jābūt arī ap apdzīvotām vietām, lai saudzētu to iedzīvotājus no kāda objekta (šajā gadījumā – derīgo izrakteņu ieguves) kaitīgās ietekmes un attiecīgi liegtu konkrētā rādiusā ap pilsētu vai ciemu veikt šādu saimniecisko darbību. Smiltenes novada deputāti, domājot par savu iedzīvotāju interešu aizskārumu, varētu pamēģināt rosināt Saeimu grozīt aizsargjoslu likumu, papildinot tos ar šādu punktu. Likums jau nav akmenī iekalts.
