Smiltenē arvien vairāk iedzīvotājiem būs iespēja pieslēgt savus mājokļus pilsētas centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijas tīkliem. Privātmāju saimniekiem atliek krāt naudu, lai viņi varētu izbūvēt pieslēgumu no sava nama līdz ielas sarkanajai līnijai jeb privātīpašuma robežai.
Smiltenes novada pašvaldības uzņēmums SIA “Smiltenes NKUP” šomēnes ir izsludinājis iepirkuma procedūru projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenē, 2. kārta” otrajā daļā par ūdensvadu un kanalizācijas izbūvi virknē ielu pilsētas dienvidrietumu teritorijā.Būvēs ūdensvadu un kanalizācijas tīklusKonkrētas ielas “Smiltenes NKUP” pagaidām nenosauc, kamēr nav noslēdzies iepirkums, jo no šīs procedūras rezultātiem būs atkarīgs būvdarbu finansējums un apjoms. Iepirkums noslēgsies 5. decembrī. Ja tas būs sekmīgs, tad minētajā projektā Smiltenē tiks izbūvēti ūdensvadi 3,5 kilometru garumā un kanalizācijas maģistrālie vadi 2,7 kilometru garumā, informē SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Raitis Melderis. Ievērojamai daļai privāto māju iedzīvotāju Smiltenē tā būs iespēja saņemt centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus. Būvdarbus plānots uzsākt nākamā gada pavasarī un paveikt astoņos mēnešos. Projektu 95 procentu apmērā no attiecināmajām izmaksām līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.R. Melderis atgādina, ka par projekta naudu ūdensvadu un kanalizācijas vadus izbūvēs tikai līdz ielas sarkanajai līnijai, bet tālāk pieslēgums līdz mājokļiem jāfinansē iedzīvotājiem. Viņš arī aicina smilteniešus būt aktīvākiem šajā ziņā.Smiltenē jau 2008. gada sākumā ūdenssaimniecības attīstības pirmajā kārtā tika izbūvēti ūdensvada un kanalizācijas maģistrālie vadi uz mājām Daugavas, Raiņa un Dakteru ielā. “Diemžēl izbūvētajās ielās ūdensvadam un kanalizācijai pieslēdzas maz cilvēku, jo šādos būvdarbos jārēķinās ar izmaksām un varbūt pat mājas pārbūvi,” atzīst R. Melderis. Taču “Smiltenes NKUP” speciālisti atgādina, ka, lietojot sauso tualeti, piemēram, neregulāri izvedot tās saturu vai saturu nopludinot mazdārziņos vai novadgrāvjos, pastāv risks, ka kanalizācija piesārņos apkārtējo vidi un gruntsūdeņus. Tālāk piesārņojums var nonākt dzeramajā ūdenī, tai skaitā akā, kas atrodas mājai piegulošajā teritorijā. Pensionāri samaksāja 200 latuPensionāre, Raiņa ielas iedzīvotāja Maiga Alamā parēķinājusi, ka viņas ģimenei pieslēguma izbūve no mājas līdz sarkanajai līnijai izmaksāja aptuveni 20 latus metrā, ieskaitot cauruļu pirkumu, jeb orientējoši 200 latu. Darbu paveica algoti strādnieki.Izmaksas katrā gadījumā būs atšķirīgas, jo tās ietekmē mājokļa izvietojums un attālums līdz sarkanajai līnijai, tas, vai pieslēgumu būvē paši, vai nolīgst būvfirmu, piebilst pensionāre. “Piemēram, kaimiņiem pieslēgums izmaksāja gandrīz 600 latu. Tik un tā iesaku cilvēkiem krāt naudu un pieslēgt māju pilsētas ūdensvadam un kanalizācijas tīkliem, jo tas atvieglo dzīvi. Piemēram, pašiem nav nekādu rūpju par tualetes izvešanu, par ko cena turklāt palielinājās. Esam divi cilvēki un tagad reizi ceturksnī par kanalizācijas pakalpojumiem maksājam sešus līdz septiņus latus,” stāsta M. Alamā.
