Latvijā pērn uz autoceļiem autokatastrofās bojā gājuši 105 cilvēki, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienības valstīs.Arī šogad notikušas daudzas avārijas. Lai atceramies kaut vai asiņaino notikumu uz šosejas Koknese – Tīnūži, kur bojā aizgāja visa ģimene, ieskaitot mazu bērnu. Autoavārijās mirušie lielākoties ir astoņdesmito gadu beigās vai deviņdesmito sākumā dzimušie. Galvenais avāriju cēlonis ir ievērojami pārsniegtais ātrums, pēc tam – alkoholisko dzērienu lietošana. Kāds televīzijas žurnālists, komentējot kārtējās avārijas, izteicās, ka Latvijā avārijās bojā gājušo skaits ir gandrīz tāds pats kā kara gadījumā. Braucot pa ceļiem, bieži var redzēt potenciālos avāriju upurus. Dažas automašīnas aiztrauc kā izšautas bultas. Ja kaut kas izskrien priekšā, nav vairs variantu – ir tikai sadursme. Apskatot avāriju vietas, redzams, ka mašīnas ir pilnīgi izjukušas un pat aptinušās ap koku, kurā ieskrējušas. Skaidrs, ka lēni braucot, nekas tāds nenotiktu. Cik rādīts reklāmās un mācīts, ka dzērumā pie stūres nav jāsēžas, ka ātrums nav jāpārsniedz, ir paaugstināta arī soda nauda par ātruma pārkāpumiem, taču velti. Kā puisis tiek pie jaudīgas mašīnas stūres, tā aiziet! Domāju, jāsāk mācīt no mazotnes ar pietāti izturēties pret braukšanu. Parasti uzskata – ar mani nekas tāds nenotiks. Daudzie negadījumi nozīmē, ka var gan notikt. Pirms jaunietis iegūst mašīnu, viņā jābūt ieaudzinātam, ka nav jācenšas ātrāk kaut kur nokļūt, jo tā var vispār nekur netikt. Uzmanību piesaista arī fakts, ka pērn no bojāgājušajiem 39 procenti bijuši gājēji. Nedrīkst vieglprātīgi uztvert norādījumu, ka tumšajā laikā jābūt atstarotājiem. Ja to neievēro, tad rezultāts ir tāds kā ir. Tagad, kad tuvojas rudens krēsla, to vajag apzināties. Ne jau šīs vienkāršās gudrības mācītājiem iespītēsi, vienkārši pats uz laiku izejot, vari neatgriezties.
