Tuvojas noslēgumam projektā «Eiroreģiona «Pleskava – Livonija» struktūras stiprināšana un informācijas plūsmas uzlabošana» paredzēto aktivitāšu ieviešana.
Tuvojas noslēgumam projektā “Eiroreģiona “Pleskava – Livonija” struktūras stiprināšana un informācijas plūsmas uzlabošana” paredzēto aktivitāšu ieviešana. Galvenais darbs jau ir paveikts, palikuši vairs tikai pēdējie pasākumi. Kopumā projekts ir attaisnojis uz to liktās cerības.
Vislielākā interese Alūksnē
Projekta īstenošanas gaitā ir notikusi divdesmit viena tikšanās ar pašvaldību vadītājiem, sabiedriskā sektora pārstāvjiem un uzņēmējiem. Tikšanās bija Igaunijā un Latvijā — kopā septiņos rajonos. Latvijas pusē vien šajās sanāksmēs piedalījās vairāk nekā 250 dalībnieku. Vislielāko interesi izrādīja Alūksnes rajona sabiedrība (gandrīz puse dalībnieku — ap 130 — bija Alūksnes rajonā notikušajos pasākumos). Te arī ir izskaidrojums tam, kāpēc šim mūsu kaimiņu rajonam ir tik daudz sekmīgu pārrobežu sadarbības projektu. Tikšanās izraisīja daudzos šo pasākumu dalībniekos interesi par pārrobežu sadarbības iespējām. Tika izteikta vēlme apmeklēt Krieviju vai Igauniju un tikties ar iespējamiem sadarbības partneriem. Tika arī lūgts palīdzēt sameklēt dažādiem projektiem partnerus.
Projekta gaitā tika nostiprināta Eiroreģiona struktūra un tehniskā bāze. Šobrīd ir izveidots koordinatoru tīkls. Tā ir sistēma, kurā katra rajona pašvaldībā ir viens darbinieks, kurš cieši sadarbojas ar Eiroreģiona administrāciju un pārzina pārrobežu sadarbību sava rajona teritorijā. Ar projekta līdzekļiem ir sagādāts Eiroreģiona darbībai nepieciešamais tehniskais nodrošinājums (biroja tehnika). Jāmin arī tāda aktivitāte kā darba grupu darbības atjaunošana. To darbība pēdējo piecu gadu laikā bija manāmi apsīkusi.
No 20. līdz 21. novembrim Valmierā notika divu dienu seminārs, kurā piedalījās visu Eiroreģionā esošo rajonu vadība un liels skaits pašvaldību speciālistu, un citu organizāciju pārstāvju. Pasākumā tika analizēta līdzšinējā Eiroreģiona darbība un, strādājot darba grupās, tika apspriesti jautājumi, kas būtu jārisina turpmāk. Rezultātā tika definēti stratēģiskie mērķi un priekšlikumi attiecīgās stratēģijas izstrādes procesam, noteikts darba grupu darbības mehānisms un to darba plāni tuvākajam laikam. Tika strādāts arī pie iespējamo sadarbības projektu idejām un iespējamo partneru piesaistīšanas.
Arī turpmāk informācija būs
Projekta gaitā ir izveidota arī informācijas izplatīšanas sistēma. Tā sastāv no vairākiem elementiem. Pirms šā projekta sabiedrība zināja par organizācijas darbu tikai no dažām gadījuma publikācijām vietējā presē. Tagad apstākļi ir citādāki. Ir izveidots Eiroreģiona informatīvais biļetens. Jau ir sagatavoti trīs pirmie tā numuri, ceturtais tiks sagatavots līdz projekta beigām. Turpmāk šis izdevums tiks izplatīts vismaz reizi ceturksnī. Tas nonāks katrā rajona un vietējā pašvaldībā gan Latvijas pusē latviešu valodā, gan arī Igaunijas pusē igauņu valodā. Biļetenā tiks sniegta informācija par aktualitātēm pārrobežu sadarbības jomā un publicēti arī interesantākie pārrobežu sadarbības projekti.
Projekta laikā visos vietējos laikrakstos (Eiroreģiona teritorijā esošajos rajonos) tika sagatavotas divas publikācijas, kas aptvēra plašu jautājumu loku: Eiroreģiona darbība, struktūra, aktualitātes, projekti u.tml. Tā bija pirmā nopietnākā iespēja plašākam sabiedrības lokam iepazīties ar organizāciju. Lai nodrošinātu aktivitāšu publicitāti arī turpmāk, ir izstrādāta un ieviesta preses relīžu sagatavošanas un izplatīšanas sistēma, kura sāks pilnā apjomā darboties pēc projekta beigām.
Kopējai informācijai par projektu ir sagatavots un šobrīd tipogrāfijā tiek iespiests buklets par Eiroreģionu. Tajā būs informācija, kas nepieciešama, lai organizācijas un interesenti varētu iesaistīties pārrobežu sadarbībā. Tāpat noslēgumam tuvojas arī darbs pie Eiroreģiona mājas lapas. Pēc tās publicēšanas sabiedrība tiks informēta par iespēju to apmeklēt. Tajā varēs atrast visu informāciju.
Runājot par informācijas sistēmu, jāmin arī elektronisko adrešu datu bāze. Sadarbojoties ar rajonu koordinatoriem, ir izveidota elektronisko adrešu datu bāze. Uz šīm adresēm regulāri elektroniskā veidā tiks sūtīts Eiroreģiona biļetens un cita informācija, kas varētu cilvēkus un organizācijas interesēt.
Tāda galvenajos vilcienos izskatās organizācijas izveidotā informācijas izplatīšanas sistēma. Ceru, ka tā palīdzēs tiem, kam būs interese iesaistīties pārrobežu sadarbības aktivitātēs.
AKTUALITĀTES
Pleskavas apgabala gubernators pateicas par Eiroreģiona darbu
2006. gada 20. septembrī Pleskavā notika svinīga konference, kas bija veltīta Eiroreģiona “Pleskava – Livonija” desmitgadei. Konferencē piedalījās Eiroreģiona vadība un Krievijas, Latvijas un Igaunijas rajonu un vietējo pašvaldību pārstāvji. Pasākumā tika apkopots paveiktais darbs pārrobežu sadarbības jomā Latvijas, Igaunijas un Krievijas pierobežas teritorijās. Kopumā dalībnieki izteica gandarījumu par daudziem īstenotajiem projektiem, aktivitātēm visu trīs valstu centrālo varu līmenī, kuras ir veicinājušas pierobežas sadarbības apstākļu uzlabošanu, un konstatēja, ka Eiroreģiona vārds kļūst arvien pazīstamāks gan ministrijās, gan arī starptautiskajās organizācijas.
Konferencē tika minēti arī darāmie darbi nākamajā desmitgadē. Vēl ir daudz trūkumu pārrobežu sadarbības jomā, kas organizācijai būtu jānovērš. Viens no tādiem — sadarbībā vairākā jāiesaista vietējās pašvaldības, biedrības, sabiedrība un uzņēmēji. Konferencē tika pasniegti arī Pleskavas apgabala gubernatora M. Kuzņecova atzinības raksti. Atzinības rakstu saņēma arī Eiroreģiona prezidents Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins un Latvijas puses izpilddirektors Juris Annuškāns.
Eiroreģionam jauns prezidents
2006. gada 22. septembrī Pleskavā notika kārtējā Eiroreģiona Padomes sēde. Tajā tika pārvēlēts Eiroreģiona prezidents. Līdz šim šo ienākumu pildīja Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins. Starp triju valstu organizācijām noslēgtais sadarbības līgums paredz, ka prezidents ir jāmana ik pēc diviem gadiem. Uz nākamo periodu par prezidentu tika ievēlēts Pitalovas rajona priekšsēdētājs Dmitrijs Andrejevs. No Latvijas prezidijā strādās Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis, kurš tika apstiprināts par viceprezidentu.
Kas notiks nākamajos trīs gados?
2006. gada 22. septembra Eiroreģiona padomes sēdē tika apstiprinātas jaunās pārrobežu sadarbības attīstības prioritātes 2007. – 2009. gadam. Tās ir:
uzņēmējdarbības attīstīšanas un uzņēmēju sadarbības paplašināšanas veicināšana;
jauniešu kopējo sporta un sadarbības aktivitāšu (nometnes, studentu un skolēnu apmaiņa u.tml.) atbalstīšana;
tūrisma infrastruktūras attīstīšana;
piekļuves paplašināšana mūsdienīgajām informācijas tehnoloģijām;
ekoloģija (alternatīvie enerģijas avoti, enerģijas taupīšanas tehnoloģijas, attieksmes maiņa pret dabas resursiem);
pierobežas reģionu iedzīvotāju sadarbība kultūras un sporta jomā;
lauku attīstības veicināšana.
Vai Eiroreģions administrēs Eiropas naudu?
Pārrobežu sadarbībai starp Krieviju, Igauniju un Latviju Eiropas Savienība laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam ir iedalījusi vairāk nekā 47 miljonus eiro. Šobrīd ir izveidota darba grupa, kura gatavo programmu, pēc kuras noteikumiem minētie līdzekļi tiks izlietoti pārrobežas projektu finansēšanai. Darba grupā darbojas arī Eiroreģiona “Pleskava – Livonija” izpilddirektors Juris Annuškāns. Latgales reģionālās attīstības padome ar savu lēmumu ir izvirzījusi viņu šim darbam — pārstāvēt Latgales reģiona intereses.
Darba grupai jau ir notikušas divas sanāksmes. Trešā ir paredzēta 2006. gada 1. decembrī Tallinā. Viens no jautājumiem, kas tiks apspriesti Tallinā, ir Mazo projektu fonds. Eiroreģions ir izvirzījis priekšlikumu novirzīt daļu līdzekļu (no 47 miljoniem eiro) mazo projektu finansēšanai, un, pats svarīgākais, uzticēt šo līdzekļu administrēšanu Eiroreģionam. Šobrīd liela daļa starpvalstu komisijas locekļu no Igaunijas, Latvijas un Krievijas ir uzklausījuši šo priekšlikumu ar izpratni. Iespējams, ka tas varētu tikt atbalstīts. Šāds mazo projektu fonds un šāds tā administrēšanas modelis (analogi modeļi jau daudzās Rietumeiropas pierobežas teritorijās eksistē) radītu iespējas mazākām organizācijām (iestādēm, biedrībām, mazām pašvaldībām) iesaistīties projektos un aktivizēt pārrobežu sadarbību.
Lielāka interese un jauni dalībnieki
Īstenojot PHARE programmas finansēto projektu “Eiroreģiona “Pleskava – Livonija” struktūras stiprināšana un informācijas plūsmas uzlabošana”, notika septiņas tikšanās ar vietējo pašvaldību vadītājiem septiņos rajonos Latvijā un Igaunijā. Iepazīstoties ar Eiroreģiona darbu un potenciālajām iespējām īstenojot nākotnes ieceres, vairākām vietējām pašvaldībām radās interese par šo organizāciju.
Interesē kolēģu darbs Krievijā
Programmas TACIS finansētā projekta ietvaros notika pašvaldību darbinieku apmaiņas programma. Šīs aktivitātes radīja interesi gan Latvijas, gan arī Krievijas pašvaldību vadītāju un darbinieku vidū. Ir izskanējuši vairāki priekšlikumi šādas aktivitātes atkārtot un radīt iespēju citiem speciālistiem iepazīties ar kolēģu darbu robežas otrā pusē.
Nākamā gada sākumā tas notiks. Uz Krievijas pašvaldībām dosies pārstāvji no Ludzas, Valkas un Balvu rajona. Arī Krievijas kolēģi būs laipni gaidīti mūsu pašvaldībās.
