Pagājušonedēļ Valkas novada domes vadībai un speciālistiem tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, valdības pārstāvis aicināja pašvaldību arī turpmāk tikpat veiksmīgi darboties dažādu projektu īstenošanā un iniciatīvas izrādīšanā attiecībā par pierobežu zonu atzīšanu par īpašām teritorijām Latvijā.
Ministrs ir pārliecināts, ja Valkas novads turpinās tikpat aktīvi strādāt, kā tas jau notiek, tad novada īpašo situāciju, akcentējot dvīņupilsētas Valku un Valgu, beidzot vajadzētu sadzirdēt un ievērot arī Latvijas valdībai.
Pēc amatpersonu vizītēm
seko tikai solījumi
Šādās vizītēs akcentē galvenās problēmas un to, kas būtu jādara, lai tās risinātu, taču pārsvarā viss beidzas ar solījumiem un sapratni.
Te varētu minēt iespēju valcēniešiem ārstēties trīs kilometrus attālajā Valgas slimnīcā, kā arī pašvaldībai sniegt atbalstu, lai atrisinātu šogad aktualizējušos problēmu ar budžeta ieņēmumiem. Proti, šogad valcēnieši sākuši visnotaļ aktīvi savu dzīvesvietu deklarēt kaimiņpilsētā Valgā, kaut faktiski dzīvo Valkā un izmanto te pieejamo infrastruktūru, piemēram, bērnus laiž Valkas skolās un bērnudārzos. Iedzīvotāju ienākuma nodokli kā no Valgā strādājošiem, bet Valkā dzīvojošiem pašvaldība nesaņem.
Ministra vizītes laikā pašvaldības darbinieki kārtējo reizi ne tikai ar faktiem un skaitļiem, bet arī dabā pierādīja, ka Valka un Valga ir viena pilsēta. Tādas, kur robeža vijas starp abām pilsētām, ir tikai sešas visā pasaulē. V. A. Krauklis uzsvēra, ka abās pilsētās kopā dzīvo ap 20 tūkstošu iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka Valka un Valga ir otra lielākā Vidzemes pilsēta aiz Valmieras, taču šis fakts netiek ņemts vērā daudzos gadījumos, kad pašvaldība startē projektu konkursos. Šo jautājumu novada dome viena nevar atrisināt, te nepieciešams valdības atbalsts.
Nepieciešams atbalsts
daudzos jautājumos
Runājot par problēmām, kas pašlaik visvairāk satrauc un prasa tūlītēju rīcību, pēc V. A. Kraukļa domām, tās ir vides lietas, kas saistītas ar Pedeli un Varžupīti. Pašvaldības rīcībā esošās ūdens analīzes liecina, ka Pedeles upe ir piesārņota, tāpēc ir jānoskaidro, kur tas rodas. Novada dome bija iecerējusi, ka, iespējams, izdotos iegūt finansiālu atbalstu, piedaloties projektu konkursos Latvijas – Igaunijas – Krievijas programmā, bet tā nu ir slēgta un sadalījusies divās atsevišķās programmās Latvijas – Krievijas un Igaunijas – Krievijas. Novada dome ir gatava startēt arī šajās programmās, taču, kā skaidro Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Gunta Smane, lielāko finansiālo atbalstu varēs iegūt tikai projektu pamatpartneri – Igaunijas un Krievijas pašvaldības, bet asociētie partneri – Latvijas pašvaldības – varēs saņemt salīdzinoši nelielu finansiālu atbalstu – tikai dažus desmitus tūkstošus eiro. Lai sāktu risināt šo vides problēmu, K. Gerhards ieteica vērsties Vides aizsardzības fondā, kuram lielos vilcienos jau ir zināms nākamā gada budžets. Veiksmes gadījumā pašvaldība varētu iegūt naudu, lai noskaidrotu upju piesārņojumu iemeslu.
Kā otru aktualitāti V. A. Krauklis minēja pašvaldības iespēju nosiltināt dzīvojamās mājas, kas celtas aizvadītā gadsimta sešdesmitajos gados. Novada dome visnotaļ veiksmīgi aizvadītajā plānošanas periodā izmantojusi iespēju nosiltināt publiskās ēkas – vairākas skolas, bērnudārzus un bibliotēkas, bet kas saistās ar pašvaldības apsaimniekoto dzīvojamo fondu, tas rada galvassāpes. Tāpat neskaidrības ir ar pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu, kuru vajadzētu nosiltināt, bet tas pašlaik nav izdarāms, jo novada dome kā kārtīgi saimnieki ēkai ir nomainījuši jumtu vai arī nomainījuši logus. Kā izrādās, arī šādas ēkas neatbilst nevienam kritērijam, kas ļautu pašvaldībām rīkoties. Kas attiecas uz 60. gadu dzīvojamām mājām, tās neatbilst noteikumiem, kas iestrādāti finanšu programmās, kurās varētu meklēt atbalstu šim mērķim. Pēc V. A. Kraukļa teiktā, pašlaik valcēnieši, kuri mitinās siltinātos daudzdzīvokļu namos, apkures sezonā par vienu kvadrātmetru vidēji maksā 30 centu, bet šajos nesiltinātajos gandrīz sešdesmit gadu vecajos namos – sākot no 1,20 līdz pat diviem eiro. Šajās mājās pārsvarā dzīvo pensionāri, kuriem jāatsakās gandrīz no visa, lai samaksātu par apkuri. Novada dome neredz iespēju saviem spēkiem atrisināt šo problēmu, tāpēc aicina VARAM ieklausīties un rast finanšu instrumentu, kas varētu palīdzēt Latvijas pašvaldībām uzsākt darbu pie šo māju siltināšanas. Turklāt lielākajai daļai Latvijas pašvaldību nav tik lielu budžeta ieņēmumu, lai celtu jaunus īres namus, tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai saglābtu esošo dzīvojamo fondu un atvieglotu iedzīvotājiem finansiālo slogu.
Vēl viena būtiska problēma ir saistīta ar tehnisko projektu izstrādi. V. A. Krauklis atgādina, ka, lai pašvaldība īstenotu kādu vērienīgu infrastruktūras uzlabošanas projektu, ir jāizstrādā arī tā tehniskais projekts. Pēc pieredzes pēdējā pusgada laikā par to izstrādi cenas pieaugušas nevis par dažiem procentiem, bet par to jāmaksā četras līdz piecas reizes dārgāk. Cenas astronomiski augušas, jo nākamgad sāksies jaunais plānošanas periods, tāpēc pašvaldības iesniegs jaunus projektus un visiem būs nepieciešami arī tehniskie projekti.
V. A. Krauklis uzteic VARAM sniegto atbalstu pašvaldībai Valkas un Valgas kopējā centra izveides projekta izstrādē. Kā zināms, starptautiskajā projektu konkursā uzvarēja kataloniešu arhitekti no Spānijas galvaspilsētas Barselonas. Pašlaik notiek tehniskā projekta izstrāde, bet, kā tagad atklājies, spāņiem izpratne par tehniskajiem projektiem ir citādāka nekā latviešiem. Taču, kā teic V. A. Krauklis, starptautiskais konkurss ir starptautiskais konkurss un nebūtu pieļaujami atkāpties no tā.
Lauciniekiem
jādzīvo kā ķīlniekiem
Pašvaldībai joprojām neatrisināts jautājums ir par vietējā satiksmes autobusa kustību uz Zvārtavas pagastu. Pašlaik no Zvārtavas pagasta uz novada centru Valku un atpakaļ zvārtavieši var nokļūt tikai divas reizes nedēļā – ceturtdienās un svētdienās, bet pašvaldības mērķis ir rast iespēju iedzīvotājiem līdz Valkai un atpakaļ nokļūt katru dienu, lai pieaugušie te varētu strādāt, bērni – mācīties. Kā zināms, novada dome ir pieņēmusi lēmumu par Ozolu skolas reformēšanu, tāpēc šis jautājums par satiksmes autobusu nodrošinājumu ar katru dienu aktualizējas arvien vairāk. Meklējot iespējamos risinājumus, pašvaldība ir lūgusi Latvijas Autodirekcijai rast iespēju atrisināt šo jautājumu, taču 21. oktobrī ir saņemta atbilde, ka satiksmes autobusa kursēšana katru dienu šajā maršrutā radīs zaudējumus 30 tūkstošu eiro apmērā. Ja pašvaldība to vēlas, tā var piedalīties ar līdzfinansējumu. Taču V. A. Krauklis atgādina, ka, izveidojot novadus šādā teritoriālā sadalījumā, solīja ne tikai ceļu infrastruktūras sakārtošanu līdz novada centram, bet arī sabiedriskā transporta nodrošinājumu, lai iedzīvotāji regulāri varētu saņemt pakalpojumus un bez raizēm nokļūt novada centrā.
Diemžēl šodienas lauku realitāte ir gluži pretēja – ceļi ir slikti, autobusi nekursē. Rodas sajūta, ka lauku iedzīvotāji ir kļuvuši par sava veida ķīlniekiem, kuriem ir katastrofāli mazas darba iespējas, kā arī jācieš, ka pakalpojumi ar katru gadu samazinās arvien vairāk, kaut vai iespēja iepirkties vietējā veikalā vai apmeklēt vietējo pasta nodaļu.
