Tuvojas Ziemassvētki — pārdomu, piedošanas, atklāsmes laiks, kad arī pašiem gribas būt baltiem un tīriem, gribas dzīvot saskaņā ar sevi un citiem.
Tuvojas Ziemassvētki — pārdomu, piedošanas, atklāsmes laiks, kad arī pašiem gribas būt baltiem un tīriem, gribas dzīvot saskaņā ar sevi un citiem.
Ir beigusies NATO sammita “vētra” Rīgā, kas notērējusi 35 miljonus latu zilajos džemperīšos, zilajās virsjakās, zilajās zīda šallītēs, somās, slīpēta stikla piekariņos un daudzos citos zilajos “brīnumos”.
Šoreiz negribu iedziļināties mūsu valsts problēmās, bet gan problēmā tepat mūsu sakoptajā, skaistajā, ar labām tradīcijām bagātajā Smiltenē, kurā atrodas vēsturiska celtne — simtgadīgā Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca. Es apbrīnoju mūsu pilsētas domes un arī rajona domes vadītāju tuvredzību, atļaujot likvidēt Smiltenes slimnīcas bērnu nodaļu. Mēs jau visi zinām par Valkas slimnīcas likteni, kas ir kļuvusi par Valmieras slimnīcas filiāli, kurā ar 2007. gada 1. aprīli arī nebūs bērnu nodaļas.
Mani kā māti divpadsmitgadīgam bērnam un divu mazbērnu (1 gads un 4 gadi) vecmāmiņu interesē, kas notiks tālāk ar slimu bērnu veselības aprūpi. Es saprotu, ka galvenais akcents medicīnā ir likts uz primāro aprūpi, bet ģimenes ārsts ir tikai cilvēks, kuru nevar nodarbināt divdesmit četru stundu garumā katru dienu un kuram arī ir vajadzīga atpūta. Manā skatījumā, ģimenes ārstiem ir uzkrauta ļoti smaga “ēzeļa nasta”. Ja ārstam jāatbild par vairāk nekā divu tūkstošu pacientu veselību, tad loģisks ir tikai viens secinājums — bez slimnīcas pakalpojumiem mēs tomēr neiztiksim. Šajā gadījumā es domāju pakalpojumus tieši bērniem no zīdaiņa vecuma līdz astoņpadsmit gadiem. Esmu dzirdējusi sakām, ka bērnu nodaļa neesot rentabla, pārējām nodaļām jāpelna nauda bērnu nodaļas personālam. Gribas gan piebilst, ka nekur pasaulē uz bērnu rēķina nepelna un bērni ir mūsu nākotne, par kuriem mums ir jārūpējas tagad. Mūsu valdība taču tik ļoti reklamē savas rūpes par bērnu nākotni un veselību, veido visādas investīcijas bērnu “lietu” risināšanai, nodibinājuši ģimenes lietu ministra vietu, bet kas tad reāli notiek ārpus Rīgas, te — Smiltenē.
Visvairāk šajā likvidācijas jautājumā mani šokē noslēpumainības plīvurs, baumas, kas klīst iedzīvotāju starpā, neziņa par to, kas notiks tālāk. Likvidācija it kā notikšot ar 2007. gada 1. janvāri. Mums ir tik daudz saziņas līdzekļu — avīze, sava televīzija —, bet notikumu atspoguļojuma — nav.
Runā, ka slimnīcā esot viesojušies rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins un izpilddirektors Kārlis Albergs. Tur esot notikusi slimnīcas darbinieku sapulce, par kuru tā arī nekas netika publicēts presē. Vienīgi stāsta, ka tur esot atklājies slimnīcas valdes priekšsēdētājas autoritārais vadītājs stils, kuru ļoti atbalstījis domes izpilddirektors Kārlis Albergs ar savu netaktisko, darbiniekiem aizvainojošo un uzbrūkošo runu.
Kāpēc netiek veikta iedzīvotāju aptauja? Kāpēc par slimnīcas finansiālo stāvokli un kadru jautājumiem, kā arī izmaiņām turpmākajā darbībā neviens netiek informēts? Ja izraisītos diskusija par šo jautājumu, tad es ceru, ka cilvēki apdomātos un pajautātu sev — vai man ir tik biezs maks, ka es varu atļauties savu bērnu vest uz Valmieras, Gulbenes vai Cēsu slimnīcu, kas arī, starp citu, nav bezizmēra. Nerunāsim par atsevišķu cilvēku kategoriju, kas var atļauties savus bērnus vest ārstēties uz Rīgu vai pat ārzemēm. Šajā kategorijā es ieskaitītu arī mūsu rajona un pilsētas domes vīrus, vismaz pēc viņu pašreizējās nostājas.
Baumo, ka bērni no 14 gadu vecuma varēšot ārstēties terapijas nodaļā, kur bieži vien nav vietas arī pieaugušajiem pacientiem. Tad iedomājieties vecus cilvēkus, kas ir sveši mūsu bērniem, šķaudot, vaidot, kliedzot un arī samērā bieži mirstot. Vai bērnu psihi tas neiespaidos? Varbūt bērni varēs reizē ar piegušajiem pie slimnīcas ārdurvīm uzvilkt arī pa dūmam? Līdz ar to rodas jautājums — kur liks bērnus līdz 14 gadu vecumam? Vai tas būs ekonomiskāk — izvadāt uz citām slimnīcām? Padomājiet par mazā cilvēciņa sirsniņu, kurš gaida ciemos savus piederīgos un draugus!
Nezinu, kur paliks medicīniskais personāls un vai slimnīca uz viņu rēķina dikti nopelnīs. Klīst dažādas baumas, bet es ceru, ka veselais saprāts un smilteniešu godaprāts uzvarēs, un Smiltenes slimnīca pastāvēs ar visām nodaļām. Likvidēt ir viegli, bet meklēt ceļus, kā piesaistīt naudu, — grūti. Ja kopīgi padomā, tad risinājumu var rast vienmēr. Ir jārīko palīdzības akcijas, jālūdz palīdzēt arī pagastu pašvaldības.
Cerot attīstīt laikraksta slejās diskusiju ar iedzīvotājiem, ģimenes ārstiem, slimnīcas vadību un domes priekšsēdētāju,
ar lielu cieņu — Sarmīte
P. S. Amatpersonu skaidrojumu “Ziemeļlatvija” sniegs ceturtdienas, 14. decembra, numurā.
Šodien interviju solījuši Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Zvirgzdiņa un Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins.
Iekams ārstniecības iestādes valdē netika pieņemts konkrēts lēmums, amatpersonas no komentāriem un situācijas skaidrojuma “Ziemeļlatvijā” atturējās. Tagad sabiedrībai ir aptuveni mēnesis laika debatēm.
