Inga Karpova
Latvieši izsenis, svinot svētkus, saimes galdu posa ar baltu galdautu. Arī mūsdienās šī tradīcija nekur nav zudusi. Šogad pirmo gadu, atzīmējot Latvijas jauno laiku vēsturē nozīmīgu, lai neteiktu pašu svarīgāko, notikumu – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu -, 4. maijā iedzīvotāji tika aicināti svinēt Baltā galdauta svētkus. Cilvēki tika rosināti 4. maija brīvdienu izmantot ne tikai kā kārtējo brīvo dienu, bet no sirds svinēt kopā ar ģimeni, tuviniekiem, draugiem, kolēģiem, kaimiņiem, vārdu sakot, kopā ar visiem, kuriem ir tuva dzimtene Latvija.
Ja nebūtu 4. maija notikumu, nebūtu arī brīvas Latvijas. Mēs neesam piedzīvojuši 1918. gada 18. novembra notikumus, kad pirmo reizi proklamēja Latvijas kā valsts neatkarību. Toties 4. maija notikumi, kad vairākums Latvijas iedzīvotāju, aizturot elpu, sekoja līdzi Augstākās Padomes deputātu balsojumam par neatkarības atjaunošanu, joprojām atmiņā dzīvi. Tā “Ziemeļlatvijai” otrdien atzina vairāki novadnieki, kas bija atnākuši uz Baltā galdauta svētkiem Zvārtavā, Kārķos, Ērģemē un Valkas pagasta saieta namā “Lugažu muiža”. Savukārt Valkā un Vijciemā šos svētkus svinēja dienā, kurā pirms 26 gadiem notika šis krasais pavērsiens Latvijas vēsturē.
Otrdien “Ziemeļlatvija” kopā ar Valkas pilsētas kultūras nama senioru kori “Dziesmu rota” pabija četros pagastos. Jāatzīst, žurnālistam tā ir vienreizēja iespēja dienas laikā būt četrās vietās, kurās turklāt pirmo reizi šādā veidā svin šos svētkus. Tas bija liels atklājums, kā pagasta iedzīvotāji atšķirīgi interpretēja ieceri par balto galdautu. Nenoliedzami, vispamatīgāk bija pastrādājuši ērģemieši, kuri savus svētkus svinēja ar devīzi “Mūsu pagasts – mūsu lepnums”. Ko tik viņi svētku reizē paveica – paši cepa maizi, paviesojās pie pagasta lielākajiem dārgumiem – darbīgiem un idejām bagātiem cilvēkiem, kā arī noorganizēja svētbrīdi pagasta visbaltākajā namā – Ērģemes lūgšanu namā.
Ierosmi par balto galdautu kā piederību ģimenei sniedza kārķēnieši, kuri tautas namā izveidojuši galdautu izstādi. Dažam labam laikazobs vai arī kodes izēdušas tikko pamanāmus caurumus, taču vairāki desmiti apskatāmo eksponātu rosina uz savu ģimenes galdautu palūkoties citām acīm. Tāpat kā uz savu Latviju.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
