Marta sākumā Valkas Tautas lietišķās mākslas studijas “Saulīte” vadītājai Ilzei Pētersonei bija, kā tautā saka, tāda apaļa jubileja. Tiekoties ar straujo un sparīgo Ilzi, liekas, ka ne tikai citi, bet arī viņa pati īsti nevar noticēt tam, kas rakstīts pasē. Tāpat apbrīnas vērts ir fakts, ka “Saulīte” ir kolektīvs, kas Valkas kultūras namā bez pārtraukuma darbojas jau 57. gadu.
Tālajā 1960. gadā Brunhilde Pētersone sāka vadīt lietišķās mākslas pulciņu Valkas kultūras namā. Pēc astoņiem gadiem tam piešķīra Tautas lietišķās mākslas studijas goda nosaukumu.
Cienīt savas tautas bagāto kultūru, apgūt to un pilnveidot, lai godam nodotu nākamajām paaudzēm, – tāds vienmēr bijis Tautas lietišķās mākslas studijas “Saulīte” darbības vadmotīvs. Par tā īstenošanu dzīvē četrdesmit gadus ar drošu roku un sirdsgudrību rūpējās ne vien toreizējā Valkas rajonā, bet arī visā Latvijā cienītā Tautas daiļamata meistare Brunhilde Pētersone (1923-2005).
Kopš 2000. gada šo darbu “Saulītē” vada meistares vedekla, arī Tautas daiļamata meistare Ilze Pētersone.
“Tas sanāca negaidīti. Es jau esmu, var teikt, zem stellēm izaugusi, jo mana mamma arī bija čakla audēja, mājās visu ziemu klabēja stelles, un es turpat vien atkārt grozījos. Protams, pati arī agri jau iemācījos aust,” savu bērnību laukos netālu no Salacgrīvas atceras Ilze. “Bet studijā darboties nonācu, kad ar vīru atgriezāmies dzīvot viņa dzimtajā pusē – Kārķos. Kad 2000. gadā vīramāte Brunhilde grasījās studijas vadīšanu beigt, kopā ar kultūras nama vadību bija izlēmusi, ka es varētu viņas darbu turpināt. Biju gan pārsteigta, taču uzņēmos, un nu jau, redz, septiņpadsmito gadu to daru. Un aizvien mūsu studijas galvenais darba virziens ir aušana.”
Kad iegriezos “Saulītes” telpās, lai sastaptu Ilzi un citas rokdarbnieces un uzzinātu, kā aizrit šī darba sezona, studijā satiktās valcēnietes smej: “Jā, mēs jau te gandrīz visas esam tādas “meitenes” pirmspensijas un pensijas vecumā. Ir jau pa vidu arī kāda jaunāka, bet, ja ir darbs un ģimenes rūpes, atlicināt laiku tādai darbietilpīgai un tiešām daudz laika prasošai nodarbei kā aušana ir grūti.”
“Mēs esam aizrautīgas segu audējas. Pērn audām prievīšu jeb jostiņu segas. Aizvien esam iecienījušas šatiera segu darināšanu. Bet šosezon aužam ķēžu segas, pati esmu noaudusi jau sešas,” Irēna Galgāne kopā ar Aiju Mendžuli un Inesi labprāt izrāda “Saulītes” bagāto pūru.
“Pavisam “Saulītē” esam sešpadsmit amatnieces. Aužam gan mājās, savās stellēs, gan šeit pat studijā. Mums patīk arī lina darbi, šogad vairāk pievēršamies dažādiem jauniem meklējumiem, jo arī lina diegi tagad tiek gatavoti daždažādu veidu,” stāsta Ārija Lozda.
Aija, Irēna un Inese ceļ priekšā šoziem darinātos linu darbus, un it īpaši var just, kā pašām meistarēm patīk ažūra tehnikā austās šallītes.
Aija Mendžule auž gan segas, gan darinājumus no lina, gan jostas. “Segas darinu šeit studijā, jo tām vajag lielās stelles, bet mājās aužu tautiskās jostas. Ir pasūtījumi, kad nāk Dziesmu svētki un kolektīvi darina jaunus tērpus. Pašlaik tiešām modē ir Lielvārdes jostas. Tās bieži vien pasūta kāzu ceremonijām, arī dāvanām un citiem nolūkiem. Man bija pat pasūtījums sešus metrus garai jostai.
Uz studiju nāku ar prieku. Protams, darbā nemanot paiet vai visa diena. Bet pēc tā ir gan nogurums, gan arī piepildījuma sajūta. Un ir jauki satikt savas kolēģītes,” stāsta Aija.
“Piedalāmies gan izstādēs, gan arī tirgos. Aušana ir smags darbs, tas ir arī dārgs prieks, jo visi materiāli, grāmatas, papīrs, tehniskie līdzekļi tiek iegādāti par personīgiem līdzekļiem, tāpēc jāprot arī tirgoties, atrast pasūtījumus, savus darinājumus pārdot,” paskaidro Inese.
“Studija “Saulīte” novembrī piedalījās RPKTMC “Ritums” izstādē “Rokdarbi”. Uz valsts svētkiem novembrī tepat Valkā izstādē “Latvija, mēs – Tavas meitas”. Decembrī – janvārī mūsu darbi ceļoja uz Kuldīgu, kur bijām uzaicinātas piedalīties izstādē “Latvijas novadu segas”, bet no janvāra līdz 12. martam mūsu darbi bija skatāmi Rīgā, Pēterbaznīcā, mākslas un amatniecības izstādē “Radošā dominante. Melnbaltā”.
Kā aizvien piedalāmies labdarības pasākumos tepat Valkā – gan Ziemassvētkos, gan jau gatavojamies pavasara labdarības pasākumam kultūras namā aprīlī.
31. martā – 1. aprīlī Valkā jau devīto reizi piedalīsimies starptautiskajā aktivitātē “Satiec savu meistaru!” .
Vēl – esam saņēmuši nopietnu piedāvājumu. Ir uzņēmīgi ļaudis, kas vēlas izdot grāmatu – albumu par daļu no Kuldīgas izstādītajām segām. Arī mums lūdz sagatavot aprakstus un fotoattēlus.
Bet jau pavisam drīz – nākamnedēļ – varēšu īstenot kādu ieceri par jaunu zināšanu un prasmju apguvi. Esmu atradusi un uz Valku aicinu meistari, kas desmit cilvēku grupai no mūsu novada vadīs meistardarbnīcu par etnogrāfisko vainagu un pērļu jostu darināšanu,” aktivitātes šajā sezonā uzskaita Inese.
Jā, darāmā un plānu “Saulītei” un tās vadītājai netrūkst. Diemžēl šis nepavisam ne vieglais kolektīva vadītāja darbs nevienos laikos netiek pienācīgi atalgots.
Bet Inese, kā pati smej, skrien “vāveres ritenī”. Vada studiju “Saulīte” un Kārķu tautas nama amatniecības pulciņu. Ģimenes saimniecībā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību – audzē zemenes un gaļas liellopus.
Un vēl – brauc uz senioru kora mēģinājumiem Kārķu tautas namā. “Uzdziedu kopā ar sievām, un sirdī ielīst miers un paļāvība, ko sniedz mūzika.”
Un, rezumējot mūsu sarunu, ar smaidu un sparu Inese saka: “Ja kamolu iekustina, tas rit.”
