Ingūna Johansone
Kad policists viņus aptur par ātruma pārkāpšanu vai kādā citā situācijā Edgaram Krūmiņam un Jurijam Aleksejevam jautā, kur viņi strādā, tad atbilde nereti mazliet izbrīna, jo puiši stāsta, ka strādā par basketbolistiem klubā Valka/Valga. Tāpat kā astoņiem komandas biedriem, viņiem tas ir maizes darbs, nevis brīvā laika aizpildīšana.
Nekad nesaki nekad
Uz sarunu Valgas sporta hallē, kur trenējas mūsu basketbola kluba komanda, devos pēc vienas no smagākajām spēlēm ar šī brīža līderiem Latvijā VEF klubu. Mūsējie diemžēl zaudēja, taču fakts, ka profesionāļi un sporta dzīves pazinēji vērtēja cīņu kā līdzvērtīgu, apliecina, ka Valkas/Valgas komandā ir augsta ranga spēlētāji, kam līdz nākamajam pakāpienam vajag ne tikai lielāku mērķtiecību, pūles, bet arī atbalstu. Iespējams, ka tieši naudā lēšamais atbalsts ir prioritārs, jo potenciāls spēlētājiem un komandai ir.
Tā jau saka, ka mājās pat sienas palīdz, bet vai tas ir gadījumā, ja spēlētāji nav vietējie, bet šeit atrodas darbā, jautāju Jurijam Aleksejevam un Edgaram Krūmiņam.
Kaut abi Valgā basketbolu spēlē jau otro sezonu, par savām mājām robežpilsētas viņi nesauc. Tāda nu ir profesionālo sportistu dzīve, strādāt jādodas tur, kur ir piedāvājums un līgums. Šobrīd BK Valka/Valga ir seši latvieši, treneri ieskaitot, un pieci igauņi. Puiši atzīst, ka tas ir pārāk pieticīgs sastāvs, lai varētu pretendēt uz labāko sasniedzamo rezultātu. “Esam gandarīti par spēli ar vefiņu, jo pirmajā puslaikā turējāmies braši, pēc tam spēki izsīka. VEF klubam ir pavisam cits budžets un līdz ar to iespējas kā mums, bez 12 spēlētājiem uz rezervistu soliņa sēdēja vēl trīs spēlētāji bez formām. Tas rāda spēku samēru, jo mēs esam skaitliski par maz, lai būtu līdzvērtīgi,” tā puiši komentē nule kā notikušo spēli, kura zaudēta, bet ar godu.
Abi “Ziemeļlatvijas” sarunu biedri visu savu mūžu ir strādājuši par basketbolistiem. Jurijs ir gulbenietis, kurš tagad par savu pilsētu sauc Jēkabpili, kur dzīvo viņa sieva. Edgars nāk no Jelgavas, un abi Valkas/Valgas klubā spēlē otro sezonu. Jurijs Aleksejevs ir rezultatīvākais komandas spēlētājs, kas Valgā nokļuvis apstākļu sakritības dēļ. Jurijs spēlēja Ukrainā, Odesas klubā, un, kad valstī sākās nemierīgie laiki, nācās Ukrainu pamest. Sezonas vidū atrast jaunu klubu nav nemaz tik viegli, tāpēc toreizējā trenera Sanda Buškeviča aicinājums uz Valgu traumu guvuša spēlētāja vietā šķita pieņemams variants. Līgums tad tika slēgts uz mēnesi, pēc tam Jurijs aizdevās spēlēt uz Jēkabpili. Tā liktenim labpatikās, ka pēc gada viņam atkal piedāvāja līgumu ar Valkas/Valgas klubu. Viņš atzīst, ka sākumā bija sarežģīti pieņemt izmaiņas dzīvē, jo Ukrainā Jurijs spēlēja superlīgā, te bija pavisam cita līmeņa klubs un iespējas. Viņš atzīst, ka sākumā īpaši psiholoģiski bijis smagi, jo nokļuvis mazā pilsētā, klubā, kuru maz kurš zina un pat sarunāties bija problemātiski, jo latviski runāja tikai treneris, pārējie komandas biedri vai nu ārzemnieki, vai, kā pats nosmej, igauņi. Jurijs neslēpj, ka viņa kā sportista karjerā tas ir kritiens, taču tā iegrozījās apstākļi un dzīve bija jāpieņem, kāda tā ir. „Nekad, nekad, nekad, es domāju tai pirmajā Valka/Valga līguma mēnesī, bet tā sanāca, ka nekad nesaki nekad, jo pēc gada es te atgriezos, jo man piedāvāja normālu līgumu. Tagad esmu jau pieradis un viss ir kārtībā. Daudz spēlēju laukumā, nevis sēžu malā, jo Jēkabpilī man nesapasēja ar treneri, jutu, ka trūkst spēles prakses, tāpēc te varu attīstīties kā spēlētājs,” savu nokļūšanu Valgā apraksta Jurijs. Tagad Jurijs un arī Edgars par lielu plusu uzskata iespēju spēlēt ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijas līgā un čempionātā. “Tagad esmu pieradis pie igauņiem un pie visa, kā te trūkst,” nosmej Jurijs.
Iespēja spēlēt gan Latvijas,
gan Igaunijas čempionātos
Arī Edgaram ceļš uz Valgu līdzīgs, te spēlēt uzaicināja treneris Varis Krūmiņš. Atbrauca, parunājās un izlēma – ok, lai ir Valka/Valga. Tagad komandas sastāvā ir līdzvērtīgs spēlētāju skaits no Latvijas un Igaunijas. Tas tāpēc, lai būtu iespējas spēlēt gan Latvijas, gan Igaunijas līgā nemaksājot papildu licenci. Latvijā čempionātā komanda spēlē divus apļus, bet Igaunijā ‒ visus četrus. Mazliet vairāk spēles kā citiem Latvijas klubiem Valkas/Valgas spēlētājiem sanāk, taču mazā spēlētāju sastāva dēļ katra sportista individuālā slodze ir ļoti liela. “Citiem ir pa 12 darba spēlētājiem, mums – septiņi, tas ir pārāk maz,” uzsver puiši. Protams, profesionālu klubu uzturēt ir dārgs prieks, taču, ja ir klubs, tas jātur līmenī. Basketbola klubu uztur sponsori un atbalsta arī pašvaldība, taču, salīdzinot ar citiem klubiem, rocība varētu būt lielāka, lai arī Valkas/Valgas klubā būtu ne tikai 12 spēlētāji, bet arī savs ārsts, fizioterapeits. Šobrīd spēlētāji paši sevi uzpasē.
Apspēlē pat klubus
ar piecreiz lielāku budžetu
Ar panākumiem Igaunijas līgā Valkas/Valgas spēlētāji šobrīd nevar palielīties, bet Latvijā izcīnīta nopietna uzvara – klubs ir sešu labāko vidū. „Igaunijā mums kaut kā neveicas, izšķirošajās spēlēs sagadījās, ka tieši līderi izkrita – tad trauma, tad saslimst. Līdz ar to zaudējām spēles, kas bija jāvinnē. Bet Latvijā ieiet sešniekā ir liels sasniegums. Ir klubi, kuru budžets ir pat piecas reizes lielāks, bet mēs viņiem noslaucījām degunus,” priecājas puiši.
Katram komandas spēlētājam ir sava loma spēlē, bet, taujāti, vai viņu komandā ir savs vietējais „Porziņģis”, kurš ir atpazīstams, populārs, puiši, mirkli padomājuši, atzīst, ka Valkas/Valgas komandā ir Igaunijas leģenda 42 gadīgais Valmo Krīsa. Viņu atpazīst, respektē un viņš ir izcils basketbolists. Jaunākais komandas biedrs ir 19 gadīgais Paidre.
Ikdienā, kad spēļu nav, treniņi ir divas reizes dienā. Vakaros daudz spēka izklaidēm nav, tāpēc pārsvarā ritms ir mierīgs. Tiklīdz ir brīvs laiks, spēlētāji to izmanto, lai dotos mājās. Abi atzīst, ka pārsvarā brīvais laiks mājās tiek izmantots neko nedarot, tas ir, mierīgi atpūšoties, skatoties filmas vai pastaigājoties. “Pēc tik intensīvas fiziskas slodzes spēka ir maz. Izvedu kaķi pavadiņā pastaigāties, un visa mana sportiskā aktivitāte,” smejas Jurijs.
Valku un Valgu, protams, puiši ir iepazinuši. Jurijam ciemos uz darba pilsētu brauc arī sieva, tad viņi dodas izbraucienos uz Tartu vai Tallinu. Viņai Igaunija ļoti patīkot ar savu sakārtotību. Savukārt Edgars ir brīvs puisis un, neskatoties uz komandas biedra ķircinājumiem, ka viņš jau nemaz sievu negrib, saka – “gribu gan, tik neesmu vēl saticis to īsto vienīgo”. „Uzrakstiet, ka te viens spēlētājs meklē īsto,” piebilst Jurijs.
Nekādas bremzes igauņi nav,
bet atšķirīgi gan
Latviešiem ļoti tīk jokot par igauņiem, akcentējot viņu lēnumu. Tāds stereotipisks priekšstats bijis arī puišiem, taču ikdienā viss ir citādāk – nekāda igauņu lēnīguma nav. „Kad katru dienu tiecies ar viņiem, runā, darbojies, nekādas bremzes, protams, viņi nav. Bet atšķirības ir. Viņi ir savādāki kā latvieši. Nemāku pateikt, kas tieši ir atšķirīgs, bet ir viņiem cita mentalitāte. Reizēm grūti sarunāt, vienoties,” prāto Jurijs.
To, ka Igaunijā dzīves līmenis atšķiras un ir augstāks, viņiem ir skaidrs. Visi, kas komandā ir no Latvijas, zina, kāda ir veselības aprūpe Igaunijā, kādi ir ceļi, un tas viņiem ir labāks kā mums. Latviešiem toties labāks esot alus. Jautāti, vai igauņi arī joko par latviešiem, puiši smej, ka varbūt joko, bet viņi neko nesaprot igauniski. Komandā spēlētāji savā starpā sarunājas angliski un krieviski. Kā ārzemēs viņi nejūtoties, jo nekas diži atšķirīgs jau ikdienā nav.
Par nākotni runājot, Jurijs ir skarbs, attīstību nejūt, viss, kā bijis, tā palicis. Ir bijušas daudzas runas par klubu, bet izmaiņu nav. Edgars ir cerīgāks, piebilstot, ka nu vadībā ir arī latviešu puse. Līdz šim spēlēja tikai Igaunijas līgā, nu spēlē arī Latvijas un ar labiem rezultātiem. Par treneri puiši saka tikai labus vārdus. Viņš pirms šī darba spēlēja Rakveres komandā. „Mēs vienkārši strādājam, tas viņiem jādomā, kā dabūt to, kas vajadzīgs katram sevi cienošam klubam,” sarunu nobeidz basketbolisti. Intervija ir galā, treniņš var sākties.
VIEDOKLIS
Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs:
– Šī ir pirmā sezona, kad basketbola klubs Valka/Valga piedalās Latvijas basketbola līgā, un šī ir zināmā mērā mācību sezona. Esam daudz diskutējuši, ko vajadzētu mainīt, lai darbs ritētu labāk. Mūs neapmierina dažas organizatoriskas lietas, bet drīz būs būtiskas izmaiņas un kluba valdē darbosies arī Latvijas puses pārstāvji ar iespējām ietekmēt procesus. Valdē būšu es un uzņēmējs Jānis Biezais. Nav nekāda noslēpuma, ka Latvijā pašvaldību iespējas atbalstīt savus klubus ir atšķirīgas, dažas spēj sniegt atbalstu, kas ir pat vairākas reizes lielāks nekā to var atļauties Valka, tāpēc meklējam sponsorus. No otras puses – Valkas/Valgas klubā spēlētāju algas ir konkurētspējīgas, un tās kavējas salīdzinoši reti atšķirībā no citiem klubiem. Protams, viens no uzdevumiem ir panākt, lai ir pilns spēlētāju komplekts, svarīgi ir sakārtot arī medicīnas jautājumus. Diskusijas par nākotni ir un tiek zondēts, kāds ir labākais ceļš startēt gan Latvijas, gan Igaunijas līgās vai varbūt Latvijas un Baltijas.
JURIJS ALEKSEJEVS
• uzbrucējs
• 31 gads
• 202 cm garš
• 112 kg smags
EDGARS KRŪMIŅŠ
• uzbrucējs
• 30 gadi
• 194 cm garš
• 105 kg smags
