Brazīliešu rakstnieks Paulu Koelju reiz teicis, ka ļaudis jebkurā dzīves brīdī ir spējīgi darīt to, par ko sapņo, un tikai iespēja īstenot savu sapni dara dzīvi interesantu. Rakstnieka teikto spilgti apliecinājusi Smiltenes Valsts tehnikuma – profesionālās vidusskolas ekonomikas skolotāja Inguna Avota, kura dara vairāk, nekā pienākums prasa. Var jau būt, ka viņa ir mazliet dulla un neprātīga, taču nebaidās sapņot, mēģināt un nezaudē drosmi brīdī, kad rodas šķēršļi. Un tieši ekonomikas skolotājai izdodas padarīt savu un audzēkņu dzīvi interesantāku. Ne velti divus gadus viņa nominēta par populārāko skolotāju skolā..Būtu grēks nedarītLai profesionālās izglītības iestādes vecāko kursu audzēkņiem būtu iespēja mācību praksē doties uz ārvalstīm, kas ir ļoti nozīmīga un vērtīga pieredze, kādam ir jādibina kontakti, jāizstrādā projekti un, protams, jāpanāk rezultāts.Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk savu enerģiju, komunikācijas spējas un zināšanas šajās aktivitātēs ieliek ekonomikas skolotāja. Nupat Inguna atbraukusi no vizītes Dānijā, kur tikās ar sadarbības partneriem, bet jau plāno braucienu uz Sicīliju Itālijā, kur notiks Comenius projekta kontaktseminārs. Mērķis ir viens – radīt jauniešiem iespēju pilnveidoties, gūstot praktiskas iemaņas arī aiz Latvijas robežas. Kā saka Inguna: “Būtu grēks nedarīt visu iespējamo, lai jauniešiem būtu tāda iespēja aizbraukt un kaut ko vairāk iegūt. Nav noslēpums, ka reti kuram šobrīd ir daudz naudas. Visiem tās trūkst, tāpēc ļoti jāpiestrādā pie projektiem. Ja ir tāda iespēja, būtu traki to neizmantot.”Inguna, tev tur jābūt!Kopš 2007. gada tehnikumam, tagad Smiltenes Valsts tehnikumam – profesionālajai vidusskolai, ir izveidojusies laba sadarbība ar Nīderlandi un vēlāk, pateicoties projektam “InPact”, tiek turpināta audzēkņu apmaiņa uz dažādām valstīm. Decembrī projekta koordinatori no Dānijas, Grieķijas, Latvijas, Nīderlandes un Austrijas atkal tikās Dānijā, Horsenā “Bygholm Lanbbrugssole”. Šoreiz tikšanās mērķis bija vienoties par nākamo mācību norises laiku un par nākotnes sadarbības attīstības modeļiem. Ekonomikas skolotāja ir pateicīga, ka tika uz šo tikšanos, kurā diskutēts par nākotnes projektu iespējām.“Braucienu man uzsauca partneri, citādāk nemaz nebūtu tikusi. Septembrī noslimoju, līdz ar to nokavēju sagatavošanās vizītes iesniegšanas termiņu. Kad atgriezos skolā, to izdarīju, bet bija jau par vēlu. Pēc kāda laika holandietis atsūtīja vēstuli, kurā rakstīts: “Ingun, ja tevis te nebūs, tas nebūs tas.” Projekta partneri bija man sagādājuši aviobiļetes un gaidīja uz tikšanos. Jutos novērtēta, jo šāda rīcība parādīja, ka mūsu skolai ir nozīmīga loma šajā projektā. Jā, esam maza valstiņa un varbūt mums tav tik daudz naudas, bet esam sevi pratuši pierādīt ar darbiem. Smiltenes tehnikums jau tālu aiz Smiltenes robežām un sen ir slavens ar savu viesmīlību. Mēs neesam zaudējuši cilvēcisko tuvību, esam atbildīgi un tas tiek atalgot,” stāsta Inguna.Galvenokārt Dānijā spriests par diviem nākotnes moduļiem: kopā izveidot starptautiski atzītu mācību (starpposmu) lauksaimniecības nozaru izglītībā pēc 3. kvalifikācijas līmeņa, kurā skolu beigušie audzēkņi sešus mēnešus mācās specialitāti, saņemot starptautiski atzītu sertifikātu ar novērtējumu, lai varētu strādāt specialitātē; saņemtu starptautiski atzītu sertifikātu ar novērtējumu, lai turpinātu mācības augstākā līmenī. Iecerēts ir arī organizēt starptautisko lauksaimniecības pieredzes moduļu sistēmu un apgūt nozares attīstības tendences dažādās valstīs. Viena valsts, viens modulis. “Tā kā pašlaik ir īstais laiks, lai kaltu nākotni tieši mobilitātes projektu ziņā, tad tā ir lieliska iespēja nākotnei,” uzskata skolotāja.Sākumā neko nesapratuTā kā mācību iestādes direktors Andris Miezītis uzticējis Ingunai sekot līdzi aktuālajam projektos, tāpēc viņa jūtas vēl atbildīgāka par to, ko dara. “Nekad iepriekš neesmu rakstījusi projektus un neesmu mācījusies to darīt, bet es pētu un rokos pa internetu. Bet esmu ļoti mērķtiecīga. Arī saviem audzēkņiem vienmēr saku, ja tu kaut ko ļoti dzīvē gribi, tad tev tas arī būs. Tā arī notiek. Uzrakstīju Comenius projektu, kurā iepriekš nebijām piedalījušies. Pirmkārt, man šķita saistoša tēma, kā uzlabot un mainīt jauno likumpārkāpēju dzīvesveidu un domāšanu, otrkārt – nokļūt Sicīlijā,” viņa atzīst. Vaicājot, kas šajā procesā sagādā lielāko prieku, viņa atbild: “Uzdrīkstēšanās radīšanas moments. Reizēm negaidi rezultātu, tu izdari visu un, ja ir rezultāts, esi pārlaimīgs. Sākumā neko no šīm aktivitātēm nesapratu, arī angļu valodas zināšanas bija piemirstas. Tagad smejos, atverot e-pastā pirmās vēstules, ko esmu sūtījusi sadarbības partneriem.”Viss sākās pirms vairākiem gadiem, kad direktors devās vizītē uz Vāciju, bet ekonomikas skolotāju aizsūtīja uz Holandi. No tūkstošiem svešvārdu, viņa saprata vien 15. “Man gribējās komunicēt, bet tas bija ļoti grūti, jo nepratu valodu. Tad sapratu, ja kaut ko gribu, ir jāmācās. Divus gadus apmeklēju angļu valodas kursus. Ziniet, ir tāds gandarījums, ka tu dzirdi angļu valodu un visu saproti. Atklājas pilnīgi cita pasaule. Esmu pārliecinājusies – nekas nav neizdarāms,” iedrošina Inguna.Tik uz priekšuKopš Smiltenes tehnikums un Profesionālā vidusskola ir viena izglītības iestāde, audzēkņu kļuvis krietni vairāk. Tāpēc tiek strādāts pie tā, lai starptautisku pieredzi izvēlētajā specialitātē gūtu arī ceļu būves nodaļas audzēkņi. “Es ļoti par to domāju, tāpēc jau sazvanījos ar Saldus profesionālās skolas projektu vadītāju, kurš pameta ideju par kopīgu projektu automehāniķiem. Ir jādomā par visiem audzēkņiem. Jāapzinās arī, ka mēs vairs nedzīvojam norobežojušies no citiem. Robežas ir atvērtas. Lai vai kā citreiz sāp sirds, ka Latvijā nav visiem iespēju veidot karjeru, atbalstu to, ka jaunieši stažējas ārzemēs. Labāk ir dot iespēju aizbraukt uz ārzemēm, kur darba un iespēju tirgus nav tik pārpildīts, jo nekad jau nevari zināt – varbūt pēc gadiem tas lieti noderēs Latvijā, nekā vienkārši palikt bez darba Latvijā. Protams, daudz ir atkarīgs no veiksmes un sapratnes – nu tā ir klāt. Ja ir iespēja, tad tā jāizmanto. ” noslēgumā teic Inguna.
VIEDOKĻI
Jānis Ozoliņš, Viesnīcu pakalpojumu 4. kursa audzēknis, stažējies Grieķijā, “Lindos Imperial” 5 zvaigžņu viesnīcā– Uz mācību praksi Grieķijā izlidoju 12. jūnijā. No Atēnām devos uz Rhodes salu, jo prakses vieta man bija “Lindos Imperial” 5 zvaigžņu viesnīcā. Kā nokļuvu tur, uzreiz sāku strādāt. Vispirms iepazinos ar viesnīcu, tās noteikumiem, bet tad strādāju par viesmīli, apkalpoju viesus, reizēm veļas istabā nācās kārtot veļu. Beigās jau biju bārmenis “Pool” bārā.Sākums bija gan morāli, gan fiziski grūts, jo šī bija mana pirmā prakse ārzemēs, taču tās laikā guvu visnotaļ lielu pieredzi. Esmu pārliecināts, ka šādas prakses audzēkņiem ir nepieciešamas, jo tā ir laba iespēja paaugstināt zināšanas, apgūt vairākas valodas, iepazīt citu valstu kultūru un satikt jaunus cilvēkus. Prakses laikā var arī nopelnīt. Kā studentam man katru mēnesi maksāja algu un viesi deva dzeramnaudu. Pavadot vairākus mēnešus Grieķijā, esmu kļuvis patstāvīgāks, izmainījies skats uz dzīvi. Izmainījusies arī mana vērtību sistēma, jo ārzemēs viss bija atkarīgs no manis paša. Pieļauju iespēju, ka pēc skolas beigšanas braukšu atpakaļ jau kā strādnieks, ne students. Paldies audzinātājai Ingunai Avotai par sapratni un palīdzēšanu jautājumos, kas saistīti ar prakses lietām.Mairita Kaptjuga, absolvējusi Smiltenes tehnikumu, strādā Anglijā– Pirms diviem gadiem uz diviem mēnešiem biju praksē Holandē zirgaudzētavā/jātnieku skolā “Duinmanege Van poelenburgh”.Mums paveicās, jo trīs meitenes no komercdarbības kursa bijām tieši pavasarī. Mums bija iespēja vērot savām acīm izslavētās Holandes tulpes – laukus, kur tulpes auga hektāriem pa krāsām. Tolaik bosa māsa aizveda uz kādu ciematiņu, kur viss bija izrotāts no ziedu galviņām – animācijas tēli, māju pagalmi, tilti. Bija pat iespēja dabūt smaržīgu narcišu virteni ap kaklu.Emocijas, protams, ir pozitīvas. Kontaktus joprojām uzturu, vēlāk ieguvu arī otro pusīti – holandieti. Vēl nesen biju ciemos Holandē. Valsts ir ļoti skaista, cilvēki draudzīgi un tie kanāliņi – gluži kā mazā Venēcija.Praksē mūs apmācīja, kopām zirdziņus, kā arī konsultējāmies par prakses tēmu, kas bija mārketings un ekonomika. Manuprāt, šādas prakses audzēkņiem vajadzētu rīkot biežāk, jo tas paplašina redzesloku, dod iespēju iegūt jaunus draugus un kontaktus, uzlabo valodu, arī CV tas ir pluss, ko izjutu, kad biju darba meklējumos. Mums visus izdevumus sedza “Leonardo Da Vinci” fonds – ceļu, uzturēšanos, plus vēl divas reizes izmaksāja kabatas naudu. Mums gan arī priekšnieks katru nedēļu maksāja naudu. Šobrīd esmu Anglijā, jo angļu valodu tomēr skolā apguvu, bet holandiešu būtu jāsāk mācīties no nulles. Šobrīd tikai pirmo nedēļu strādāju “Express Gift” uzņēmumā, palīdzu veidot un drukāt apdruku Anglijas futbola komandu formas tērpiem.
