Aizvadītajā piektdienā, 1. decembrī, Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca” dalībnieku sapulcē par jauno valdes locekli ir iecelts un savu darbu uzsācis Didzis Lūkins.
SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” ir tikai viens valdes loceklis, tas nozīmē, ka viņš faktiski ir arī šās iestādes vadītājs.
Prasīs stabilu
uzņēmuma izaugsmi
Jau rakstījām, ka Smiltenes novada pašvaldība izsludināja konkursu uz SIA ”Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” valdes locekļa amatu, jo beidzās iepriekšējās valdes locekles Sarmītes Zvirgzdiņas pilnvaru termiņš. Konkursā pieteicās četri pretendenti. Viņus izvērtējot, konkursa komisija ar balsu vairākumu uz valdes locekļa amatu nolēma virzīt smiltenieti Didzi Lūkinu.
D. Lūkinam ir divas augstākās izglītības. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē viņš ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā, savukārt Rīgas Stradiņa universitātē – profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē un fizioterapeita profesionālo kvalifikāciju.
Pēc rezidentūras praktizējies Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, stacionārā “Gaiļezers” un Vidzemes slimnīcā, kur arī ieguvis lielāko pieredzi fizioterapijā un rehabilitācijā. Atvēris savu fizioterapeita privātpraksi “DL Fizio” Smiltenē (poliklīnikas telpās) un Cēsīs, kur strādā joprojām.
Uzzinot par vakanto SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” valdes locekļa amatu, Didzis Lūkins nolēma pieteikties konkursā, jo viņam ir savs redzējums par šās veselības aprūpes iestādes attīstību, taču vienlaikus jaunais speciālists apzinās, ka šis darbs viņam ir izaicinājums, kurā liela nozīme būs komandai.
Didzis arī augstu novērtē to, ka Smiltenes novada pašvaldība uzticas jaunajiem speciālistiem, šajā gadījumā viņam, dodot iespēju izpausties profesionālajā jomā.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, kurš vienlaikus ir arī SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” kapitāla daļu turētāja pārstāvis, neslēpj, ka uz D. Lūkinu liek lielas cerības, domājot par “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” attīstību, jo iepriekšējās valdes iesniegtā atskaite rāda, ka pēdējos trīs gadus pašvaldības kapitālsabiedrība ir strādājusi ar zaudējumiem, turklāt savā atskaitē nav norādījusi, kādi pasākumi ir veikti, lai mazinātu zaudējumus un kā tiek pildīta kapitālsabiedrības stratēģija.
G. Kukainis arī norāda, ka tuvākajos gados pašvaldība vēlas piesaistīt investīciju projektus, lai uzlabotu un attīstītu SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” darbu un veselības pakalpojuma pieejamību novada iedzīvotājiem, līdz ar to uzņēmuma vadībai ir jābūt ar redzējumu nākotnē, spēju izvirzītos mērķus sasniegt un nodrošināt stabilu uzņēmuma izaugsmi.
“SIA ”Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” jaunajam valdes loceklim šobrīd kā viens no galvenajiem uzdevumiem būs panākt vienošanos ar Nacionālo veselības dienestu par valsts finansējuma piešķiršanu, kā arī saglabāt 24 stundu traumpunktu, lai nodrošinātu līdz šim ierastos pakalpojumus. Tāpat ir jāizstrādā ilgtermiņa un īstermiņa attīstības programma, jāievieš e-veselība, jāpiesaista jauni speciālisti, jārada iespēja mūsdienīgi pieteikties un saņemt iestādes pakalpojumus,” uzsver Smiltenes novada domes priekšsēdētājs.
Lai uzzinātu, kā D. Lūkins to visu plāno sasniegt, “Ziemeļlatvija” šās nedēļas sākumā jauno SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” vadītāju uzaicināja uz interviju, līdz ar citiem jautājumiem arī vaicājot, vai par Didzi var droši teikt, ka viņš nāk no dakteru dinastijas (Didža mamma Zane Lūkina ir Smiltenē praktizējoša ģimenes ārste). Izrādās, mediķes bijušas arī abas Didža vecmāmiņas. Savulaik Smiltenē iecienītā ārste Ieva Antona, kura tagad strādā ārzemēs, ir Didža krustmāte.
“Esmu uzaudzis starp dakteriem,” smaida Didzis, atceroties vecāku rīkotās mājas svinības, kurās viesi bija mediķi.
Panākt, lai pacients smaida
Nu jau viņsaulē mītošo Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas galveno ārstu Jāni Krūmalu Didzis joprojām atceras ar lielu cieņu. Tagad nejaušība vai liktenis pavērsis Didža dzīvi tā, ka viņš tagad faktiski ir Jāņa Krūmala iesāktā darba turpinātājs, un no Didža lielā mērā būs atkarīga “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” nākotne.
“Tam visam pamatā ir komandas darbs,” intervijā “Ziemeļlatvijai” atzīst Didzis Lūkins, “jo viens valdes loceklis nevar panākt to, lai uzceltu slimnīcu gaismā. Tagad man ir svarīgi atrast saliedētu komandu – cilvēkus, kuriem es varu uzticēties, citādi nekas nevar sanākt.”
– Savā jaunajā amatā esat tikai dažas dienas. Kādus darbus jau esat uzsācis?
– Līdz šā gada nogalei ir jānoslēdz līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par nākamā gada finansējumu. Risinām sarunas ar NVD un cīnāmies, lai traumpunkts “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā” arī turpmāk strādātu 24 stundas diennaktī kā līdz šim, nevis tikai 12 stundas. Kādēļ vispār izvirzījies šāds jautājums, šobrīd nevaru komentēt, jo pie dokumentiem esmu piekļuvis tikai 1. decembrī un neesmu paguvis tajos sīki iedziļināties (saruna notiek tikai trešajā Didža Lūkina darba dienā – redakcijas piezīme). Tad vēl šomēnes ambulatorajā daļā (poliklīnikā) notiek e-veselības ieviešana testa režīmā, lai 2018. gada 2. janvārī visi varētu sākt strādāt.
– Daudzus mūsu lasītājus interesē, kādu jūs saredzat “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” attīstību ilgtermiņā.
– Jau savā redzējumā, ko prezentēju konkursa komisijai, norādīju, ka sevišķa uzmanība jāpievērš cilvēkresursu un finanšu resursu organizācijai. Lai nodrošinātu iestādes ilgtspēju, ir jāstrādā pie jaunu kvalificētu speciālistu piesaistes. Mērķtiecīgi un secīgi ir jāsakārto mūsdienu prasībām atbilstoša vide, infrastruktūra un tehnoloģiskais nodrošinājums. Jānodrošina traumpunkta, dežūrārstu, kā arī ārstu speciālistu konsultāciju un vizīšu, diagnostisko izmeklējumu un medicīnisko manipulāciju, medicīniskās aprūpes mājās un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība un to pienācīga kvalitāte. Īsi rezumējot, vēlos izveidot labu veselības aprūpes iestādi ar ambulatoro un sociālās aprūpes daļu, lai tās apmeklētāji varētu saņemt visus sev nepieciešamos pakalpojumus šeit uz vietas un viņiem nebūtu tālāk jābrauc uz Valmieru, Rīgu vai citām pilsētām. Protams, uz tik specifiskiem izmeklējumiem kā magnētiskā rezonanse un tamlīdzīgi tas gan neattiecas, jo tas jau ir cits finansējuma līmenis.
– Gan pašvaldību, gan iedzīvotājus satrauc liela problēma – mediķi noveco, jaunie speciālisti uz mazajām pilsētām, nemaz nerunājot par pagastiem, atnāk strādāt ļoti reti, jo vairākums ārstu pēc rezidentūras paliek strādāt Rīgas reģionā. Kā jūs cerat šo statistiku izmainīt par labu Smiltenei?
– Ir jācīnās par jauniem speciālistiem jau tad, kad viņi vēl ir tikai skolēni. Tā varētu būt sadarbība ar Smiltenes vidusskolas direktori un skolotājiem, kuri jau apmēram zina virzienu, kurā katrs skolēns vēlas studēt, un tos, kuri domā iet uz medicīnu, paturēt prātā, piedāvāt viņiem bonusus, lai viņi pēc rezidentūras atgrieztos Smiltenē. Tas ir kopīgs darbs ne tikai man vienam, bet arī pašvaldībai, jo tieši tā var piedāvāt šādus bonusus, piemēram, dzīvokli, vietu bērnudārzā, ja jaunajam speciālistam ir ģimene un bērni, un tamlīdzīgi. SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” no savas puses var piedāvāt labiekārtotu darba vietu, attiecīgi uzlabojot telpu stāvokli un aprīkojumu gan ambulatorajā daļā, gan sociālās aprūpes nodaļā. Piemēram, šo fizioterapeita kabinetu Smiltenes poliklīnikā es izremontēju par saviem līdzekļiem, taču nezin vai kāds cits jaunais speciālists nāks uz tādu nesagatavotu vietu, kur viņam jāiegulda savi līdzekļi. Vēl situāciju pamatīgi sarežģī atalgojums. Lai vai kādus bonusus mēs piedāvātu, jaunais speciālists nenāks strādāt uz Smilteni par grašiem.
– Vai jau esat izpētījis, kādi speciālisti veselības aprūpē Smiltenē šobrīd ir ļoti nepieciešami?
– Labi padomdevēji šajā jomā ir ģimenes ārsti, ar kuriem SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” valdei iepriekš nav bijusi laba sadarbība. Taču man šāda sadarbība ir ļoti svarīga, jo tieši ģimenes ārsti ir tie, kuri var pateikt, tieši kādus speciālistus mums Smiltenē vajag. Viņi zina savu pacientu problēmas, redz, kādu speciālistu izmeklējumi pacientiem ir nepieciešami. Plānoju to visu un vēl citas lietas pārrunāt arī ar novada Sociālo dienestu, ar mūsu telpu īrniekiem un uzklausīt lietas, ko vajadzētu uzlabot, kas pietrūkst, kas neapmierina un tamlīdzīgi.
– Vai “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” stacionāra daļā viss līdz šim paliks kā ir – pansionāts un 10 medicīniskās aprūpes gultas?
– Šobrīd jā. Pagaidām man galvenais ir noturēt esošos pakalpojumus gan poliklīnikā, gan sociālās aprūpes nodaļā un uzlabot nākotnē, lai cilvēks, šeit ienākot, smaida un viņu viss apmierina. Jautājumā par moderna veselības un sociālās aprūpes centra izveidošanu uz “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” bāzes perspektīvā viss atduras pie finansēm un tā, cik pretī nāk un palīdz pašvaldība.Varbūt varam piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, rakstot projektus, taču vēl neesmu papētījis, vai mēs kā pašvaldības kapitālsabiedrība varam to darīt. Ja varam, tad es to darīšu, centīšos piesaistīt finansējumu, lai tiešām šeit izveidotu skaistu medicīnas un sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru, jo iestrādes mums ir labas.
– Mūsu lasītāji nobažījušies jautā, kas tagad notiks ar jūsu fizioterapeita praksi. Vai turpināsiet tajā strādāt?
– Šo praksi man ir svarīgi turpināt, lai saglabātu sertifikātu fizioterapijā. Protams, es savu fizioterapeita darba apjomu nedaudz samazinu, bet savu praksi saglabāju.
– Ir vēl kāds jautājums, par ko smiltenieši diskutē jau vairākus gadus, taču līdz šim “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” valde vairāku iedzīvotāju ierosinājumu nav uzklausījusi. Proti, ir priekšlikums pie ārsta Jāņa Krūmala piemiņa vietas netālu no poliklīnikas iekopt apstādījumus un atļaut tur nolikt ziedus, jo citur to nevar izdarīt. Proti, ārsta mirstīgās atliekas tika kremētas un kapa vietas viņam nav.
– 1. decembrī Smiltenes poliklīnikā paliku pēdējais un, kad braucu projām, pats tur noliku ziedus. Man vienalga, ko citi saka, drīkst vai nedrīkst tā darīt. Ja kāds gribēs atcerēties dakteri Krūmalu, noliekot šajā piemiņas vietā ziedus, es neiebildīšu. Tāds cilvēks kā ārsts Jānis Krūmals ir noteikti jāatceras. Esmu gatavs arī uzklausīt savu darbinieku, pensionēto mediķu, citu smilteniešu ieteikumus, kāda šī piemiņas vieta varētu izskatīties nākotnē, kādu to varētu izveidot.
– Smilteniešiem esat palicis atmiņā kā viens no nu jau bijušā Tautas deju ansambļa “Ieviņa” dejotājiem, esat izgājis Ievas Adāvičas dejas skolu. Dejojat joprojām?
– Kad dzīvoju un strādāju Rīgā, 11 gadus dejoju Rīgas Tehniskās universitātes TDA “Vektors”. Kad pārcēlāmies uz Vidzemi, kopā ar sievu sākām dejot Valmieras jauniešu deju kolektīvā “Sadancis” pie savas uzticamās audzinātājas Ievas Adāvičas. Tur dejoju joprojām un darīšu to tik ilgi, cik ilgi Ieva mani tur turēs.
– Pastāstiet nedaudz par savu ģimeni.
– Sieva Ieva ir cēsniece. Mūsu meitiņai Laumai ir gads un deviņi mēneši, viņa jau apmeklē bērnudārzu.
