“Es neesmu burve, es tikai mācos…” – šādu nosaukumu rokdarbniece Alda Zarecka devusi savai pērļošanas tehnikā darināto rotu izstādei, kas kopš šā mēneša sākuma līdz 5. februārim ir apskatāma Smiltenes novada bibliotēkā.
Tā nodēvēt izstādi Aldai ienācis prātā pēc sarunas ar draudzeni, kura pa telefonu jautājusi: “Ko dari? Vai atkal buries ar savām pērlītēm?”
Ieraugot sociālajos tīklos galeriju ar Aldas darināto rotaslietu fotogrāfijām, Smiltenes novada bibliotēkas bibliotekāre Vita Rutka nolēma uzaicināt rokdarbnieci parādīt savus darbus izstādē, kam Alda piekrita. “Rotas ir tiešām burvīgas. Nāciet un skatieties paši!” aicina V. Rutka.
Pērļošanai A. Zarecka pievērsusies pēdējos trīs gadus, tādējādi piepildot bērnības sapni. “Rokdarbi patika manai mammai Elzai Cimbaļukai. Radošo dzirksti un mīlestību pret rokdarbiem esmu mantojusi no viņas, tāpēc šī nelielā izstāde ir veltījums viņas piemiņai. Atceros, jaunībā mamma izšuva pērļu vainadziņu, ko glabāju kā relikviju. Bērnībā man patika pārcilāt krelles, dzintara gabaliņus, citas rotas, bet toreiz sapnis pašai tādas darināt iegūlās rezerves lādē,” “Ziemeļlatvijai” stāsta A. Zarecka.
Piepildīt bērnības sapni palīdzējusi biedrība “Smiltenes Pūra Lāde”. Šajā biedrībā rokdarbnieces cita citu apmāca tajā, ko prot pašas, un to, kā pērļošanas tehnikā darināt rotas, ierādījusi Evija Šube.
“Tā bija mana “rotu ābece”. Sapratu, ka tas ir mans,” atzīst Alda.
Viņa ir viena no biedrības “Smiltenes Pūra Lāde” rokdarbniecēm, kuras jau vairākus gadus piektdienu vakaros pulcējas, lai kopīgi darītu rokdarbus un dalītos pieredzē.
Ikdienā Alda dzīvo Launkalnes pagasta Silvas ciemā. Kaut dzimusi Moldāvijā, viņa uzaugusi Smiltenē. 1981. gadā absolvējusi Smiltenes vidusskolu.
Rokdarbnieces hobiji ir arī adīšana, tamborēšana, aušana, bet tagad to visu malā nolikusi pērļošana. Alda šajā tehnikā pārsvarā darina rotaslietas, ko nēsā pati un dāvina citiem.
“Pērļošanā pagaidām esmu tikai 1. klasē. Tie ir tikai pamati, ko esmu apguvusi, jo jāmācās vēl daudz,” piebilst rokdarbniece.
