Smiltenes novada bibliotēka ikvienam interesentam piedāvā ielūkoties Latvijas vēsturē caur smilteniešu novadnieka gleznotāja Roberta Knostenberga (1908–1986) redzējumu uz sava laika notikumiem un cilvēkiem.
Šogad aprīlī gleznotājam apritētu 110 gadu. Atzīmējot šo gadskārtu, Smiltenes novada bibliotēkā atklāta izstāde “Simtgades laikmeta liecības gleznotāja Roberta Knostenberga (1908-1986) zīmējumos un gleznās”.
Izstādē apskatāmi R. Knostenberga eļļas gleznojumi, zīmējumi, kokgriezumi, kā arī interesanti materiāli par pašu mākslinieku un viņa ģimeni, ko ekspozīcijai atvēlējusi gleznotāja meita smilteniete Dace Āboliņa.
“Tās ir uzskatāmas laikmeta liecības,” vērtē Smiltenes novada bibliotēkas bibliogrāfe Alda Liuke, kurai sadarbībā ar Daci Āboliņu radās ideja plašākai sabiedrībai parādīt kaut daļiņu no Roberta Knostenberga darbiem un šādi popularizēt Smiltenes novada kultūrvēsturisko mantojumu.
Smiltenes novada bibliotēka arī apkopojusi nozīmīgākos datus par R. Knostenberga dzīves gājumu. Viņš dzimis 1908. gada 22. aprīlī Smiltenes pagasta “Andreikās” sešu bērnu ģimenē. Savas skolas gaitas iesāka tuvējā Pauzuļu skolā, kur par zīmēšanas skolotāju strādāja mākslinieks Zēgners, kurš saskatījis zēna dotības un mudinājis mācīties tālāk. Glezniecību apgūt R. Knostenbergs devās uz Rīgu, kur Mihailovska darbnīcā iepazinās ar grafiķi Jāzepu Delveri un gleznotāju Pēteri Ozoliņu. Šī draudzība turpinājās visa mūža garumā. Iestājoties Mākslas akadēmijā, Roberts kā ļoti talantīgs audzēknis uzreiz tika pārcelts otrajā kursā. Glezniecību viņam mācījis Vilhelms Purvītis. Diemžēl pēc tēva nāves Robertam bija jāizdara smaga izvēle – pārdot mājas, lai varētu turpināt studijas akadēmijā, vai atgriezties lauku sētā, un Roberts izvēlējās “Andreikas”. Tomēr arī dzīvojot tur viņš izmantoja katru mirkli, lai skicētu, zīmētu un gleznotu. Roberts Knostenbergs apglabāts Smiltenes kapos.
Izstādi Smiltenes novada bibliotēkā apskatījusi arī mākslinieka meita Dace Āboliņa un atzīst par ļoti labi iekārtotu, pateicoties Aldas Liukes izpratnei un zināšanām par Latvijas vēsturi.
D. Āboliņa piebilst, ka izstādē apskatei nav atstājusi tēva piezīmju grāmatiņu, kas tapusi bēgļu gaitās Kurzemes cietoksnī Otrā pasaules kara laikā 1945. gadā (ekspozīcijā ir tās kopēti fragmenti) un ir vērtīgs sava laika liecinieks, ko vērts nodot kāda muzeja fondu papildināšanai. “Visiem, ar kuriem esmu runājusi, ļoti patīk tēta zīmējumi. Taču arī viņa rakstītie teksti šajā piezīmju grāmatiņā ir brīnišķīgi – skaisti, vienkārši, dabīgi teikumi, kas papildina tēta zīmējumus. Esot Kurzemes katlā, tētis zīmēja, ko redzēja, – bēgļus, sagrautās mājas, dubļainos ceļus…” intriģē D. Āboliņa.
Viņa arī piebilst, ka tēvs ar ģimeni uz Kurzemi devās bēgļu gaitās, lai ar kuģi brauktu uz Vāciju, tomēr pārdomājis un no kuģa nokāpis, sakot tuviniekiem “ja jāmirst, tad mirsim dzimtenē, nevis svešā zemē vai jūrā”.
Izstāde R. Knostenberga piemiņai Smiltenes novada bibliotēkā apskatāma līdz 30. jūnijam.
