Piektdien pasaules valcēniešu dienu ietvaros Valkas kultūras namā svinīgi atklāja novada centrālās bibliotēkas organizēto grāmatu izstādi “Valcēnieši raksta – kopības apzināšanās”.
Ar šo pasākumu bibliotēka ir devusi vēl vienu ieskatu Valkas vēsturē. Izstādē bija izliktas to autoru grāmatas, kuri kaut kādā veidā savas dzīves laikā bijuši saistīti ar Valku. Pārsteidzoši, bet šādu cilvēku, kas kādu laiku dzīvojuši pilsētā un uzrakstījuši vismaz vienu grāmatu, izrādās ir vairāk nekā 100. Izstādē bija izliktas 88 autoru grāmatas, bet vēl ar 33 rakstniekiem varēja iepazīties datorā. Pārsteigtas rakstošu cilvēku meklējumos ir arī bibliotekāres. “Valcēnieši ir ne tikai rakstījuši dzeju, bet arī pasakas, miniatūras un romānus. Viņi ir pievērsušies arī nozaru literatūrai – te ir redzamas grāmatas par astronomiju, matemātiku, medicīnu, mākslas vēsturi un filozofiju. Vispār valcēnieši ir vienkārši kolosāli,” sajūsmu neslēpj novada centrālās bibliotēkas direktore Ginta Dubrovska. Savukārt novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis pēc iepazīšanās ar izstādi atzina, ka ir ļoti lepns par Valku. “Salīdzinājumā ar citām pilsētām Valka nav liela, tomēr te vēstures gaitā ir darbojušies vairāk nekā 100 cilvēku, kuri ar savām grāmatām pazīstami visā Latvijā. Tā ir ļoti liela bagātība mūsu pilsētai,” saka A. Ikšelis.Valkā savulaik ir darbojies Jēkabs Janševskis, Linards Laicens, Arturs Kroders, Jānis Sudrabkalns, Kārlis Skalbe, Antons Austriņš, Jānis Akuraters, Edvarts Virza, Pāvils Rozītis, Arturs Lielais, Aleksandrs Pelēcis, Harijs Gulbis, Elīna Zālīte, Andrejs Upīts, Eižens Vēveris. Minu tikai dažus ievērojamākos rakstniekus, no kuriem katram bijusi saistība ar Valku – vai nu uz šejieni atvedušas bēgļu gaitas Pirmā pasaules karā, vai darbojušies vietējo laikrakstu izveidē, vai mācījušies Jāņa Cimzes seminārā vai kādā citā skolā. Arī mūsdienās Valkā netrūkst rakstošu cilvēku. Stendā var redzēt Ausmas Kurpnieces, Aijas Ābenas, Anitas Anitīnas, Normunda Rudzīša, Tamāras Elziņas un citu autoru vārdus.Arī grāmatu nosaukumi ieinteresē. Piemēram, kādreizējais valcēnietis žurnālists Sandris Metuzāls ir piedalījies grāmatas “Mūsu vēsture” II daļas sarakstīšanā, kurā atainota dzīve Latvijā no 1985. līdz 2005. gadam. Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ir daudz lasījis, bet redzot šajā izstādē tik interesantas grāmatas, sapratis, ka vēl daudz lasāmā priekšā.Pati vecākā grāmata, kas apskatāma izstādē, ir 1857. gadā sarakstītā Kārļa Kristiāna Ulmaņa “Kādas ziņas par to, ko pie debess redzam”. To izstādei atvēlējusi Latvijas Nacionālā bibliotēka. Savukārt jaunākais ir dzejnieka Vitālija Lozdas izdotais un šoruden Dzejas dienās atvērtais dzejoļu krājums “Satikšanās”, kas izdots pēc autora nāves. Interesantas ir Ādolfa Ersa uzrakstītās atmiņas par Semināra ielas namiņu, kas “nebija lielāks par pasaku mājiņu uz vistas kājas un logi bija tik zemi, ka gultā gulēdams varēju redzēt garām aizejot Pāvila Rozīša augsti celtās kājas. Te pat Virzam bija jānoliecas pie rūts, lai redzētu, vai esmu mājās”.Kopumā vērtējot, jāsaka – tā ir unikāla izstāde, kas apvieno radošo valcēniešu veikumu un noteikti uzskatāma par pieminekli Valkas radošajai inteliģencei. Nobeigumā, kā apliecinot, ka radošais gars Valkā nav zudis, novada literārās apvienības dalībnieki Tamāra Elziņa, Aija Ābena un Anita Anitīna nolasīja savus darbus.
